Mācību atsākšanai klātienē pašvaldībām jābūt plašākai informācijai par Covid-19 izplatību, saka novada mērs  (3)

Kokneses novads ir viens no tiem, kur pašlaik 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 ir zemāka par 250 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotāju. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) šādos novados piedāvā atsākt klātienes mācības.

"Ja pašvaldībām dod iespēju lemt, vai atsākt mācības, tad jādod arī informācija," uzsvēra Vingris. Pēc viņa paustā, vietvarai būtu jāzina, vai, piemēram, Bebru ciemā ir Covid-19 gadījumi, lai varētu spriest par epidemioloģisko situāciju un iespēju atvērt konkrētu skolu.

Vienlaikus domes priekšsēdētājs norādīja uz valdības lēmumu nestabilitāti, kas rada problēmas ne tikai pašvaldībām, bet arī, piemēram, skolu ēdinātājiem. Viņš minēja, ka pagājušajā nedēļā, kad runāts par klātienes mācību atsākšanu 1.-2.klasēs, ēdinātāji jau sākuši plānot ēdienreizes, taču rezultātā lēmums netika pieņemts.

Arī vecākiem nākas ņemt bezalgas atvaļinājumus, tāpēc arī viņi gaida valdības lēmumus, un tiem jābūt savlaicīgiem. "Ir jādod laiks sagatavoties," aicināja politiķis.

Vingris atzina, ka jaunāko skolēnu vecākiem ir grūti, jo gan jāstrādā, gan jānodrošina attālinātais mācību process. Tāpēc vecāki un pedagogi būtu par klātienes mācību atjaunošanu, vismaz jaunākajās klasēs, pieļāva domes priekšsēdētājs. Vienlaikus nav skaidrs, ko darīt pedagogiem gadījumos, ja, atsākoties klātienes mācībām, mazāko bērnu vecāki būs pret sejas aizsargmasku lietošanu.

Vingris stāstīja, ka jaunāko bērnu izvietošana skolās, ievērojot distanci, neradītu problēmas, jo vietas ēkās pietiek. Taču gadījumā, ja mācības atsāks tikai mazākie, diez vai būtu lietderīgi nodrošināt skolēnu nogādāšanu ar speciāli norīkotiem autobusiem, jo pārvadājamo skolēnu būtu maz. Iespējams, būtu jāmeklē citi risinājumi, piemēram, kompensējot vecākiem izdevumus degvielai, pavēstīja domes priekšsēdētājs.

Pēc viņa domām, paralēla klātienes un attālināto mācību forma gan nebūtu pieļaujama, jo pedagogi nespētu nodrošināt šādu mācību procesu. Attālinātā darba dēļ vairāki pedagogi arī pametuši darbu.

"Pedagogs var būt klātienē ļoti labs, bet tas ne vienmēr izdodas neklātienē," atzina Vingris, skaidrojot, ka lēmumi par darba pamešanu ir pieņemti gan vecāku ietekmē, gan pēc pašu skolotāju iniciatīvas.

Jau ziņots, ka IZM piedāvā klātienes mācības atsākt tajās pašvaldībās, kurās 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 ir zemāka par 250 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotāju.

Kā liecina Veselības ministrijas (VM) valdībai sagatavotā informācija, pašlaik minētais rādītājs zem 250 ir tikai vienā lielajā pilsētā - Ventspilī, kā arī Jaunpiebalgas, Ilūkstes, Alsungas, Dundagas, Ērgļu, Skrundas, Pāvilostas, Mālpils, Mazsalacas, Rucavas, Mērsraga, Aizputes, Kokneses, Rūjienas, Salacgrīvas, Naukšēnu, Salas, Kuldīgas, Pārgaujas, Rojas, Ventspils, Saulkrastu, Durbes, Zilupes un Krustpils novados.

Klātienes mācību atsākšanai skolām būs jāspēj nodrošināt skolēniem arī drošu distanci un pārdomātu kustību, sociālajos tīklos informē IZM parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš.

Pēc viņa sacītā, jaunās prasības paredzēs arī to, ka skolēniem uz skolu jādodas kājām, ar ģimenes personīgo transportu vai skolēnu autobusu.

Znotiņš informēja, ka valdība tiek iepazīstināta ar pieredzi arī citviet Eiropā. Viņš atzīmēja, ka 31.janvārī 19 Eiropas valstīs sākumskolās mācības notika klātienē, bet klātienes mācības visos izglītības līmeņos notika 11 valstīs.

"No šī izriet - mācības klātienē vai attālināti ir politisks lēmums pretēji VM un ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) teiktajam. Katrā ziņā izglītība nav būtiskākais saslimšanas katalizators, ja ievēro epidemioloģisko drošību. IZM šodien Ministru kabinetā piedāvās reģionālo pieeju," pauda IZM parlamentārais sekretārs.

Latvijā bija plānots šonedēļ atsākt klātienes mācības vismaz 1. un 2.klasēm, taču augsto saslimstības ar Covid-19 rādītāju dēļ šī iecere pēdējā brīdī ir atlikta. Vecāko klašu skolēni attālināti mācās jau vairākus mēnešus.

Izglītības ministre Ilga Šuplinskas (JKP) ir uzsvērusi, ka attālinātajās mācībās būtiski samazinās mācību kvalitāte, tāpēc tiek meklētas iespējas atjaunot izglītošanos klātienē.

Šuplinska vērtēja, ka ir sarežģīti cerēt, ka kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 Latvijā drīzumā samazināsies zem 200, lai attiecīgi varētu pārskatīt ierobežojumus, taču psihoemocionālā situācija skolās un ģimenēs arvien samilzt, tāpēc valdība domā par daļēju skolu atvēršanu.