Optimistiskākajā scenārijā 70% Latvijas iedzīvotāju pret Covid-19 būtu vakcinēti līdz jūlija beigām  (351)

Ceturtdienas Ministru kabineta sēdē izvērtēšanai iesniegtais ziņojums detalizētāk apraksta vakcinācijas sistēmas ieviešanas aktivitātes un paredzētos risinājumus. Tajā ir aprakstīta vienotās vakcinēšanas organizācija un vadība, vakcīnu piegāžu kapacitāte, vakcinācijas iestāžu kapacitāte, vakcīnu loģistikas kapacitāte, komunikācija ar sabiedrību, IT risinājums vakcinācijas procesa pārvaldībai, kā arī sadarbība vakcinācijas plāna īstenošanā.

"Vakcinācijas plāns, kuru šodien apstiprinājām valdībā, ir detalizēts, digitāls un elastīgs. Nenoteiktība ir šī laika vienīgā noteiktība, tagad mēs būsim gatavi rīkoties dažādās situācijās. Gan tad, ja vakcīnu piegādes kavēsies, gan tad, kad to būs ļoti daudz," uzsvēra veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Latvijas iedzīvotāju vakcinācijas plāna mērķis ir pēc iespējas ātrāk vakcinēt vismaz 70% visu Latvijas pieaugušo iedzīvotāju, tādējādi padarot iespējamu kolektīvo imunitāti pret Covid-19. Lai sasniegtu šo mērķi, plānā norādīts arī komunikācijas kampaņu mērķis - 60-70% Latvijas iedzīvotāju tic vakcīnas efektivitātei un dodas uz vakcinēšanas punktiem, kad pienākusi viņu kārta vakcinēties.

Saņemot pietiekamu vakcīnu daudzumu, kopā ar citām Eiropas valstīm VM plāno šo mērķi sasniegt līdz 2021. gada vasaras beigām.

Lai to izdarītu, paredzēts izveidot vakcinācijas sistēmu ar kapacitāti 100 000 vakcinācijas epizodes nedēļā, kas atbilst prognozētajam vakcīnu piegāžu ātrumam, un ļauj ātri izvakcinēt visu piegādāto apjomu.

Tāpat VM paredz iespēju īslaicīgi mobilizēt arī lielāku vakcinācijas jaudu (līdz 150 000 vakcīnām nedēļā), lai iespējamo piegādes "pīķu" gadījumā novērstu vakcīnu uzkrāšanos.

Kā liecina ziņojumā paustais, kopējā Latvijas vakcinācijas iestāžu un loģistikas kapacitāte ir pietiekama, lai būtu iespējams iedzīvotājus vakcinēt atbilstoši uzstādītajam mērķim – 100 000 vakcinācijas epizodes nedēļā, kā arī aptvert "pīķa" kapacitāti. Tomēr šai kapacitātei nav ievērojamu rezervju, tāpēc kritiska ir visu Latvijas vakcinēšanas sistēmas resursu optimāla izmantošana.

Lai sasniegtu vakcinācijas ātrumu, kas atbilst vakcīnu piegāžu apjomam un nodrošinātu ērtu un elastīgu vakcinācijas procesu, tiks organizēts kopēji vadīts vienotais vakcinēšanas tīkls, apvienojot esošās sistēmas resursus un veidojot vienotu vakcinējamo sarakstu, vienotu vakcinācijas vietu kalendāru un rindu vadību, centralizētu vakcīnu piegādes un krājumu vadību, un vienotu komunikāciju ar iedzīvotājiem, skaidro VM.

Tāpat vienotā sistēmā tiks apkopota informācija par visām vakcinācijas vietām (valsts, pašvaldību un privātās) – ģimenes ārstu praksēm, ārstniecības iestādēm, izbraukuma vakcinācijas komandām, nacionāla mēroga vakcinācijas kompleksiem, u.c. (piemēram, nākotnē varbūt arī aptiekas). Tiks reģistrēti to darba laiki un kapacitātes.

Kad ir zināms konkrētas vakcīnas piegādes laiks, no iepriekš izveidotajiem sarakstiem, ņemot vērā prioritārās grupas un piegādāto vakcīnu apjomu, tiks veidotas rindas uz katru noteikto vakcinācijas vietu un laiku. Iedzīvotāji tiks centralizēti reģistrēti rindās pie ģimenes ārstiem, ārstniecības iestādēs vai uz nacionālā mēroga vakcinācijas kompleksiem. Savukārt organizāciju pieteiktajai vakcinēšanai tiks organizētas izbraukuma vakcinācijas komandas vai arī tiks organizēta speciāla vakcinācija kādā no ārstniecības iestādēm.

Lai netiktu kavēta iespēja citiem saņemt vakcināciju tādēļ, ka atsevišķas prioritārajām grupām piederošas personas nav gatavas saņemt vakcīnu, paralēli tiek plānota iedzīvotāju ar nākamo prioritāti vakcinācija. Ja, veidojot rindu uz konkrētu vakcinācijas notikumu, nav pietiekams skaits prioritārajai grupai piederošu personu, kuras vēlas vakcinēties, iespēju vakcinēties saņem iedzīvotāji ar nākamo prioritāti.

Ja prioritārās grupas pārstāvis maina savu lēmumu, viņš var ārpus kārtas pieteikties uz nākošo pieejamo vakcinācijas notikumu, paredz izstrādātais plāns.

Latvijas Covid-19 vakcinācijas plāns ir sadalīts četrās fāzēs, kas ir saistītas ar vakcīnu piegāžu apjoma atšķirībām, vakcinējamo personu loka un vakcinācijas procesa apmēru atšķirībām. Katrai no fāzēm tiek aktivizēti dažādi vakcinācijas veicēji, kā arī katrā fāzē ir citādāki risināmie riski un izaicinājumi.

Sākotnējā periodā (1. fāzē), kad tiek piegādāts neliels skaits vakcīnu, tiek piegādātas vakcīnas, kuru uzglabāšanai un sagatavošanai ir sarežģītākas procedūras un prasības ("Pfizer", "Moderna"), kā arī prioritāri nepieciešams vakcinēt prioritārās grupas pēc noteiktas atrašanās vietas vai profesijas, tiks izmantota lielo privāto un pašvaldību ārstniecības iestāžu, universitāšu slimnīcu, kā arī izbraukuma komandu vakcinācijas kapacitāte.

Prioritārās grupas pēc iepriekš veidotajiem sarakstiem tiks novirzītas uz minētajām iestādēm vai arī tās apkalpos izbraukuma vakcinācijas komandas.

Savukārt pilnas kapacitātes periodā (2-4.fāzēs), kad piegāžu apjoms pārsniedz 50 000 vakcīnas nedēļā, tiek piegādātas arī vakcīnas ar vienkāršākām uzglabāšanas un sagatavošanas procedūrām un prasībām ("AstraZeneca"), nepieciešams vakcinēt arī plašas sabiedrības prioritārās grupas (piemēram, seniorus) ģimenes ārstu praksēs, privātajās un pašvaldību ārstniecības iestādēs tiks uzturēts pietiekams vakcīnu krājums, lai būtu iespējams vakcinēt attiecīgā brīža plašās sabiedrības prioritārās grupas.

Plāns paredz, ka prioritārās grupas pēc iepriekšēja pieraksta vakcinēs arī privātās un pašvaldību ārstniecības iestādes, universitāšu slimnīcas, tiks turpināts lielo privāto un pašvaldību ārstniecības iestāžu, universitāšu slimnīcu, kā arī izbraukuma vakcinācijas komandu darbs ar citām prioritārajām grupām pēc noteiktas atrašanās vietas vai profesijas.

Ja iepriekšējās pieteikšanās sistēmas dati liecinās par ievērojamu pieprasījumu attiecīgajā ģeogrāfiskajā atrašanās vietā, tiks izveidoti nacionāla mēroga vakcinācijas kompleksi, koncentrējot privāto un pašvaldību ārstniecības iestāžu, universitāšu slimnīcu, un izbraukuma komandu kapacitāti, norādīts ziņojumā.

Latvija ir pieteikusies uz piecu ražotāju - "BioNTech"/"Pfizer", "Moderna Biotech Spain", S. L, "AstraZeneca"/Oksfordas universitāte, "Janssen" (Johnson&Johnson) un "CureVac" izstrādātajām vakcīnām.

Kopumā pasūtīto vakcīnu apjoms 5 297 432 devas ir pietiekams, lai nodrošinātu iespēju vakcinēties ikvienam Latvijas iedzīvotājam, rakstīts plānā.

2020. gada decembrī un 2021. gada janvārī Latvija ir iegādājusies 30 225 "BioNTech"/"Pfizer" izstrādāto vakcīnu devas un 1200 "Moderna" izstrādāto vakcīnu devas. Līdz janvāra beigām ir plānots saņemt vēl 2000 devas "Moderna" izstrādāto vakcīnu. Šis vakcīnu apjoms ir pietiekams, lai nodrošinātu pilnu (divas devas) lielākās daļas ārstniecības personu vakcināciju un paralēli uzsāktu farmaceitu un medicīnas studentu vakcināciju.

Tomēr šobrīd reģistrētas ir tikai divu ražotāju ("BioNTech"/"Pfizer" un "Moderna") vakcīnas. Tiek prognozēts, ka līdz 29. janvārim varētu tikt reģistrēta "AstraZeneca" un Oksfordas universitātes izstrādātā vakcīna.

Tomēr pastāv riski, ka pārējo vakcīnu reģistrācija var aizkavēties, kā arī atbilstoši šī brīža pieredzei nav izslēgti riski, ka vakcīnu piegādes aizkavējas un nenotiek atbilstoši plānotajam, piemēram, vakcīnu ražošanas traucējumu vai citu iemeslu dēļ.

Vakcīnu piegāžu kavējumi ir būtisks risks, lai nodrošinātu nepieciešamo augsto vakcinācijas ātrumu, īpaši 2021. gada pirmajā un otrajā ceturksnī. Ziņojumā šie riski ir apzināti, kā arī minēti pasākumi to mazināšanai.

Plānā ir iekļauti arī ar vakcīnu piegādēm saistītie iespējamie riski un piedāvāti to iespējamie risināšanas varianti.

Šobrīd ir reģistrētas divas vakcīnas un tiek prognozēts, ka līdz 2021. gada 29. janvārim varētu tikt reģistrēta "AstraZeneca" un Oksfordas universitātes izstrādātā vakcīna. Savukārt par pārējo ražotāju izstrādāto vakcīnu reģistrāciju nav precīzu prognožu. Tādējādi vakcīnu reģistrācijas procesa aizkavēšanās var būt par iemeslu, ka, piemēram, 2021. gada otrajā vai trešajā ceturksnī netiek saņemts plānotais vakcīnu apjoms.

Ražotāju nespēja kāpināt ražošanas jaudas un piegādāt plānoto apjomu ir vēl viens risks. Saskaņā ar līdzšinējo pieredzi, vakcīnu ražotājs "BioNTech"/"Pfizer" nevar nodrošināt plānoto vakcīnu piegāžu apjomu atbilstoši līguma nosacījumiem un piegādāto vakcīnu apjoms tiek samazināts pat uz pusi. Tāpat arī kompānija "AstraZeneca" ir paziņojusi, ka nepietiekamas ražošanas jaudas dēļ, tuvākās vakcīnu piegādes tiks samazinātas. Līdzīgas vakcīnu ražošanas un piegāžu problēmas var aktualizēties arī turpmāk un ar tām var saskarties arī citi vakcīnu ražotāji.

Lai mazinātu riskus, ka kāda ražotāja vakcīnas nav pieejamas vakcīnu reģistrācijas, ražošanas vai piegādes traucējumu dēļ, tiek rezervētas vakcīnas no vairākiem piegādātājiem. Tāpat, lai mazinātu vakcīnu piegāžu traucējumu riskus, ar vakcīnu ražotājiem "BioNTech"/"Pfizer" un "Moderna" ir noslēgtas vienošanās par papildus attiecīgi 2 135 086 un 210 352 vakcīnu devu piegādi.

Ja vakcīnas netiek piegādātas plānotajā termiņā, ražotājiem var veidoties turpmākajiem periodiem ļoti lieli vakcīnu pasūtījumu uzkrājumi. Tos vakcīnu ražotāji izpildīs īsākā laika periodā, un, pēc kavēšanās, īsā laikā piegādās lielu skaitu vakcīnu. Šādā gadījumā pastāv risks, ka valstī nav pietiekamas kapacitātes palielinātā vakcīnu apjoma izvakcinēšanai un veidojas ievērojami vakcīnu krājumi, kam nepieciešamas papildus noliktavas vakcīnu uzglabāšanai.

Lai novērstu riskus vakcīnu uzglabāšanas kapacitātei, tiek apzinātas visas iespējamās vakcīnu uzglabāšanas iespējas atbilstošos apstākļos, tai skaitā ultrazemas temperatūras saldētavas. Vakcīnu piegādes grafiki ar ražotājiem tiek saskaņoti atbilstoši vakcīnu uzglabāšanas kapacitātei, skaidrots ziņojumā.

Tāpat, lai mazinātu riskus, ka vakcīnu piegādes pārsniedz vakcinācijas kapacitāti, tiek veidota elastīga vakcinācijas sistēma, kas ļauj operatīvi piesaistīt papildu vakcinācijas pakalpojumu resursus.

Latvijā ir licencētas un atvērtas 784 aptiekas un 76 aptieku filiāles, kurās strādā 1539 farmaceiti un 1290 farmaceitu asistenti, liecina 2019. gada 31. decembra dati. Lielākā daļa aptieku izvietotas pilsētās, bet apmēram 13% aptieku un aptieku filiāļu izvietotas mazāk apdzīvotās vietās - ciemos. Aptiekās un aptieku filiālēs ir pieejami ledusskapji, kuros iespējams nodrošināt vakcīnu uzglabāšanai nepieciešamo +2 – +8 grādu temperatūru. Aptiekas un aptieku filiāles, kurās ir atsevišķa telpa vai nodalīta vieta vakcinācijas procedūras veikšanai, var tikt izmantotas vakcinācijas veikšanai, it īpaši mazāk apdzīvotās vietās. Tirdzniecības centros esošās aptiekas ir arī izrādījušas interesi izveidot aptuveni 30 masu vakcinācijas punktus, nodrošinot kapacitāti līdz 20 000 vakcinācijām nedēļā. Vakcinācija aptiekās varētu tikt organizēta, lai netiktu traucēta vai apturēta zāļu izplatīšana iedzīvotājiem. Tāpat aptieku iesaiste vakcinācijas procesā ir saistīta ar iespēju nodrošināt epidemioloģiskās drošības prasību ievērošanu vakcinācijas procesā, rakstīts plānā.

Ņemot vērā, ka farmaceiti nav ārstniecības personas un studiju procesā ne farmaceiti, ne farmaceita asistenti nav apguvuši ārstniecības disciplīnas, tai skaitā vakcīnu ievadīšanu, farmaceiti un farmaceitu asistenti brīvprātīgi varētu iesaistīties vakcinācijas veikšanā aptieku un aptieku filiāļu telpās atbilstoši apmācītas ārstniecības personas uzraudzībā.

Veselības ministrija patlaban arī izstrādā nepieciešamos normatīvo aktu grozījumus un sastāda mācību plānu, lai vakcināciju varētu veikt arī speciāli apmācīti farmaceiti, uzsvērts plānā.