Ģenerālprokurors Juris Stukāns ceturtdien pieņēmis lēmumu par represētās personas statusa anulēšanu bijušajam čekas kaujiniekam Leonīdam Fominam, kurš 2001. gadā, visticamāk, kļūdas pēc tika reabilitēts kā politiskajās represijās cietis nacionālais partizāns. Reabilitācijas pārskatīšana notikusi pēc portāla "Delfi" veiktās žurnālistiskās izpētes šajā lietā.
Kā informē Latvijas Republikas Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka, 2020. gada decembrī prokuratūrā saņemti divi iesniegumi no AS "Delfi" ar lūgumu pārskatīt Leonīda Fomina reabilitācijas lietu sakarā ar apstākļu nepilnīgu izpēti.
Portāls "Delfi" vairāku publikāciju sērijā aprakstīja Leonīda Fomina gaitas pēc 2. pasaules kara, dienestu čekā aģenta-kaujinieka statusā, kā arī Latvijas prokuratūras centienus saukt Fominu pie atbildības. Pirmajā rakstā stāstīts par Fomina jeb partizāna ar segvārdu "Lonis" darbību partizānu vienībā Ziemeļkurzemē un aizturēšanu, otrajā – par Fomina jeb čekas aģenta "Kauliņa" gaitām cīņā ar nacionālajiem partizāniem, savukārt trešais raksts vēsta par notikumiem 1990. gadu sākumā, kad Latvijas prokuratūra sāka izmeklēt Fomina un citu čekistu noziegumus.
Kā norāda prokuratūra, 2001. gada 6. jūnijā Reabilitācijas un specdienestu lietu prokuratūras prokurors sastādīja slēdzienu, saskaņā ar kuru atbilstoši likuma "Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju" 1. panta 2. punktam Leonīds Fomins, dzimis 1925. gadā, atzīts par reabilitētu. Kā pamats reabilitācijai norādīts apstāklis, ka Fomins 1946. gada 16. oktobrī ticis arestēts, 1946. gada 30. oktobrī viņam uzrādīta apsūdzība pēc Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas Kriminālkodeksa (KPFSR KK) 58. panta 1.a daļas par dzimtenes nodevību, bet 1946. gada 26. decembrī minētā krimināllieta izbeigta nereabilitējošu apstākļu dēļ. 2001. gada 6. jūnijā izdota L. Fomina reabilitācijas apliecība.
Papildus pārbaudes laikā noskaidrots, ka 1997. gada 28. maijā pret Fominu izbeigta krimināllieta daļā, kurā konstatēts, ka viņš ir piedalījies genocīda noziegumos pret Latvijas iedzīvotājiem un viņa rīcībā ir nozieguma sastāvs, kas paredzēts Latvijas Kriminālkodeksa 68.1 pantā. 1994. gada 21. jūlijā Fomins ir miris un lietā nav saņemts pieteikums par viņa pēcnāves reabilitāciju. Fomina vaina pierādīta vismaz piecās epizodēs, tai skaitā nacionālo partizānu apvienotās Puzes-Piltenes grupas dalībnieku, atbalstītāju un radinieku apcietināšanā un nelikumīgā notiesāšanā, uzsver prokuratūra. Šajā lēmumā arī konstatēts, ka 1946. gada 26. decembrī pret Fominu kriminālvajāšana izbeigta, iepriekš sastādot fiktīvu aktu par viņa nošaušanu 1946. gada 13. decembrī.
Likuma "Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju" 1. panta 2. punkts paredz reabilitēt visas personas, kuras, pamatojoties uz KPFSR KK, represētas bez tiesu nolēmumiem, notiesātas vai pret kurām krimināllietas izbeigtas, pamatojoties uz nereabilitējošiem apstākļiem par darbībām, kas paredzētas KPFSR KK 58.1–58.14 pantā, izņemot personas, kuras starptautiski tiesiskajā izpratnē vainīgas noziegumos pret mieru, genocīda noziegumos, noziegumos pret cilvēci, kara noziegumos un kriminālnoziegumos pret nekombatantiem, kā arī personas, kuras vainīgas krimināllietu viltošanā.
Ņemot vērā, ka Fomins ir piedalījies genocīda noziegumos un viņa rīcībā konstatēts nozieguma sastāvs, kas paredzēts Latvijas Kriminālkodeksa 68.1 pantā, uz viņu attiecināms minētais izņēmums kā pret personu, kas vainīga genocīda noziegumos, līdz ar ko lēmums par viņa reabilitāciju pieņemts nepamatoti, neizvērtējot visus faktus un apstākļus.
Ar ģenerālprokurora Jura Stukāna 2021. gada 4. februāra lēmumu atcelts 2001. gada 6. jūnija Reabilitācijas un specdienestu lietu prokuratūras prokurora slēdzienā ietvertais lēmums par Leonīda Fomina reabilitāciju un anulēta Fomina reabilitācijas apliecība.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
