'Nē' maznozīmīgiem ceļojumiem un piespiedu izolācija – ko piedāvā VM Covid-19 apkarošanai  (41)

Ziņojums par Covid-19 izplatības risku novērtējumu un uz tiem balstītu lēmumu pieņemšanu par piesardzības un drošības pasākumu ieviešanu otrdien tiek skatīts kārtējā valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē.

Neskatoties uz nelielu jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaita samazinājumu, epidemioloģisko datu analīze liecina, ka vērā ņemama situācijas stabilizācija Latvijā nav novērojama un saslimstības riski joprojām ir augsti.

Ņemot to vērā, VM ziņojumā norādīts, ka jāierobežo Covid-19 – īpaši jaunā koronavīrusa paveida – ievešanai no ārvalstīm. Lai to izdarītu, VM rosina aizliegt maznozīmīgus ceļojumus un ieviest pienākumu ceļotājiem deklarēt ceļojuma mērķi. Tāpat ministrijas ieskatā būtu jāpārskata un jāsamazina personu grupas, kam ir noteikti izņēmumi Covid-19 testa veikšanai ieceļojot Latvijā un pašizolācijai.

Nekavējoties jāpastiprina atbildība un kontrole par epidemioloģiskās drošības prasību neievērošanu. Īpaši par izolācijas un mājas karantīnas prasību neievērošanu, paredzot iespējas inficēto personu piespiedu izolācijai, ja tiek pārkāptas izolācijas prasības.

Tāpat jāpastiprina atbildība par piesardzības un drošības pasākumu neievērošanu sabiedriskās vietās un pakalpojumu, tostarp tirdzniecības pakalpojumu, sniegšanas vietās.

Ja tas tiek īstenots un epidemioloģiskā situācija stabilizējas, var lemt par nelielu piesardzības un drošības pasākumu mazināšanu. Tostarp atjaunot klātienes mācības sākot ar 1.-2. klases skolēniem un individuālām konsultācijām skolas vecuma bērniem, kas pakļauti sociālās atstumtības riskam. Tāpat ja epidemioloģiskā situācija nepasliktinās un to pieļauj, lemt par klātienes mācību paplašināšanu 9. un 12. klasei.

Tāpat, ja tiek stiprināti drošības pasākumi un atbildība, var pārskatīt ierobežojumus tirdzniecības nozarē. Proti, atcelt klātienes tirdzniecībai atļauto preču sarakstu. Vienlaikus gan tiktu noteikti konkrēti pienākumi tirdzniecības vietām, lai tiktu kontrolēts cilvēku skaits tirdzniecības vietā un ievērotas epidemioloģiskās drošības prasības. Par to neievērošanu pienāksies sods.

Tāpat pie šāda scenārija varētu tikt noteikts aizliegums reklamēt klātienē iegādājamās preces.

Ja Covid-19 saslimstība pieaugs par 20% no esošā saslimstības līmeņa, var tikt lemts par radikālu piesardzības un drošības pasākumu ieviešanu, informatīvajā ziņojumā atzīmē VM.

Tādā gadījumā klātienē tiktu atļauti tikai pirmās nepieciešamības pakalpojumi un pārtikas un pirmās nepieciešamības preču iegāde. Kā arī klātienē darba pienākumus veic tikai tie darbinieki, kas pilda neatliekamus darba uzdevumus. Piemēram, ārstniecības personas, operatīvo dienestu darbinieki u.tml.

Situācijai pasliktinoties, valsts iestāžu pakalpojumi klātienē tiktu sniegti tikai īpašos gadījumos un pirmsskolas izglītības iestādes nodrošinātu dežūrgrupas tikai tiem bērniem, kuru vecāki veic neatliekamus darba pienākumus un nevar nodrošināt bērnu uzraudzību.

Tāpat tiktu noteikti personu pārvietošanās ierobežojumi ne tālāk kā trīs kilometri no dzīvesvietas.

Kaut arī pēdējo nedēļu laikā tika novērota Covid-19 saslimšanas gadījumu samazināšanās tendence, tomēr janvāra pēdējās nedēļas laikā novērojama saslimšanas gadījumu samazinājuma palēnināšanās. Ja 2020. gada pēdējās nedēļās saslimstības rādītāju samazinājums sasniedza pat 20%, 2021. gada ceturtajā nedēļā saslimstības samazinājums vairs ir tikai 2,1%.

Kā liecina Covid-19 epidemioloģisko datu analīze, saslimstības rādītāju tendencei, kāda tā bija 2020. gada pēdējā nedēļā, Covid-19 saslimstības samazināšanās dinamika būs ļoti lēna un noteiktais saslimstības slieksnis 200 uz 100 000 iedzīvotājiem varētu tikt sasniegts tikai vasaras vidū

Kā uzsver VM, satraucoši ir tas, ka neskatoties uz saslimstības rādītāja nelielo samazināšanos, stacionēto Covid-19 pacientu skaits nesamazinās un pēdējās dienās novērojams pat neliels stacionēto Covid-19 pacientu skaita pieaugums apmēram par 2%, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu. Pēdējā nedēļā arī ievērojami palielinājies Covid-19 pacientu ar smagu slimības gaitu īpatsvars stacionāros.

Vērtējot Covid-19 saslimstības rādītājus, ir jāņem vērā arī jauno koronavīrusa paveidu izplatība Eiropas Savienībā (ES) un pasaulē. Jaunie koronavīrusa paveidi ir saistīti ar ievērojami augstāku infekcijas pārnesi sabiedrībā, kas, visticamāk, būs par iemeslu augstākiem Covid-19 pacientu hospitalizācijas rādītājiem, kā arī augstākiem mirstības rādītājiem.

Tādēļ Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ESPKC) norāda, ka ir jāievieš stingrāki drošības un piesardzības pasākumi, lai samazinātu Covid-19 pārnešanas riskus un mazinātu spiedienu uz veselības aprūpes sistēmu. ESPKC norāda, ka riski saistībā ar Covid-19 izplatību ir augsti un ļoti augsti.

Šobrīd Latvijā ir atklāti 5 Covid-19 saslimšanas gadījumi, kuru ierosinātājs ir jaunā paveida koronavīruss un visi gadījumi bijuši saistīti ar ievestiem Covid-19 gadījumiem. Palielinoties šo gadījumu skaitam un atklājot jaunā koronavīrusa paveida vietējo izplatību, Covid-19 riska līmenis ievērojami palielināsies, brīdina VM.

Konstatējot strauju koronavīrusa jaunā paveida izplatību, tai skaitā vietējo transmisiju, nekavējoties būs jālemj par piesardzības un drošības pasākumu radikālu pastiprināšanu, neskatoties pat uz labvēlīgiem saslimstības rādītājiem.

Covid-19 gadījumā reproduktivitātes koeficients ir 3-4, kas nozīmē to, ka neveicot nekādus drošības vai piesardzības pasākumus, viens cilvēks inficē 3-4 cilvēkus. Savukārt koronavīrusa jaunā varianta gadījumā reproduktivitātes koeficients ir desmit reizes augstāks.

Vēstīts, ka, lai gan saslimstība ar Covid-19 atgriezusies pirmssvētku līmenī, par epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos runāt ir pāragri, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) analīze par saslimstību pagājušajā nedēļā.

Latvijas 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju ir 563,2, kamēr Eiropas Savienībā – vidēji 421. SPKC uzsver, ka saslimstības rādītājam valstī jābūt mazākam par 200 saslimušo uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju (jeb ne vairāk kā 270 jaunatklātu gadījumu dienā), lai varētu runāt par epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos un salīdzinoši droši varētu mazināt noteiktos drošības pasākumus.