E-paraksts pandēmijas laikā strauji guvis popularitāti privātajā sektorā  (3)

Viņš pastāstīja, ka pagājušā gada beigās, salīdzinot ar gada sākumu, iedzīvotāju skaits, kuri gada laikā lietoja e-parakstu, ir palielinājies par 94%.

E-ID karte ar e-parakstu, pēc Beļska teiktā, šobrīd ir vairāk nekā 530 000 Latvijas iedzīvotāju. Tomēr precīzi dati par to ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei.

"Otra daļa ir mobilā lietotne "eParaksts mobile". Šī lietotne darbojas trīs gadus un 2020.gadā ir piedzīvojusi sprādzienam līdzīgu attīstību. Gada laikā šīs lietotnes izmantotāju skaits, kuri to ir lejuplādējuši, aktivizējuši un izmanto, ir dubultojies un pārsniedz 100 000," sacīja Beļskis.

Viņš arī minēja, ka lielākais lietojamības pieaugums ir identitātes apliecināšanai - 2020. gadā e-paraksts identitātes apliecināšanai izmantots 2,8 miljonus reižu, salīdzinot ar 1,3 miljoniem reižu 2019.gadā. Arī parakstīšanās ar e-parakstu mobilajā telefonā ir augusi vairāk nekā divas reizes un pērn tika izmantota 2,2 miljonus reižu, salīdzinot ar miljonu reižu 2019.gadā, bet parakstīšanās, izmantojot e-ID karti, sasniegusi 3,2 miljonus reižu, salīdzinot ar 1,5 miljoniem 2019. gadā.

"Valsts pārvaldē jau no 2018.gada tiek izmantots e-paraksts, tādēļ šis pieaugums ir attiecināms pārsvarā uz privāto sektoru - gan uz fiziskām, gan juridiskām personām. Faktiski tā ir sabiedrības pāreja uz digitālām tehnoloģijām un to akceptēšana. Turklāt mūsu klientu profils ir visplašākais, sākot no jauniešiem un beidzot ar gados vecākiem cilvēkiem, kā arī cilvēkiem no ļoti dažādām sociālajām grupām," teica LVRTC valdes priekšsēdētājs.

Vienlaikus viņš uzsvēra - kā jebkura tehnoloģija, arī e-paraksts pilnveidojas. "Lietotāju grupas ir visdažādākās, tostarp ar ļoti atšķirīgām informācijas un komunikāciju tehnoloģiju lietošanas prasmēm un pieredzi. Tādēļ šim rīkam ir jābūt intuitīvam, lai tā lietošanas laikā nebūtu daudz jādomā," sacīja Beļskis.

Viņš atgādināja, ka savulaik tika pieņemts lēmums, ka šo tehnoloģiju pilnībā apmaksā valsts, tādēļ lietotājiem vairs nav jāskaita, cik reižu viņi parakstās un par to jāmaksā. Tāpat visiem ir vienots komplekts, kurā ietilpst e-ID karte, "eParaksts mobile" un e-paraksta portāls.

Beļskis atzīmēja, ka turklāt e-ID un "eParaksts mobile" ir savstarpēji neatkarīgi. "Tādēļ situācijās, kad e-ID kartei beidzas derīguma termiņš, parakstīties var, izmantojot "eParaksts mobile", bet, ja pazūd telefons, ar karti. Vienmēr ir otrs rīks, ar kuru cilvēks var parakstīt dokumentu elektroniski," skaidroja Beļskis un piebilda - arī tehnoloģiskais risinājums ir būvēts, lai maksimāli nodrošinātu abu pakalpojumu darbības risku sadalījumu un nošķiršanu.

Tāpat viņš pauda pārliecību, ka identifikācijai izmantot tikai internetbanku vai lietotājvārdu un paroli ir tuvredzīgi, tostarp LVRTC ir runājis arī ar finanšu sektoru, ka ir jābūt vismaz divām alternatīvām platformām.

Tādēļ Beļskis prognozēja, ka augs gan pieprasījums pēc e-paraksta, gan tā lietojamība. "Pirms pandēmijas tomēr bija zināms skaits cilvēku, kuriem e-paraksts bija, bet viņi to nelietoja. Ierastāk bija uz dažādām institūcijām aiziet ar kājām un dokumentus parakstīt ar roku. Tagad e-paraksta lietojamība ir pieaugusi, un, visdrīzāk, tehnoloģijas tiks izmantotas arī turpmāk, lai dzīvi padarītu ērtāku," sacīja LVRTC valdes priekšsēdētājs.

Jau vēstīts, ka LVRTC 2019.gadā strādāja ar 19,011 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet cieta 1,199 miljonu eiro zaudējumus pretstatā peļņai gadu iepriekš.

LVRTC ir galvenais radio un televīzijas programmu zemes apraides tīkla operators Latvijā un tam pieder vērienīgs optiskais tīkls visā Latvijas teritorijā. LVRTC darbības virzieni ir radio un televīzijas programmu pārraidīšana, elektroniskās identifikācijas pakalpojumu, datu pārraides, datu centru, mākoņpakalpojumu un infrastruktūras nomas pakalpojumu sniegšana.