Ap 1600 Covid-19 gadījumi varētu būt saistīti ar inficēšanos ārstniecības iestādē kā pacientam  (96)

Neesot tādas nedēļas, kad šādu gadījumu nebūtu. Gada pirmajās divās nedēļās tādu bija pa 130, bet janvāra trešajā - 150.

SPKC speciāliste Santa Pildava skaidro, ka 95% gadījumu ir runa par stacionārām ārstniecības iestādēm, jo tajās vēl kaut cik var pierādīt iespējamību, ka inficēšanās ir notikusi tur. Pēc viņas teiktā, ambulatoro iestāžu gadījumā pacients var izteikt aizdomas, ka bija pie ārsta un, iespējams, tur inficējās, bet to apstiprināt ir ļoti sarežģīti.

Pildava arī uzsver, ka risks saslimt ar Covid-19 ir līdzīgs visās slimnīcās neatkarīgi no reģiona vai slimnīcas līmeņa. Vairāk šādu gadījumu gan esot lielajās universitātes slimnīcās. "Bet tur arī pacientu īpatsvars ir daudz lielāks, un negribētos teikt, ka tur ir sliktāka aprūpe vai lielāks iespējas inficēties," viņa norāda.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas pārstāve Janita Veinberga atzīst, ka tādi gadījumi ir katru nedēļu. Savukārt slimnīcas infektologi mēģina noskaidrot, kā tas varēja notikt, kāpēc un kur. Viņa saka, ka biežāki ir nelieli uzliesmojumi vienas palātas ietvaros.

"Iespēju izslēgt, ka infekcija neienāk slimnīcā mēs nekādi nevaram, jo tas no mums prasītu stacionēt katru pacientu individuālā palātā. Protams, ka tas nav iespējams. Mēs esam ievērojuši visas epidemioloģiskās normas, distances pacientu gultām, pēc iespējas izretinājuši visu, un tomēr," secina slimnīcas pārstāve.

Arī Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā norāda, ka ilgā inkubācijas perioda dēļ, kas ir līdz pat 14 dienām, izslēgt Covid-19 nokļūšanu ne-Covid-19 nodaļās vispār nav iespējams.

No vairākās slimnīcās stāstītā "de facto" gan secinājis, ka nav vienota standarta tālākai rīcībai, konstatējot kādā palātā Covid-19. Piemēram, inficētais pacients var tikt nošķirts uzreiz vai pēc vairākām stundām, visi palātā esošie var tikt pārvesti uz citu nodaļu. Tikpat labi viņi var tikt atstāti turpat, bet ar brīdinājumu personālam, ka jāievēro pastiprināti drošības pasākumi.

Slimnīcās gan norāda, ka strikti noteikumi bez iespējas tos pielāgot, nemaz nebūtu īstenojami. Tā, piemēram, Jūrmalas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Egons Liepiņš stāsta, ka vairums Latvijas slimnīcu nav iepriekš veidotas tā, ka tajās būtu jāievēro tik strikti epidemioloģiskie režīmi.

Bez atsevišķiem epidemioloģiskās izmeklēšanas gadījumiem pašās slimnīcās padziļinātas analīzes par šo situāciju valstī kopumā nav bijis, informē "de facto". Veselības inspekcijā norāda, ka slimnīcās šobrīd nemaz netiekot, bet tā izskata sūdzības, tostarp par pacientu nenošķiršanu, bet secinājumu un līdz ar to komentāru vēl nav.

Arī ilgāka atvesto pacientu novērošana neesot risinājums, jo svarīgi arī pietiekoši ātri sākt ārstēšanu. Turklāt nav reti gadījumi, kad ne tikai pirmais, bet arī nākamie Covid-19 testi, pat neraugoties uz tipiskām pazīmēm, slimību neuzrāda. "Viņam ir klīnika, viņam ir radioloģiskā atradne, un viņam taisa analīzes reizes četras, piecas, un viņš ir negatīvs. Un tā ir sestā reize, kad parāda. Un pacients jau nevar atrasties tik ilgi kaut kādā novērošanas nodaļā, tas nav reāli," secina Liepājas reģionālās slimnīcās vadītājs Edvīns Striks.

Savukārt Veselības ministrija plānojot jaunus pasākums, vēl stingrāk nodalot pacientu plūsmas, prasot arī papildu naudu novērošanas gultām, lai aprite tajās nebūtu jāsteidzina.