Saeima uzdod valdībai nodrošināt bērniem un jauniešiem sporta nodarbības arī ierobežojumu laikā  (61)

Lēmuma projektu bija ierosinājuši Zaļo un zemnieku savienības frakcijas pārstāvji un vairāki neatkarīgie deputāti. Pirms balsojuma debatēs opozīcijas pārstāvji norādīja uz īpašām grūtībām, ko ierobežojumu dēļ piedzīvo bērni un jaunieši, kam ne tikai mācības notiek attālināti, bet liegtas arī iespējas nodarboties ar sportu.

Tāpēc lēmuma projekta iesniedzēji aicināja valdību rast iespēju epidemioloģiski drošā veidā nodrošināt bērniem un jauniešiem sporta nodarbības.

Arī Saeimas deputāts un Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš (JKP) debatēs aicināja atbalstīt šo lēmuma projektu, norādot, ka arī ministrija valdībā ir aicinājusi izvērtēt šādu iespēju, taču pagaidām nesekmīgi.

Saeimas pieņemtajā lēmumā atgādināts, ka pērn 9.novembrī valstī tika izsludināta ārkārtējā situācija un stājās spēkā Ministru kabineta rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, ar kuru tika ierobežotas bērnu un jauniešu sporta nodarbības un atcelta reglamentētā kārtība sporta nodarbību norisei iekštelpās un ārtelpās. Turklāt noteiktie ierobežojumi saistībā ar esošo Covid-19 izplatības dinamiku netiks atcelti vismaz līdz šī gada 7. februārim.

Lēmumā pausta izpratne par valstī esošo epidemioloģisko situāciju un par nepieciešamību ievērot epidemioloģiskās drošības pasākumus, kā arī apliecināta gatavība proaktīvi iesaistīties situācijas risināšanā ar mērķi mazināt sociālo spriedzi un nodrošināt bērnu un jauniešu sporta nodarbību atjaunošanu un nepārtrauktību.

Lēmumā norādīts uz Latvijas sporta nozares pārstāvju aktīvu vēlmi uzsākt dialogu par bērnu un jauniešu sporta nodarbību atsākšanu saskaņā ar sporta nozares vadītāju izstrādāto Veselības drošības protokolu, kuru apstiprina Veselības ministrijā, kā arī uzsvērts, ka Veselības drošības protokola mērķis ir garantēt epidemioloģiski drošu nodarbību procesu bērnu un jauniešu sportam, to dalībniekiem un visām komandu treniņu mācību grupām, paredzot obligātos standartus un nosacījumus, kas jāpiemēro katrā nodarbībā.

Akcentējot, ka sporta nodarbību nepārtrauktība ir nepieciešama Latvijas bērnu un jauniešu sporta saglabāšanai, kā arī bērnu un jauniešu psihoemocionālās veselības un fiziskās attīstības nodrošināšanai, Saeima savā lēmumā aicina valdību, lemjot par grozījumiem Ministru kabineta 2020. gada 6. novembra rīkojumā Nr. 655 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", kolīdz to pieļauj epidemioloģiskā situācija, nekavējoties lemt par bērnu un jauniešu sporta nodarbību atsākšanu gan iekštelpās, gan ārtelpās, atbilstoši stingrai Veselības drošības protokola standartu un prasību ievērošanai.

Saeima uzdevusi nodrošināt sadarbību starp Izglītības un zinātnes ministriju un Veselības ministriju jautājumā par bērnu un jauniešu sporta nodarbību atjaunošanas un turpināšanas iespējām, iekļaujot arī ilgtspējīgus risinājumus.

Informācijā pie Saeimas lēmuma projekta norādīts, ka Veselības drošības protokols ir pilnveidojams dokuments, un tas tiks regulāri pārskatīts un pielāgots iespējamai pašreizējās epidemioloģiskās situācijas attīstībai valstī saistībā ar vīrusa Covid-19 izplatību. Veselības drošības protokola mērķis ir nodrošināt medicīniski pamatotu risku minimizēšanu sporta nodarbībās (sociāli un ekonomiskajā ziņā), bērnu un jauniešu vispārēju attīstību.

Veselības drošības protokols ietver – higiēnas rīcības noteikumus: roku mazgāšanu, sociālo distancēšanos, grupu plūsmu, personīgā inventāra lietošanu, sejas maskas lietošanu un sporta telpu ventilāciju; treniņu telpas vadlīnijas un norādes, kas nosaka maksimālo cilvēku skaitu treniņu laukumā un ģērbtuvju telpās; ieteicamo ikdienas veselības uzraudzību, medicīniskās novērtēšanas veidlapas, informāciju vecākiem; nodrošinātu treneru, dalībnieku un viņu tuvāko cilvēku veselību un drošību.

Higiēnas rīcības noteikumi ir – pirms ierašanās uz treniņu, dalībnieka pienākums ir mājās izmērīt temperatūru. Temperatūra tiek mērīta, arī ierodoties uz treniņu, kas tiek fiksēta veselības kontroles žurnālā; ierodoties un atrodoties treniņa telpās (priekštelpa, koridors, ģērbtuve) vienmēr ir jābūt sejas maskai, nosedzot degunu un muti; ierodoties uz treniņu, ir jāmazgā rokas ar ziepēm un ūdeni, ja tas nav iespējams, rokas jādezinficē ar alkoholu saturošu dezinfekcijas līdzekli; treneris tiek nodrošināts ar individuāliem dezinfekcijas līdzekļiem; visiem pirms, treniņa laikā un pēc treniņa jāievēro divu metru fiziska distance vienam no otra; treneriem treniņus rekomendēts vadīt sejas maskās (medicīniskās, higiēniskās); sasveicināšanās ar rokas spiedienu vai cita fiziska kontaktēšanās ir aizliegta (netiek pieļauts savstarpējs kontakts); sporta norises telpas tiek vēdinātas pirms un pēc katra treniņa, noslodzes grafikā ieplānojot 15 minūšu pārtraukumus starp grupām; kad vien iespējams, jātur durvis atvērtas (izņemot tualetes), tādējādi tiek minimizēts saskarsmes objektu skaits (durvju rokturi utml.); dušas netiek izmantotas; treneris ir iepazīstināts un pārzina noteikumus.

Treniņa norises vietas noteikumi paredz, ka treneri pirms katra treniņa izveido dalībnieku sarakstu (veidlapa) ar visu nepieciešamo informāciju (vārds, uzvārds, dzīvesvieta, telefona nr.), lai nepieciešamības gadījumā sazinātos ar treniņa dalībnieku; iespēju robežās treniņi tiek organizēti ārtelpās; ieeja un izeja ir tikai caur norādītajām vietām; ierašanās uz nodarbību ir ne ātrāk kā 10 minūtes pirms nodarbības sākuma; pēc nodarbības beigām dalībniekam 10 minūtēs ir jāatstāj treniņa norises vieta (ģērbtuve); minimālais āra sporta laukuma izmērs – 20 x 15 m; sporta laukuma platībai uz vienu personu jānodrošina minimums – 25 kvadrātmetri; tiek izveidots treniņa procesa norises plāns un pieļaujamās zonas (sporta zāle, ģērbtuves, WC) izmantošana; nodarbību laukumi ir atdalīti ar specializēto inventāru – konusi, lentas, barjeras; āra sporta laukuma malā jābūt nodrošinātai Bio tualetei (aprīkotai ar dezinfekcijas līdzekļiem, ziepēm, tualetes papīru un papīra rokas dvieļiem; āra sporta laukuma malā jānodrošina dezinfekcijas līdzekļi (nodrošina sporta telpas īpašnieks vai klubs).

Noteikumi arī paredz, ka, ja trenējas vairākas treniņa grupas viena pēc otras, tad plūsmu sadalījums noris grupām savā starpā nekrustojoties; starp treniņu grupu plūsmām ir pauze (minimums 15 minūtes), kuru laikā tiek vēdinātas telpas, dezinficēti priekšmeti ģērbtuvēs un telpās (rokturi, soli, krēsli, utml.); ģērbtuves drīkst izmantot maksimums četri cilvēki ģērbtuvē (skatīties ģērbtuves lielumu, nodrošinot vismaz divu m distanci). Treniņi norisinās bez vecāku (tikai treneris un audzēkņi) klātbūtnes treniņu norises vietā sporta zālē. Rekomendēts bērnu vecākiem un citām pavadošām personām nepulcēties pie sporta zāles izejas. Treniņos nepiedalās un sporta zālē neatrodas personas (treneris, audzēknis, u.c.) ar elpceļu infekcijas slimības pazīmēm vai personas, kam noteikts pienākums ievērot pašizolāciju vai karantīnu; vecāki nodrošina klubam informāciju (iesniegums), ka dalībnieks un tuvākās kontaktpersonas nav to sarakstā, kam jāievēro pašizolācija vai karantīna.

Treniņu norises vietās jāievēro sporta bāzes iekšējās kārtības noteikumi un noteiktās prasības, īpaši attiecībā uz piesardzības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības novēršanai.

Vispārējie treniņa procesa drošības pasākumi – dalībnieku ierobežojums līdz desmit cilvēkiem telpās (futbola laukumi, kuri atrodas telpās, līdz 20 – 30 cilvēkiem), āra laukumos līdz 30 cilvēkiem, neieskaitot trenerus, treneru palīgus, sporta medicīnas darbiniekus); sporta zālē vairāku treniņu grupas plūsma vienā treniņa procesā ir aizliegta; treniņa ilgums sporta zālē nepārsniedz 60 minūtes ar 15 minūšu pauzi; treniņa uzdevumos tiek stingri ievērota distancēšanās. Treniņa struktūra tiek veidota uz bezkontakta treniņu; dalībnieki ierodas uz treniņu procesu tikai ar savu inventāru (bumbas, utt), ja tiek izmantots sporta kluba inventārs, pēc katra treniņa tas tiek dezinficēts; katram dalībniekam ir sava ūdens pudele, kategoriski aizliegts dzert no svešas pudeles; dalība nodarbībās ir brīvprātīga.