Vienlaikus valdība lēmusi, ka no pirmdienas būs pieejamas individuālas konsultācijas klātienē visos skolas vecumposmos, tiem bērniem, kam grūtības mācībās un kam nepieciešams psihoemocionāls atbalsts. Tas attieksies arī uz skolu, profesionālo skolu un augstskolu beidzējiem.
Preses konferencē pēc valdības sēdes izglītības un zinātnes ministre Šuplinska sacīja, ka Izglītības un zinātnes ministrija visu laiku ir iestājusies par nelieliem, pakāpeniskiem soļiem, lai skolēni atgrieztos klātienē.
"Tāpēc arī otrdien parādījās šis cerību stars, ka 1.-2. klase visā Latvijas teritorijā varētu būt klātienes mācībās. Bet, kā redzējām, statistika nebija labvēlīga, un epidemiologi bija kategoriski pret šādu rīcību," atteikšanos no otrdien konceptuāli lemtā skaidroja ministre.
"Šobrīd patiešām ļoti atvainojos katram, kas 1.-2. klasei bija jau gatavs klātienei, un ticu un ceru, ka skolu direktori to bija paspējuši izdarīt. Tomēr vēl pārbaudām savu digitālo pratību un mēģinām būt iecietīgi, saprotoši, atbalstoši viens pret otru," teica Šuplinska.
"Es varu teikt tikai to, ka pats svarīgākais visā šajā procesā, kas ilgs līdz 6. aprīlim, ir pilnīgi katra sabiedrības locekļa līdzatbildība. Šajā brīdī, ja mēs patiešām vēlamies, lai mācību process klātienē atsāktos, un es ticu, ka lielākā daļa no mums to patiešām vēlas, tad drošības pasākumi ir patiešām arī jāievēro," uzsvēra ministre.
Šuplinska teica, ka ļoti labi apzinās, ka sociālā spriedze un psihoemocionālais noskaņojums ir krasi pasliktinājies, tāpēc ministrija neatkāpās no prasības par individuālās konsultācijas iespēju. "Individuālā konsultācija visās vecuma grupās. Pirmkārt, tiem, kam ir grūtības mācībās. Otrkārt, tiem, kam ir problēmas ar tehnoloģisko nodrošinājumu. Treškārt, tiem, kam ir vajadzīgs psiholoģisks atbalsts," skaidroja ministre, uzsverot, ka individuālās konsultācijas ir atļautas visu izglītības līmeņu programmu beidzējiem.
"Runa ir par vispārizglītojošo skolu, profesionālo skolu un arī par augstākās izglītības programmām," teica ministre.
Šuplinska solīja, ka vienlaikus sadarbībā ar Veselības ministriju tiks precizēta reģionālā pieeja, un jau otrdien valdībai tiks piedāvāts Izglītības un zinātnes ministrijas skatījums uz klātienes mācību atjaunošanu novados, kur epidemiologi redzēs, ka situācija ir gana droši.
Patlaban tā nav gana droša nevienā vietā Latvijā, bet statistika tiks vērota, un lielas cerības tiek liktas uz reģionalitātes pieeja. Ministrija arī prasīs valdībai papildu atbalstu skolotāju un atbalsta personāla samaksai par papildu konsultācijām.
Atbildot uz žurnālistu jautājumiem par nostājas maiņu kopš otrdienas, kas varētu vēl vairāk mazināt cilvēku uzticību valdībai, Šuplinska sacīja, ka, "ja tas būtu tikai manos spēkos, es nevienā brīdī neatkāptos no šīs pozīcijas. Diemžēl sabiedrības uzvedību es nespēju ietekmēt, un kopējie epidemioloģiskie rādītāji šajās dienās nevis samazinājās, bet auga".
Ministre piebilda, ka šo lēmumu ietekmēja arī sabiedrības noskaņojums. "Tikpat daudz cik bija atsaucības par to, ka pilns laiks klātienē var notikt, tikpat daudz es saņēmu arī brīdinājumus, biedinājumus un ļoti daiļrunīgas ziņas par to, ka tas ir pāragri," atzina ministre.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) šo lēmumu komentēja, ka situācija ir ļoti dinamiska un nestabila. "Bija skaidrs divu nedēļu posms, kad saslimstības skaitļi samazinājās, kas lika prognozēt, ka mēs varētu sasniegt gaidīto 200 rādītāju uz 100 tūkstošiem. Tā gaisotnē lēma, vai tādos apstākļos varētu mazākās klasītes jau pavisam citā drošā vidē atgriezties. Kad mēs to runājām, skaitļi rādīja un Veselības ministrijas eksperti uzskatīja, ka varētu iet tajā virzienā. Taču skaitļi mainījās, mēs sekojām ekspertiem un tomēr šo lēmumu nepieņēmām," skaidroja Kariņš.
Ministru prezidents uzsvēra, ka valdības politiķiem jābūt "ar atvērtām acīm" un viņi nevar ignorēt saslimstības faktus. Eksperti turpinās darbu, definējot pie kādiem apstākļiem tajā virzienā varētu iet. "Mēs kā valdība sekojam līdzi faktiskajiem saslimšanas rādītājiem. Ja tie bija ļoti skaidri iezīmējušies uz leju, tad tagad tā tendence izrādās, ka ir mainījusies, un diemžēl ne uz labo pusi," teica Kariņš.
Komentējot lēmumu pieņemšanas maiņu par attālinātām mācībām skolās sākumskolas klasēm, veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) preses konferencē pēc valdības sēdes apstiprināja, ka valdības nostājas maiņa ar divu dienu atstarpi mulsina un izraisa dažādus viedokļus sabiedrībā, tomēr "mums ir jāņem vērā informācija, kas nonāk mūsu rīcībā".
Viņš skaidroja, ka iepriekšējā nedēļā bija vērojama lēna, bet stabila saslimšanas samazināšanās, bet nu tā ir pagriezusies otrā virzienā."Ja saslimstības līkne raujas augšup, tad skolēnu grupām būt kopā ar pedagogiem slēgtās telpās, ir augsts risks," uzsvēra ministrs.
"Lūdzam piedot un nevainot vienu pašu izglītības un zinātnes ministri par šo situācijas maiņu. Veselības ministrijas nostāja arī šonedēļ ir mainījusies. Mums ir jāreaģē uz situācijas izmaiņām un jārīkojas atbildīgi," teica Pavļuts.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati liecina, ka, pēc 1. februāra saslimstības līkne atkal palielinās, ja pēdējā janvāra nedēļā tai bija lejupejoša tendence. Laikā no 25. līdz 31. janvārim vidēji dienā reģistrēti 748 saslimšanas gadījumi (kopā nedēļā – 5233), savukārt pēdējās piecās dienās tie jau ir 807 gadījumi vidēji dienā (kopā no pirmdienas līdz piektdienai – 4035).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!