Latvijas iedzīvotajiem trūkst digitālo prasmju – Saeimas komisija sāk meklēt risinājumus  (49)

Komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV) atzīmēja, ka līdz ar šo sēdi diskusija par to, kā uzlabot digitālās prasmes Latvijas iedzīvotājiem, tikai sākas, un debates turpināsies citās sēdēs.

"Mēs digitālajās prasmēs atpaliekam. Esam vieni no pēdējiem arī jauniešu [vecumā no 16 līdz 24 gadiem) [kategorijā]. Igaunija un Lietuva ir 2. un 3. vietā," teica kustības "Latvija strādā" idejas līdzautore Zane Čulkstēna.

Ašeradens, atsaucoties uz ES publicēto ziņojumu par cilvēkkapitālu un digitālo prasmju līmeni, teica, ka "Latvija gadu no gadu atrodas arvien sliktākās pozīcijās un dodas uz turieni, kur parasti atrodas Eiropas Savienības kontekstā".

Lielākā daļa nākotnes profesiju šobrīd neeksistē – atgādināja Čulkstēna, norādot, ka Covid-19 izraisītā pandēmija veicinājusi arī straujāku automatizāciju, kas nozīmē – digitālo prasmju nozīmīgums pieaug.

Guna Spurava, pārstāvot Somijas Tamperes Universitāti, komisijas sēdē norādīja ka būtiskākā prasme ir spēja pielāgoties. Vienlaikus viņa skaidroja, ka Latvijas iedzīvotājiem, salīdzinot ar Somiju, esot negatīvs priekštats par pieaugušo profesionālās kvalifikācijas maiņu. "Prasmes mācīties ir teju nekādas, ja salīdzina ar Somiju," norādīja Spurava.

Čulkstēna sacīja, ka Latvijas darba spēku šobrīd raksturo salīdzinoši zems produktivitātes līmenis, liels mazkvalificētā darba īpatsvars un deficīts STEM jeb dabas zinātņu, inženierzinātņu, matemātikas un tehnoloģiju nozaru profesijās.

Deputāte Marija Golubeva (AP) komisijas sēdē uzsvēra, ka tieši digitālās, valodu un sociālās prasmes palīdz tikt pie labāk atalgota un interesantāka darba. Šo prasmju attīstībā Latvija gan iegulda nepietiekami, pauda Golubeva.

Digitālās prasmes būtiski maina darba tirgu, jo vairākas profesijas varētu izzust, savukārt vietā būs nepieciešami vēl nezināmu profesiju pārstāvji, sēdē norādīja izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš (JKP).

Viņš teica, ka ministrija šo problēmu ir apzinājusi. Piemēram, 56% no valsts budžeta vietām atvēlētas STEM zinātņu studentiem. "Tur ir zināmas problēmas, [piemēram], krītošais matemātikas zināšanu līmenis, vidējo vai profesionālo izglītību noslēdzot," piebilda Znotiņš.

Mēģinot skaidrot, kāpēc Latvijā ES kontekstā digitālās prasmes ir zemā līmenī, Saeimas sēdes dalībnieki kā pamata problēmu norādīja zemo izpratni par šo prasmju nozīmīgumu. Piemēram, kā teica Čulkstēna, neskatoties uz to, ka valsts atvēlējusi 56% valsts budžeta vietu STEM zinātņu studentiem, tās nav pilnībā piepildītas.

"Accenture" mārketinga vadītāja Kristīne Grauziņa sēdē norādīja, ka būtisks ir darbs ar jauniešiem, jo "tikai tas spēs nodrošināt nepieciešamo [speciālistu] apjomu un ilgtermiņa attīstību".

Tāpat līdz šim izaugsme digitālo prasmju apguvē bijusi maza, jo par šo jomu atbildība bijusi sadrumstalota, kā arī trūcis rezultatīvu kritēriju, pēc kuriem mērīt paveikto digitālo prasmju uzlabošanā, izriet no komisijas sēdē teiktā.

Kā norādīja Čulkstēna, pieaugušo izglītībā nereti sagatavo speciālistus profesijām, kas nesniegs ne lielāku atalgojumu, ne iespēju pārkvalificēties. Kā piemēru Čulkstēna minēja profesiju "dārznieks", ko pieaugušo izglītībā apgūst salīdzinoši daudz cilvēku. Viņa ieteica pieaugušo izglītībā tomēr strādāt ar cilvēkiem, kas pakļauti darba zaudēšanas riskam.

Tiesa, vairāki komisijas dalībniek viņai oponēja. "Vairāki izteicieni [Čulkstēnas uzrunā – red.] robežojas ar demagoģiju, nevajag vienkāršot," sacīja Valsts izglītības attīstības aģentūras pārstāve Dita Traidās. Tāpat arī Laila Uzule no mācību centra "MC Alfa" atzina, ka Čulkstēnas "skatījums bija ļoti šaurs. Ir lietas, kurām jāpievērš uzmanība, bet nevar tik vienkārši vērtēt".

Kopējais finansējums nākamajiem septiņiem gadiem, lai uzlabotu iedzīvotāju digitālās prasmes, ir 155 miljoni eiro, taču tas nav pietiekams, norādīja Znotiņš. Viens no mērķiem, ko plānots sasniegt līdz ar šo finansējumu, ir celt digitālās prasmes no 43% līdz 70%. Kā digitālo prasmju līmenis tiks noteikts, pagaidām nav skaidrs.

Runājot par mūžizglītību, Čulkstēna norādīja, ka Latvijā vien 26% uzņēmumu budžetā iedalīta atsevišķa pozīcija, lai apmaksātu darbinieku profesionālās kvalifikācijas celšanu. Vairāki sēdes dalībnieki viņai jautāja, kāpēc uzņēmumam vajadzētu investēt darbinieku apmācībā, ja nav zināms, cik ilgi viņi turpinās strādāt pie konkrētā darba devēja.

Čulkstēna atbildēja, izmantojot teicienu "iedomājies, ja tu investē, un darbinieks aiziet prom, bet ir otrs variants – kas notiks, ja tu neinvestēsi un darbinieks paliks".

Ar digitālajām prasmēm saprotamas vairākas kompetences jomas, kas saistītas ar digitālo ierīču lietošanu – informācijpratība un datorpratība, saziņa un sadarbība; digitālā satura veidošana, drošība, problēmu risināšana.