Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Rīgas Biznesa skola un vēl septiņi sadarbības partneri – Latvijas datu iekārtu ražotāji un datu pārraides operatori, šā gada sākumā parakstījuši memorandu par interneta datu pārraides palielināšanu Latvijas skolās, kas nepieciešams pilnvērtīgai attālināto mācību nodrošināšanai.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) līdzfinansējums šajā projektā ir apmēram 600 000 eiro, taču apjoms var arī mainīties, atkarībā no nepieciešamības, žurnālistiem skaidroja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).
Līdz ar memorandā ietverto vienošanos nākamajos divos mēnešos plānots interneta jaudu palielināt vairākās Latvijas skolās.
Kā liecina LPS organizētās pašvaldību aptaujas par skolās izmantotā interneta pieslēgumu un ātrumu, aptuveni 300 skolām interneta jauda ir nepietiekama, tāpēc primāri šajā skolās paredzēts īstenot interneta jaudas palielināšanu.
Būtiskas jaudas problēmas ir 39% izglītības iestāžu, savukārt interneta jauda ir pietiekama ap 46% skolu, preses konferencē teica IZM parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš (JKP).
"Es gribu teikt milzīgu paldies Rīgas Tehniskajai universitātei un Rīgas Biznesa skolai par iniciatīvu, ka studenti savā studiju procesā risina praktisku problēmu, ne tikai tādējādi gūstot savas iemaņas attiecīgajā nozarē, bet arī palīdzot veselai nozarei gūt risinājumu, kas ir akūts īpaši ārkārtas situācijas laikā," par projektu sacīja Šuplinska.
Kā pirmdien preses konferencē sacīja Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa skolas studentu projekta grupas vadītājs Kārlis Kurgs, iemelsi interneta jaudas atšķirībām starp Latvijas skolām ir dažādi, tomēr dzīvē atšķirību ir viegli pamanīt. Karte, kurā vērojama interneta jauda dažādās Latvijas skolās, kā arī sīkāka informācija par šo projektu pieejama šeit.
LPS priekšsēdētājs Gints Kaminskis preses konferencē uzsvēra, ka Covid-19 krīze ir aktualizējusi vairākas problēmas arī izglītībā.
"Digitalizācija kļuvusi par ikdienu, arī nākotnē tai būs noteicoša loma," pauda Kaminskis, norādot, ka memoranda mērķis ir kopīgi strādāt, lai iespējami īsā laikā Latvijas skolā ieviestu tādus risinājumus, kas pilnvērtīgi nodrošinātu attālināto mācību procesu.
"Mēs redzam, ka ir absolūti mainījies prasmju pieprasījums, kas šajā brīdī (..) kļuvis svarīgs nodarbinātībā – kritiskā domāšana, problēmu risināšanas spēja, radošums, spēja analizēt un monitorēt, pašvadības spēja," uz izmaiņām darba tirgū preses konferencē norādīja Šuplinska.
Nozares ministre uzsvēra, ka izglītības kvalitāte ir atkarīga no katra mācību procesā iesaistītā. "Latvija jau ilgāku laiku sevi uzskata par valsti, kur mainījies ne tikai ekonomiskais modelis, bet arī domāšanas veids. Ļoti lielā mērā, sastopoties ar dažādām auditorijām, man šķiet, ka šis starts katra cilvēka domāšanā vai nu ir noticis daļēji vai arī ir piesardzības robežās," teica Šuplinska.
"Delfi" jau vairākkārt vēstījis par attālināto mācību laikā samilzušu problēmu – skolēniem trūkst datoretehnikas. Apjautājot 562 pašvaldību vispārizglītojošās iestādes par tehnisko nodrošinājumu attālinātu mācību procesa īstenošanai, LPS secinājusi, ka 1.-6. klašu skolēniem trūkst 28 415 datoru.
Šuplinska preses konferencē, runājot par datoru pieejamību skolēniem, pirmdien sacīja, ka šobrīd ir 114 skolas, kur uz vienu tehnikas vienību ir vairāk nekā 10 skolēnu.
"Tas ir tas, ko mēs arī gribētu mainīt uz 2021. gada 1. septembri," paskaidroja ministre, norādot, ka mērķis ir panākt, lai uz vienu viedierīci 1. klasē būtu pieci skolēni, savukārt 10. klasē uz vienu viedierīci – divi skolēni.
"LPS decembrī norādīja, ka 87 000 viedierīču ir tas optimālais skaits, kas nepieciešams, lai nodrošinātu skolotājus individuāli, lai nodrošinātu skolēnus un cita starpā arī nomainītu tehniku, kāda ir skolās," sacīja Šuplinska.
Jau vēstīts, ka attālinātais mācību process norit visām klašu grupām, pašreizējie nosacījumi ir spēkā līdz 7. februārim.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
