Video: Izmaiņas izglītībā, tirdzniecībā, ceļošanā no 8. februāra (plkst. 16)  (213)

Saskaņā ar Ministru kabineta piektdien lemto, ārkārtējā situācija pagarināta līdz 6. aprīlim. No nākamās pirmdienas, 8. februāra, stāsies spēkā augstāki drošības standarti klātienes tirdzniecībā, kas ļaus spert pirmos soļus, lai atteiktos no preču sarakstiem. Daļai skolēnu un studējošo būs pieejamas klātienes konsultācijas. Savukārt ieceļot Latvijā varēs tikai neatliekamos gadījumos, portālu "Delfi" informēja Valsts kancelejā.

Ņemot vērā, ka pēdējās dienās ir paaugstinājies jaunu ar Covid-19 inficēto gadījumu skaits, Ministru kabinets pieņēma lēmumu, ka pagaidām nevar pieļaut 1. un 2. klašu skolēnu klātienes mācību atsākšanu. Diskusijas valdībā par epidemioloģiski drošu klātienes mācību procesu turpināsies.

Klātienes konsultācijas būs pieejamas visiem skolēniem, kam pastāv mācību pārtraukšanas risks, kā arī 12. klašu skolēniem un profesionālo skolu audzēkņiem, kuriem jākārto valsts pārbaudījumi.

Individuāla praktisko iemaņu apguve klātienē varēs notikt arī augstskolu studentiem, kuri apgūst dažādu medicīnas un veterinārmedicīnas programmu pēdējo gadu.

Ministru kabinetā tika apstiprinātas sadarbībā ar uzņēmēju un darba devēju pārstāvjiem izstrādāto drošas tirdzniecības prasību kopumu. Tas paredz tirdzniecības vietām vairākus pienākumus, lai mazinātu apmeklētāju drūzmēšanās iespējas. Veikalos un tirgus paviljonos jānodrošina 25 kvadrātmetru platība vienam apmeklētājam un redzamā vietā pie ieejas jāizvieto informācija par maksimālo pieļaujamo apmeklētāju skaitu.

Apmeklētāji veikalā drīkst doties pa vienam, izņemot cilvēkus, kam ir nepieciešama asistenta palīdzība un bērnus līdz 12 gadu vecumam kopā ar vienu pilngadīgu personu. Veikalu apmeklētāji tiek aicināti ievērot tirdzniecības vietās noteiktās prasības – nedrūzmēties pie ieejas, izmantot groziņus vai ratiņus, sekot marķējumam.

Līdzās tirgotāju pienākumiem tika apstiprinātas tiesības Valsts policijai un pašvaldību policijai pieņemt lēmumu par tūlītēju tirdzniecības vietas slēgšanu apmeklētājiem uz laiku līdz septiņām dienām. Šādu lēmumu var pieņemt gan par atsevišķu veikalu, gan visu tirdzniecības centru kopumā atkarībā no pārkāpuma un atbildības.

Pastiprinātas epidemioloģiskās drošības prasības tirdzniecības vietās, tirdzniecības centros un tirgus paviljonos jāievieš jau no 8. februāra.

No 8. februāra, ievērojot "drošas tirdzniecības" principus, paredzēts spert pirmos soļus, lai atteiktos no klātienē iegādājamo preču ierobežojuma sarakstiem. Klātienē veikalos, kuros vismaz 70% no preču sortimenta ir pārtikas preces, drīkstēs tirgot visu preču sortimentu. Līdzīgi arī veikalos, kuros vismaz 70% no preču sortimenta ir higiēnas preces, arī drīkstēs klātienē pārdot visas pārējās preces.

Arī grāmatnīcās drīkstēs pārdot visu preču sortimentu, tātad gan līdz šim atļautās preces, gan kancelejas preces, gan grāmatas.

Darbu līdzšinējā ārkārtējās situācijas regulējuma ietvaros turpina aptiekas, optikas preču veikali, degvielas uzpildes stacijas. Citās tirdzniecības vietās joprojām drīkst pārdot pārtikas preces, higiēnas preces, pirmās nepieciešamības saimniecības preces, mobilo telefonu priekšapmaksas kartes, tabakas izstrādājumus, dzīvnieku barību un preces, sabiedriskā transporta biļetes, mutes un deguna aizsegus un individuālos aizsardzības līdzekļus, kā arī mājražotāju lauksaimniecības produkciju un ziedus.

No 8. februāra klātienē iegādāties drīkstēs elektropreču aksesuārus (vadus, pagarinātājus, lādētājus), līdzekļus kaitēkļu iznīcināšanai (dezinsekcijai un deratizācijai), kā arī, pavasarim tuvojoties, nozīmīgos stādus, dēstus, sīpolus, gumus un sēklas, substrātus un daļu materiālu augsnes ielabošanai.

Valdība arī izmainīja ieceļošanas kārtību, lai mazinātu jauno, īpaši bīstamo, Covid-19 paveidu nonākšanu Latvijā. No 11. februāra līdz 25. februārim Latvijā drīkstēs ieceļot tikai neatliekamu un būtisku iemeslu dēļ . Iebraukt drīkstēs darba, mācību un studiju nolūkā, kā arī humānu apsvērumu dēļ – ģimenes apvienošanai, medicīnas pakalpojumu saņemšanai, nepilngadīgas personas pavadīšanai, lai atgrieztos dzīvesvietā vai dotos uz bērēm.

Ieceļošanas iemesls pirms ierašanās Latvijā jānorāda, aizpildot anketu tīmekļvietnē covidpass.lv, savukārt dokumentiem, kas apliecina ierašanās iemeslu, jābūt gataviem uzrādīšanai pēc pieprasījuma Valsts policijai vai Valsts robežsardzei. Dokumenti nav jāgatavo uzrādīšanai, ja tie jau ir pieejami kādā no valsts informācijas sistēmām, piemēram, informācija par dzīvesvietu un radniecību.

Svarīgi, ka pasažieru pārvadātāji nedrīkst uzņemt pasažierus, kuri covidpass.lv sistēmā nav norādījuši ceļošanas mērķi. Tāpat ieceļotājiem joprojām ir pienākums gan veikt Covid-19 testu pirms ierašanās Latvijā, gan ievērot pašizolāciju uzreiz pēc ierašanās.

Uz laiku ir pārtraukti arī starptautiskie pasažieru pārvadājumi starp Latviju un Apvienoto Karalisti, Īriju un Portugāli. Tas attiecas gan uz aviosatiksmi, gan autobusu, gan kuģu pārvadājumiem. Diskusijas par samērīgiem ieceļotāju kontroles uzlabojumiem trupināsies nākamajā Ministru kabineta sēdē.

Diskusijas turpināsies arī par "brīvdienu mājsēdes" nosacījumu. Līdz 7. februārim vēl ir spēkā pārvietošanās ierobežojumi laikā no plkst. 22.00 līdz 5.00 naktīs no piektdienas uz sestdienu un no sestdienas uz svētdienu.

"Delfi" jau ziņoja, ka ceturtdien preses konferencē pēc valdības sēdes valdības pārstāvji atzina, ka diskusijas tiks turpinātas un lēmumi pieņemti piektdien.

Otrdien, 2. februārī, pēc valdības sēdes tika ziņots, ka ir konceptuāla vienošanās ārkārtējo situāciju pagarināt līdz 6. aprīlim, vienlaikus lemjot par izmaiņām tirdzniecībā, izglītībā un starptautiskajos pasažieru pārvadājumos.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP), atbildot uz žurnālistu jautājumiem par valdības iespējamām iekšējām domstarpībām, atzina, ka diskusijas par konceptuālajiem lēmumiem gan otrdien, gan ceturtdien bija ļoti ilgas par dažādiem Covid-19 krīzes vadības jautājumiem. "Droši vien nebūtu laba prakse, ja valdības sēde turpinātos pāri pusnaktij. Tāpēc Ministru prezidents pieņēma lēmumu turpināt diskusijas rīt. Droši vien, ka tā būs prātīgāk," sacīja ministrs.

Pavļuts atzina, ka Veselības ministrija uzskata epidemioloģisko situāciju par ļoti nopietnu, un tādēļ nebūtu jāsteidzas ar būtiskām izmaiņām lēmumos. No ministra teiktā bija noprotams, ka Veselības ministrija arī ļoti piesardzīgi vērtē iespēju atsākt mācības klātienē 1-2. klasēm. Ministrija atbalsta ierosinājumu ierobežot ieceļošanu un stingrāk uzraudzīt robežas, taču lēmumus kopīgi pieņem visa valdība, norādīja ministrs.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (PCL/KPV LV) atturējās prognozēt, kāds lēmums par tirdzniecību tiks pieņemts piektdien.

Jau ziņots, ka otrdien, 2. februārī, Ministru kabinets, rūpīgi izvērtējot epidemioloģisko situāciju, konceptuāli vienojās par pieeju Covid-19 pārvaldībai Latvijā pēc 7. februāra. Diskusijas koncentrējās četrās tēmās – saslimstības samazināšanas iespēja, būtiskāki drošības pasākumi tirdzniecības jomā, starptautiska pārvietošanās, izglītības process. Detalizētus lēmumus bija plānots pieņemt 4. februāra Ministru kabineta sēdē.

Ārkārtējo situāciju bija plānots pagarināt līdz 6. aprīlim, lai panāktu būtisku saslimstības samazinājumu.

Pārāk strauja drošības pasākumu mazināšana ir riskanta, jo veselības aprūpes nozarē joprojām ir ārkārtas stāvoklis. Plānveida pakalpojumu sniegšana ir ļoti ierobežota. Savukārt Covid-19 pacientu aprūpei pielāgotās gultas vietas slimnīcās gandrīz visas ir aizpildītas. Katra jauna Covid-19 pacientiem izveidota gultas vieta diemžēl mazina plānveida veselības aprūpes sniegšanas iespējas, skaidroja Valsts kanceleja.

Ministru kabinets novērtēja, ka pastāv augsts risks no ārvalstīm ievest Covid-19, tai skaitā jaunos īpaši lipīgos vīrusa paveidus. Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupas uzdevums ir izvērtēt risinājumus, kā ierobežot nebūtiskus ārvalstu braucienus un nodrošināt ceļotāju kontroli. Piemēram, paredzēts ierobežot lidojumus no Īrijas, Apvienotās Karalistes un Portugāles.

Valdība konceptuāli vienojās, ka ir saglabājama starptautiska kustība cilvēkiem, kam ir nepieciešams doties prom vai ierasties Latvijā darba un mācību dēļ. Tāpat paredzēts atļaut starptautisku pārvietošanos cilvēkiem ģimenes atkalapvienošanas dēļ, ģimenes locekļa aprūpes nodrošināšanai, dalībai bērēs un citu humanitāru apsvērumu dēļ.

Vienlaikus plānots stiprināt ceļotāju kontroli, lai pārliecinātos, ka cilvēki ārvalstu braucienos uz un no Latvijas dodas tikai pamatotu iemeslu dēļ un viņi neapdraud pārējo sabiedrību, ievedot Covid-19 infekciju.

Tā kā, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju valstī, valdība lēma pagarināt ārkārtējo situāciju, šajā laikā spēkā paliek drošības pasākumi sabiedriskajā transportā, portālu "Delfi" informēja Satiksmes ministrijā.

Līdz 6. aprīlim spēkā paliks drošības pasākumi sabiedriskajā transportā, kas nosaka – pasažieru skaits sabiedriskajā transportā nedrīkst pārsniegt 50% no tā ietilpības. Atbilstoši tam sabiedriskā transporta pārvadātājiem ir jānodrošina pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu, un, ja transportlīdzeklī tā specifikas dēļ nav iespējams kontrolēt pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu, tajā ir jābūt marķētām sēdvietām.

Sabiedriskajā transportā, tai skaitā taksometros, sejas maskas ir jālieto gan transportlīdzekļa vadītājam, gan pasažieriem, tostarp arī bērniem no 7 gadu vecuma. Sejas maskas sabiedriskajā transportā varēs nelietot bērni, kas nav sasnieguši 7 gadu vecumu, un personas ar kustību traucējumiem vai psihiskās veselības traucējumiem.

Sabiedrisko transportu nedrīkst izmantot iedzīvotāji, kuriem ir pozitīvs Covid-19 tests vai kuri atzīti par kontaktpersonām.

Covid-19 saslimstības riski Latvijā joprojām ir ļoti augsti un šobrīd nav iespējams atcelt vai mīkstināt lielāko daļu jau iepriekš noteikto drošības pasākumu, valdības lemto paziņojumā presei skaidroja Veselības ministrija.

Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka Covid-19 infekcija turpina izplatīties un situācija Latvijā arvien saglabājas kritiska. Latvijā 14 dienu kumulatīvās saslimšanas rādītājs pašlaik ir 560,4 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, tāpēc mazināt drošības pasākumus nav iespējams. Pirmā iespēja lemt par būtisku pakāpenisku ierobežojumu mazināšanu būtu, ja 14 dienās tiktu reģistrēti ne vairāk kā 200 jauni saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.

Valdība lēma veikt grozījumus Ministru kabineta rīkojumā Nr. 655 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", pagarinot lielāko daļu šobrīd jau spēkā esošo drošības pasākumu.

Izglītībā:

1. – 12. klašu skolēni turpinās mācīties attālināti.

Klātienē drīkstēs notikt klīniskā prakse rezidentūrā un praktiskās nodarbības 6. studiju gada medicīnas studentiem, lai sniegtu atbalstu slimnīcām.

Klātienē drīkstēs notikt praktiskās nodarbības medicīnas izglītības programmās pēdējo studiju gada studējošajiem (piemēram, šā gada absolventi, kas iegūs ārsta grādu, zobārsta grādu, fizioterapeita, ergoterapeita, māsas, ārsta palīga un vecmātes kvalifikāciju).

Klātienē darbosies speciālās izglītības iestādes un bērnudārzi.

Citas praktiskās nodarbības (arī individuāli) iespējamas tikai attālināti. Arī profesionālajā un augstākajā izglītībā, dažādos kursos utml. nodarbības drīkstēs notikt tikai attālināti.

Izņemot:

- to grupu, klašu vai kursu izglītojamiem, kam šī gada pirmajā pusgadā jākārto pārbaudījumi, jānoslēdz izglītības ieguve 12. klasē vai attiecīgi jāiegūst profesionālā izglītība un kvalifikācija pamata vai vidējās izglītības pakāpē, varēs saņemt individuālas konsultācijas klātienē.

- konsultāciju klātienē varēs saņemt arī skolēni, kas dažādu vides un sociālo apstākļu dēļ ir pakļauti priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskam (ierobežota pieeja mācību rīkiem un viedierīcēm, nopietnas mācīšanās grūtības (tostarp, psihoemocionālā stāvokļa dēļ), izglītības iestādei vai pedagogam ir pamatotas grūtības uzturēt pastāvīgu kontaktu).

- Praktiskās studiju daļas apguve klātienē būs pieejamas augstākajā izglītībā studējošiem, tajās studiju jomās, kur praktiskās daļas apguve ir ļoti nozīmīga studiju procesa daļa un to nav iespējams apgūt attālināti vai nav iespējams organizēt citādi.

Tas būs iespējams tikai tādos gadījumos, kur šādā prasmju apguvē ir iespējams ievērot divu metru distanci un nenonākt saskarsmē ar citiem studējošiem, vienlaikus lietojot mutes un deguna aizsegu.

Interešu izglītība un dažādi mēģinājumi drīkstēs notikt tikai attālināti.

Sportā:

Kamēr neuzlabosies epidemioloģiskā situācija, amatieru sporta treniņi drīkstēs notikt tikai ārpus telpām (līdz 10 cilvēkiem, neizmantojot ģērbtuves). Tas nozīmē, ka sporta klubi neuzņems klientus iekštelpās – nestrādās trenažieru zāles un nevarēs doties uz klubu trenēties individuāli.

Kultūrā:

Nestrādās izstāžu vietas un citas kultūrvietas, kā arī nedrīkstēs organizēt gadatirgus.

Bibliotēkas drīkstēs izsniegt grāmatas uz mājām.

Apmeklētājiem būs slēgtas muzeju iekštelpas, bet turpinās darboties muzeju brīvdabas teritorijas, kurās būs jānodrošina cilvēku vienvirziena kustību, jānovērš cilvēku plūsmu sastapšanās un jānodrošina vismaz 2 metru distancēšanās. Ar šādiem nosacījumiem darboties varēs arī dabas takas.

Pakalpojumi:

Vēl pagaidām nestrādās visa skaistumkopšanas nozare (tajā skaitā arī frizieri).

Sporta inventāra nomas pakalpojumus drīkstēs sniegt tikai ārpus telpām.

Nenotiks fotosesijas un netiks sniegti citi foto pakalpojumi, izņemot foto dokumentiem.

Nenotiks dzinējmedības.

Tirdzniecībā:

Sākot ar 8.februāri atsevišķas tirdzniecības vietas būs tiesīgas darboties bez preču grupu ierobežojumiem:

grāmatnīcas;

veikali, kur tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% no preču sortimenta;

veikali, kur tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% no preču sortimenta.

Joprojām saglabāsies iepriekšējie ierobežojumi un klātienē turpinās darboties:

aptiekas (tajā skaitā veterinārās aptiekas);

optikas preču veikali;

degvielas uzpildes stacijas;

tirdzniecības vietas, kurās drīkst tirgot šādas preču grupas: pārtikas preces; higiēnas preces; pirmās nepieciešamības saimniecības preces; mobilo telefonu priekšapmaksas kartes; tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un to šķidrumus; dzīvnieku barību un preces; preses izdevumus; sabiedriskā transporta biļetes; mutes un deguna aizsegus un individuālos aizsardzības līdzekļus; mājražotāju lauksaimniecības produkciju; ziedus;

Papildu atļauts tirgot šādas preču grupas: stādus, dēstus, sīpolus, gumus un sēklas; substrātus, mēslošanas līdzekļus, kaļķošanas materiālus un augu aizsardzības līdzekļus; elektropreču aksesuārus (vadus, pagarinātājus, lādētājus); līdzekļus dezinsekcijai un deratizācijai.

Preču tirdzniecība internetā nav ierobežota.

Darba vietās:

Tāpat kā līdz šim ikvienam, kuram darba specifika atļauj strādāt attālināti no mājām, tas ir jādara. Darba devēja pienākums ir to nodrošināt. Šie nosacījumi attiecas gan uz valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm, gan privātiem uzņēmumiem. Tas nozīmē, ka klātienē strādās, piemēram, pārdevēji, šoferi, krāvēji, policisti, ugunsdzēsēji, apsardzes darbinieki, radio un televīzijas raidījumu diktori un operatori, mediķi un citi, bet ne, piemēram, biroja darbinieki.

Mājsēde:

Līdz 7. februārim mājsēde no plkst. 22.00 līdz plkst. 5.00 jāievēro naktīs no piektdienas uz sestdienu un no sestdienas uz svētdienu. Šajā laikā cilvēki ārpus mājas var būt tikai neatliekamas nepieciešamības dēļ, piemēram, lai dotos uz darbu vai ārstniecības iestādi. Obligāti ir jāaizpilda pašapliecinājums, norādot savus personas datus un pārvietošanās iemeslu. Līdzi jābūt pasei vai ID kartei.