Saeimas Prezidijs pirmdien, 1. februārī, iekļāvis ceturtdien, 4. februārī, sasauktās Saeimas ārkārtas attālinātās sēdes darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret 13. Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu. Paredzams, ka Saeimas vairākums atbalstīs šo lēmumu, taču piekrišana kriminālvajāšanas uzsākšanai neliedz deputātam turpināt pildīt savus amata pienākumus.
Saeimas lēmuma projekts, ko pagājušā nedēļā sagatavoja Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, paredz, ka, pamatojoties uz Ģenerālprokuratūras iesniegumu un Satversmes 30. pantu, Saeima nolemj piekrist kriminālvajāšanas uzsākšanai pret 13. Saeimas deputātu Kaimiņu.
"Delfi" jau ziņoja, ka Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija trešdien, 27. janvārī, turpinot jau agrāk iesākto diskusiju, pēc teju pusotru stundu ilgām debatēm nobalsoja par Saeimas lēmuma projektu, kas dod piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Kaimiņu.
Par Kaimiņa izdošanu nobalsoja 10 deputāti, pret bija divi un divi atturējās. Par balsoja Janīna Kursīte-Pakule (NA), Aldis Adamovičs (JV), Iveta Benhena-Bēkena (KPV LV), Ilmārs Dūrītis (AP), Raivis Dzintars (NA), Janīna Jalinska (ZZS), Ainars Latkovskis (JV), Andris Skride (AP), Jānis Vucāns (ZZS), Atis Zakatistovs. Pret balsoja Linda Medne (JKP) un Normunds Žunna (JKP), bet Vitālijs Orlovs (S) un Artūrs Rubiks (S) atturējās.
Satversmes 30. pants paredz, ka pret Saeimas locekli nevar uzsākt kriminālvajāšanu bez Saeimas piekrišanas, tādēļ Saeimai jāpieņem lēmums.
Arī pēc šāda lēmuma Kaimiņš varēs turpināt darbu Saeimā tāpat kā vairāki citi viņa kolēģi, par kuru izdošanu kriminālvajāšanai jau lēmusi 13. Saeima.
Diskusijas komisijā ieilga kopumā triju sēžu garumā, jo deputātiem radās jautājumi par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, kā arī prokuratūras darbu, jo laikā kopš 2018. gada jūnija, kad Kaimiņš tika aizturēts Saeimas namā, divas reizes jau mainīta apsūdzība, ar katru reizi to mīkstinot.
Tāpat vairākus deputātus nodarbināja jautājums, vai vēršanās pret Kaimiņu nav bijis mēģinājums ietekmēt viņa politisko darbību.
Tomēr neraugoties uz bažām par šīs lietas iespējamu politisku motivāciju, deputātu vairākums atzina, ka taisnību var noskaidrot tikai tiesa nevis pati Saeima, tādēļ jāļauj tiesu sistēmai darīt tās darbu. Ja Saeima atteiktos izdot Kaimiņu kriminālvajāšanai, tad tas mestu šaubu ēnu pār visu Saeimu, izskanēja sēdē, pat atgādinot no savulaik Saeimas lemto pret kratīšanu pie deputāta Ainārs Šlesera 2011. gada pavasarī, kas noveda pie 10. Saeimas atlaišanas.
Kaimiņš šo lietu komisijas sēdē novērtēja sekojoši: "Ja nebūtu pa šo laiku Satversmes tiesa lēmusi, ka arī kriminālvajāšanai izdotam deputātam ir tiesības strādāt Saeimā, tad šādas lietas vispār nebūtu, jo šī ir sākta ar mērķi, lai Kaimiņam liegtu iespēju strādāt Saeimā."
Viņš uzskata, ka prokurors ir melojis 2018. gada jūnijā, kad Kaimiņu aizveda no Saeimas sēžu zāles un viņš kļuva par smagos noziegumos apsūdzētu personu, ar tādu apzīmējumu dzīvojot vairāk nekā gadu. "Sākotnējā apsūdzība bija par to, ka Kaimiņš nelikumīgi finansējis partiju "KPV LV" un norādījis nepatiesas ziņas savā amatpersonas deklarācijā. Viss haoss un ātrums, ar kādu 2018. gada jūnijā mani izveda no Saeimas kā noziedznieku. Es to redzu tā, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), varbūt ne viss, spēj strādāt kā pasūtījumu galds. Ja nebūtu Satversmes tiesas sprieduma, pēc kura Atis Zakatistovs, Juris Jurašs var turpināt deputāta pienākumus, šī shēma, ka, tikko deputāts tiek apsūdzēts kādos krimināllikuma pantos, tā momentā viņš tiek noņemts no politiskās skatuves," teica Kaimiņš.
"Urbāna kungs atnāk ar vienu pantu, ka apsūdzēts smagos noziegumos. Es nekādas liecības nedodu, jo nesaprotu, par ko man īsti jādod liecības. Paiet gads un tiek nomainīts pants uz to, ka nu jau esmu savā uzņēmumā viltojis grāmatvedību. Atkal paiet pusgads, un tad pēkšņi es esmu nodarbojies ar svešu uzņēmumu grāmatvedības dokumentu viltošanu. Pants kā aisbergs izkūst līdz 217. panta pirmajai daļai, kura ir tā vieglākā, bet man visu laiku ir kaut kā jāatkaujas," kolēģiem stāstīja deputāts.
Viņš ir absolūti pārliecināts, ka, zina cilvēkus, kas izpildīja dokumentācijas darbus, pratināšanas, sagatavošanās procesam, proti, to darījuši "Aivaram Lembergam lojāli pilsoņi". Lemberga ieinteresētību vērsties pret viņu Kaimiņš skaidro ar to, ka vienmēr uzskatījis, ka "Lembergs ir Latvijas lielākā nelaime", un no tribīnes viņu atklāti saucis par smagos noziegumos apsūdzētu, un tagad pretī dabūjis tieši to pašu.
Kaimiņš sacīja, ka, ja kāds kolēģis uzskata, ka Kaimiņš no aizturēšanas 2018. gadā, kam sekoja "KPV LV" labs rezultāts 13. Saeimas vēlēšanās, ir guvis kādus "politiskus bonusus", tad "jūs stipri maldāties, ja domājat, ka man vajadzīgi šie politiskie bonusi". "Ja laika mašīna mums ļautu patīt tagad atpakaļ laiku un pajautātu man, vai vispār kāpt vai nekāpt iekšā šajā duļķī – politikā Latvijā – , es četrpadsmit reizes vairāk pārdomātu tādu lēmumu. Tas viss, kā divu gadu laikā tevi kā vecu, netīru grīdas lupatu izvazā... Mērķis bija politiska un finansiāla kastrācija, kas bija vērsta pret mani. Proti, noņemt mani nost no politiskās skatuves un vērsties pret man piederošo uzņēmumu," teica Kaimiņš.
Jau ziņots, ka pērn oktobrī Ģenerālprokuratūra Saeimā nogādāja lūgumu dot piekrišanu, lai Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu varētu saukt pie kriminālatbildības.
Kaimiņam izvirzītā apsūdzība mainīta uz maigāku pantu – ja sākotnēji kriminālvajāšana tika rosināta par grāmatvedības noteikumu pārkāpšanu mantkārīgā nolūkā, kas radījis būtisku kaitējumu, tad tagad to plānots celt vienkārši par grāmatvedības noteikumu pārkāpšanu.
KNAB kriminālvajāšanu pret Kaimiņu rosināja par Krimināllikuma 217. panta 3. daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu – grāmatvedības un statistiskās informācijas noteikumu pārkāpšanu mantkārīgā nolūkā, kas radījis būtisku kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm. Par šādu normas pārkāpumu varētu piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, piespiedu darbu vai naudas sodu.
Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka informēja, ka prokuratūra lūdz Saeimai piekrist izdot Kaimiņu kriminālvajāšana pēc Krimināllikuma 217. panta 1. daļas par uzņēmumam vai organizācijai likumos noteikto grāmatvedības dokumentu, gada pārskatu, statistikas pārskatu vai statistiskās informācijas slēpšanu vai viltošanu. Par šādas normas pārkāpumu var piemērot brīvības atņemšanu līdz vienam gadam, piespiedu darbu vai naudas sodu.
Jau ziņots, ka 2020. gada janvāra beigās KNAB jau bija pieņemts lēmums piemērot Kaimiņam aizdomās turētā statusu pēc Krimināllikuma panta par grāmatvedības noteikumu pārkāpšanu. Tas tika darīts, jo izmeklēšanas laikā iegūti papildu pierādījumi un mainījušies noziedzīga nodarījuma faktiskie apstākļi.
Vienlaikus birojs pieņēma lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ daļā pret Kaimiņu par politiskās organizācijas nelikumīga finansējuma pieņemšanu lielā apmērā un par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā.
KNAB izmeklētāja pieņēma lēmumu par Kaimiņa krimināllietas nodošanu prokuroram kriminālvajāšanas sākšanai par grāmatvedības dokumentu viltošanu mantkārīgā nolūkā.
Tomēr prokurors pieņēma lēmumu par KNAB lēmuma atcelšanu un krimināllietas atdošanu KNAB izmeklēšanas turpināšanai. KNAB šo prokurora lēmumu bija pārsūdzējis augstākstāvošam prokuroram, taču sūdzība tika noraidīta.
Tāpat ziņots, ka KNAB sākotnēji kriminālprocesā par iespējamu nelikumīgu partijas "KPV LV" finansēšanu 2018. gada jūnijā aizturēja Saeimas deputātu Kaimiņu, toreizējo Kaimiņa partijas biedru un "KPV LV" valdes locekli Zakatistovu un uzņēmēju Viesturu Tamužu. Vēlāk trijotne tika atbrīvota.
Vēlāk lieta tika sadalīta, jo KNAB lūdza sākt kriminālvajāšanu pret Zakatistovu un Tamužu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
