Prokuratūra noraida deputātu izteikumums par iespējamu angažētību Kaimiņa lietā  (18)

Šī gada 4. februārī Saeima atbalstīja lēmuma projektu par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret 13. Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu.

Pirms Saeimas balsojuma deputāti iesaistījās debatēs, daudziem no viņiem paužot savu personīgo viedokli par attiecīgo kriminālprocesu. Atsevišķu Saeimas deputātu izteikumi apgalvojuma formā par to, ka prokurors Māris Urbāns ir politiski angažēts un motivēts, ka prokurors ir maldinājis Saeimas komisijas deputātus, kā arī tas, ka viņš it kā savās rokās tur vairākus politiski safabricētus kriminālprocesus, uzskatāmi par nepamatotiem apgalvojumiem, norāda prokuratūra.

Tiesiskais regulējums paredz to, ka prokurors savā darbībā ir neatkarīgs no citu valsts varu un pārvaldi realizējošo institūciju vai amatpersonu ietekmes un pakļaujas tikai likumam, atzīmēja prokuratūrā.

Krimināllietā tiesu spriež tiesa, tiesas sēdē izskatot un izlemjot pret personu celtās apsūdzības pamatotību, attaisnojot nevainīgu personu vai arī atzīstot personu par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Līdz šim brīdim neviena Latvijas tiesa nav norādījusi uz kāda prokurora nelikumīgu rīcību kriminālprocesos, kuros iesaistīti politiķi, akcentē prokuratūra.

Prokuratūra uzskata, ka tādā veidā tiek nojaukta robeža starp Saeimas deputāta paustu viedokli un tiešiem nepamatotiem apgalvojumiem ar mērķi vairot sabiedrībā uzskatu par konkrēta prokurora negodprātību un atkarību no publiski nenosauktiem politiskiem spēkiem. Prokuratūras ieskatā šādi apgalvojumi bez konkrētu un pārbaudāmu argumentu publiskošanas vērtējami kā melīgi.

Tāpat prokuratūra aicina tiesnešus nodrošināt Kriminālprocesa likuma 14. panta trešās daļas regulējuma īstenošanu, tas ir, kriminālprocesam, kurā apsūdzēta valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli, saprātīga termiņa nodrošināšanā ir priekšrocība salīdzinājumā ar pārējiem kriminālprocesiem. Lai novērstu šaubas par politiskiem procesiem, aicinām tiesnešus nodrošināt tiesai nodoto krimināllietu attiecībā pret Saeimas deputātiem izskatīšanu, ievērojot Kriminālprocesa likuma minētajā normā noteikto.

Jau ziņots, ka Saeima 4. februārī atbalstīja lēmuma projektu par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret 13. Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu. Piekrišana kriminālvajāšanas uzsākšanai neliedz deputātam turpināt pildīt savus amata pienākumus.

Pirms balsojuma deputāti iesaistījās garās debatēs, daudziem paužot savu personīgo viedokli par balsojumu, Kaimiņu un valdošās koalīcijas darbu. Īpaši aktīvi Kaimiņu debatēs aizstāvēja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) frakcija, kuras deputāti arī atbildīgajā komisijā balsoja pret, un kurā patlaban Kaimiņš radis savus lielākos domubiedrus.

Par izdošanu nobalsoja 67 deputāti, pret bija 19, tajā skaitā visa JKP frakcija un vairāk neatkarīgie deputāti, kā arī Ivars Puga (PCL/KPV LV).

Pirms balsojuma debatēs Kaimiņš, atzīstot, ka ir grūti par sevi šajā gadījumā runāt, norādīja, ka Latvijas tiesu praksē neesot gadījumi, kad skatīta apsūdzība pēc panta, pēc kura viņu vēlas apsūdzēt. Kopumā pants, pēc kura Kaimiņu grasās apsūdzēt prokuratūra, mainīts jau divas reizes kopš 2018. gada vasaras.

Kaimiņš uzskata, ka prokurors Māris Urbāns "ir melojis Saeimai", 2018. gadā uz Saeimu nesot lūgumu par kratīšanu pie Kaimiņa pēc panta par partiju nelikumīgu finansēšanu. Tagad Saeimas atbildīgajā komisijā izrādījies, ka prokurors atnesis selektīvus pierādījumus.

"Šī lieta ir sagatavota pa galvu, pa kaklu, un tā ir politisks pasūtījums," teica Kaimiņš, norādot, ka pasūtījums nācis no Aivara Lemberga caur Zaļo un zemnieku savienību.

Debatēs Kaimiņš atminējās, kā notikušas kratīšanas 2018. gada jūnijā, kad izmeklētāji gan neesot izrādījuši interesi par viņa darba kabinetu Saeimā, lai gan vēlējās pārmeklēt pat viņa vecmāmiņas māju.

Kaimiņš atzina, ka bijis spiests dzīvot ilgu laiku kā smagos noziegumos apsūdzēts, kas nav viegli un ko viņš nenovēl nevienam, jo bijis kā "grīdas lupata izvazāts" pa Latvijas medijiem.

Deputāts norādīja, ka ar viņa lietu tagad Saeimas lietvedībā iepazinies tikai 21 Saeimas deputāts, no kuriem 10 ir Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas locekļi. Kaimiņš arī citēja ģenerālprokuroru Juri Stukānu, kurš nesen Saeimas komisijā kritizējis šīs Kaimiņa lietas gaitu līdz šim, nosaucot to par šovu.

Satversmes 30. pants paredz, ka pret Saeimas locekli nevar uzsākt kriminālvajāšanu bez Saeimas piekrišanas, tādēļ Saeimai jāpieņem lēmums.

Arī pēc šāda lēmuma Kaimiņš varēs turpināt darbu Saeimā tāpat kā vairāki citi viņa kolēģi, par kuru izdošanu kriminālvajāšanai jau lēmusi 13. Saeima.

Diskusijas komisijā ieilga kopumā triju sēžu garumā, jo deputātiem radās jautājumi par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, kā arī prokuratūras darbu, jo laikā kopš 2018. gada jūnija, kad Kaimiņš tika aizturēts Saeimas namā, divas reizes jau mainīta apsūdzība, ar katru reizi to mīkstinot.

Jau ziņots, ka pērn oktobrī Ģenerālprokuratūra Saeimā nogādāja lūgumu dot piekrišanu, lai Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu varētu saukt pie kriminālatbildības.

Kaimiņam izvirzītā apsūdzība mainīta uz maigāku pantu – ja sākotnēji kriminālvajāšana tika rosināta par grāmatvedības noteikumu pārkāpšanu mantkārīgā nolūkā, kas radījis būtisku kaitējumu, tad tagad to plānots celt vienkārši par grāmatvedības noteikumu pārkāpšanu.

KNAB kriminālvajāšanu pret Kaimiņu rosināja par Krimināllikuma 217. panta 3. daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu – grāmatvedības un statistiskās informācijas noteikumu pārkāpšanu mantkārīgā nolūkā, kas radījis būtisku kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm. Par šādu normas pārkāpumu varētu piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, piespiedu darbu vai naudas sodu.