Covid-19 ierobežošanai ārkārtējo situāciju Latvijā pagarinās līdz 6. aprīlim (plkst. 22)  (413)

Detalizēti par izmaiņām pēc 7. februāra valdība lems ceturtdien, 4. februārī, jo pagaidām panāktas tikai konceptuālas vienošanās par galvenajām izmaiņām.

Ārkārtējo situāciju plānots pagarināt līdz 6. aprīlim, lai panāktu būtisku saslimstības samazinājumu. Tas tiks darīt, ņemot vērā situācijas nopietnību, skaidro Valsts kanceleja. Pārāk strauja drošības pasākumu mazināšana ir riskanta, jo veselības aprūpes nozarē joprojām ir ārkārtas stāvoklis. Plānveida pakalpojumu sniegšana ir ļoti ierobežota. Savukārt Covid-19 pacientu aprūpei pielāgotās gultas vietas slimnīcās gandrīz visas ir aizpildītas. Katra jauna Covid-19 pacientiem izveidota gultas vieta diemžēl mazina plānveida veselības aprūpes sniegšanas iespējas.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) valdībā otrdien lemto raksturoja kā konceptuālu vienošanos mainīt drošības pasākumus, lai tie būtu efektīvāki un saprotamāki.

"Trijos lielos blokos. Tirdzniecībā pakāpeniski pāriesim uz to, ko varētu saukt par drošas tirdzniecības modeli, kurā būs stingrāka kontrole, bet tajā pašā laikā pakāpeniski iesim prom no preču sarakstiem. Ceļošanā zinām, ka no Lielbritānijas, Portugāles un Īrijas ir krietni paaugstināts risks ar jaunu vīrusa paveidu. Mēs esam vienojušies ierobežot ceļošanu no šīm valstīm uz Latviju, lai palēninātu jaunā vīrusa izplatību. Vienlaikus stiprināsim ārējo robežkontroli. Izglītībā pakāpeniski pārejam uz drošām apmācībām klātienē. Sāksim ar 1.-2. klasi un zināmām konsultācijām, bet atgriežamies jau stingri kontrolētā vidē ar dažādiem drošības pasākumiem, tajā skaitā sejas maskām," skaidroja Kariņš.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) preses konferencē sacīja, ka otrdien netika runāts par brīvdienu mājsēdes saglabāšanu arī turpmāk ārkārtējās situācijas laikā līdz aprīlim, bet pēc noklusējuma principa jāsaprot, ka tas pagaidām paliek spēkā. Paredzams, ka ceturtdien tas vēl tiks precizēts.

Otrdien sēdē netika pārrunāts arī jautājums par skaistumkopšanas nozares darba izmaiņām, bet Veselības ministrijai ir jāizstrādā kritēriji pakāpeniskai nozares atvēršanai un drošai pakalpojumu sniegšanai ilgtermiņā, kā arī kontrolei, atgādināja Ministru prezidenta preses sekretārs Sandris Sabajevs.

Pavļuts papildināja, ka Veselības ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un nozari strādā pie drošības prasībām.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (PCL/KPV LV) atzina, ka darbs notiek pie drošības vadlīniju izstrādes, lai nozare varētu drošos apstākļos atsākt darbību. "Tas ir tas ceļš, kādā jāiet ar visām nozarēm, kas ierobežotas, jo mēs nezinām, cik ilgi Covid-19 būs – mēnesi, divus, trīs, un ir svarīgi lai nozares kaut kādos ierobežotos apstākļos spētu strādāt," teica ministrs, paužot cerību, ka šī nozare pēc iespējas ātrāk varēs sākt darbu.

Tā kā izglītības pieejamība klātienē ir viena no prioritārajām jomām, kurā mazināt ieviestos drošības pasākumus, Ministru kabinets otrdien, 2. februārī, konceptuāli vienojies, ka, lai uzlabotu izglītības procesa kvalitāti un atvieglotu mazāko skolēnu vecāku ikdienu, no 8. februāra ar drošības pasākumiem mācības klātienē atsāk 1. un 2. klašu skolēni. Savukārt visiem skolēniem, kas ir sociāli emocionālajās riska grupās, būs iespēja saņemt klātienes konsultācijas, portālu "Delfi" informēja Valsts kancelejā.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja, ka, pieņemot ar izglītības jomu saistītos lēmumus, tika vērtēti vismaz trīs aspekti. Ministre atgādināja, ka Eiropā līdzīga epidemioloģiskā situācija ir vismaz astoņās valstīs.

"Ja skatāmies, kāda ir politika attieksmē pret skolu, tad redzam, ka tā patiešām ir dažāda. Otra lieta, kas jāatzīst – eksperti jau pašā pandēmijas sākumā atzinuši, ka tieši mazajām klasītēm ir ļoti aktuāla klātienes mācību forma. Trešā lieta, kas jāatzīmē, ka mēs patiešām esam ieviesuši papildus drošības pasākumus, kas ļautu pakāpeniski atgriezties skolā arī citām sākumskolas klasēm," uzsvēra ministre.

Viņa atzina, ka šobrīd ir stāsts par 1.-2. klasi klātienē, jo gatavība patstāvīgi strādāt ir vismazākā šajā grupā.

Tāpat jāņem vērā, ka sociāli emocionālā spriedze skolās ir pastiprināta, un Latvija ir viena no tām valstīm, kur attālinātais mācību process ir ieildzis jau triju mēnešu garumā. "Tāpēc tika pieņemts lēmums, ka šīs individuālās konsultācijas, pirmkārt ir paredzētas sociālās riska grupā esošajiem – bērniem, kam ir grūtības mācībās; tiem, kam ir ierobežota pieeja viedierīcēm; tiem, kas psiholoģiski un sociāli emocionālajā plāksnē jūtas atsvešināti, vai ir pastiprinātas problēmas," skaidroja ministre.

"Mēs esam arī izšķīrušies par 9. klases monitoringa darbu, bet 12. klasei domājam par individuālajām konsultācijām. Ministrija turpinās atbalstīt skolotājus, pastiprināti domāt par tām mācību formām, kas iespējamas "Tava klase" platformā, kā arī domāt par to, cik lielā mērā un ko varam darīt, lai sociāli emocionālā spriedze mazinātos," teica Šuplinska.

Ministru kabinets novērtēja, ka pastāv augsts risks no ārvalstīm ievest Covid-19, tai skaitā jaunos īpaši lipīgos vīrusa paveidus. Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupas uzdevums ir izvērtēt risinājumus, kā ierobežot nebūtiskus ārvalstu braucienus un nodrošināt ceļotāju kontroli. Piemēram, paredzēts ierobežot lidojumus no Īrijas, Apvienotās Karalistes un Portugāles, informēja Valsts kanceleja.

Valdība konceptuāli vienojās, ka ir saglabājama starptautiska kustība cilvēkiem, kam ir nepieciešams doties prom vai ierasties Latvijā darba un mācību dēļ. Tāpat paredzēts atļaut starptautisku pārvietošanos cilvēkiem ģimenes atkalapvienošanas dēļ, ģimenes locekļa aprūpes nodrošināšanai, dalībai bērēs un citu humanitāru apsvērumu dēļ.

Vienlaikus plānots stiprināt ceļotāju kontroli, lai pārliecinātos, ka cilvēki ārvalstu braucienos uz un no Latvijas dodas tikai pamatotu iemeslu dēļ un viņi neapdraud pārējo sabiedrību, ievedot Covid-19 infekciju.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) pavēstīja, ka valdība konceptuāli vienojās par nepieciešamību uz laiku aizliegt ceļojumus uz/no Lielbritāniju, Īriju un Portugāli, ierobežot jebkurus nesvarīgus braucienus uz ārzemēm un pastiprināt iebraucēju robežkontroli uz iekšējām robežām.

Valdība konceptuāli atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvāto drošas tirdzniecības modeli, un no 8. februāra uzsākt pakāpenisku pāreju uz to – paplašināt preču pieejamību klātienē, vienlaikus nosakot papildu drošības prasības tirdzniecības vietām un pastiprinot to kontroli, informē EM.

Precīzus grozījumus normatīvajos aktos plānots pieņemt 4. februāra valdības sēdē.

"Šodienas valdības lēmums ir pārejas periods un nozīmīgs solis pareizā virzienā, lai dotu iespēju pakāpeniski pāriet uz ilgtermiņa risinājumu drošai tirdzniecībai bez "preču sarakstiem", lentēm un ierobežojošām barjerām veikalos. Mana vēlme ir ļaut atsākt strādāt visiem komersantiem" uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

"Pārejai uz jauno, vēl drošāko tirdzniecības modeli ir jābūt samērīgai, lai neatkārtotos "decembra veikalu sastrēgumi". Šim regulējumam nav iecietības perioda, bet apņemšanās visiem to ievērot. Stingrākas drošības prasības, atbildība un uzraudzība nodrošinās gan iedzīvotājiem pieeju nepieciešamajām precēm, gan komersantiem iespēju strādāt. Mūsu visu atbildīgai rīcībai ir liela nozīme, lai iespējami ātrāk varētu atgriezties atpakaļ pie ierastā ritma," pauž ministrs.

Otrdien Ministru kabineta ārkārtas un Krīzes vadības padomes kopsēdē pēc aktuālās informācijas uzklausīšanas par Covid-19 izplatību valstī konceptuāli tika spriests par to, kādus ierobežojumus saglabāt pēc 7. februāra, līdz kuram patlaban spēkā ārkārtējā situācija un esošie drošības pasākumi.

Sēdes darba kārtībā bija iekļauta informācijas par aktuālo epidemioloģiskās drošības situāciju un veselības aprūpes sistēmas kapacitāti un noslodzi, testēšanu, kā arī situāciju ģimenes ārstu praksēs uzklausīšana.

Sēdē tika vērtēta Krīzes vadības padomes sekretariāta informācija par iedzīvotāju uzvedības analīzi un Covid-19 ārkārtējās situācijas ierobežojumu efektivitāti, kā arī aktuālā informācija par vakcināciju pret Covid-19.

Valdība izskatīja informatīvo ziņojumu "Par Covid-19 izplatības risku novērtējumu un uz tiem balstītu lēmumu pieņemšanu par piesardzības un drošības pasākumu ieviešanu". Pēc ziņojuma izskatīšanas valdība gan lēmusi to skatīt atkārtoti, teikts Ministru kabineta mājaslapā.

Valdība vērtēja un pieņēma noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai"".

Lai pasargātu sevi un citus no saslimšanas ar Covid-19, turpmāk sejas vairogus cilvēki drīkstēs lietot tikai kopā ar sejas masku. Īpaši svarīgi tas ir šobrīd, kad iespējama ir vīrusu jaunā, daudz lipīgākā paveida izplatība sabiedrībā, portālu "Delfi" par valdības sēdē lemto informēja Veselības ministrijā. Šī prasība stājas spēkā jau no 3. februāra.

Veselības ministrija jau līdz šim ir uzsvērusi, ka primāri cilvēkiem iekštelpās ir jālieto sejas maska un sejas vairogu lietošana bija pieļaujama izņēmuma gadījumos. Otrdien, 2. februārī, valdība atbalstīja Veselības ministrijas priekšlikumu noteikt stingrākas prasības – sejas vairogus izmantot drīkst, bet tikai kopā ar sejas maskām. Šāda prasība attieksies arī uz tirdzniecības jomas darbiniekiem.

Sēdē tika skatīts arī jautājums par turpmāko Covid-19 ierobežojumu pārvaldību.