Kariņš uz pirmo publisko apspriedi pulcē jaunu formātu Covid-19 krīzes pārvaldībai (plkst. 14.50)  (77)

Sanāksme notiks attālinātā režīmā, tai varēs sekot līdzi tiešraidē Ministru kabineta mājaslapā. Stratēģiskās vadības grupas sastāvā ietilpst sociālie partneri, pašvaldību un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, zinātnieki, politisko spēku pārstāvji un ministri.

Kariņš uzsver, ka Covid-19 pandēmija ir ilgtermiņa izaicinājums, tādēļ valdībai ciešā sadarbībā ar dažādu sabiedrības grupu pārstāvjiem ir jāievieš "drošas sadzīves" koncepts, radot iespēju sabiedrībai un tautsaimniecībai sadzīvot ar Covid-19 pandēmiju līdz brīdim, kad ar vakcinācijas un ierobežojumu palīdzību koronavīrusa izplatība ir pastāvīgi samazināta līdz kontrolējamiem apjomiem, kas neietekmē sabiedrības ikdienu, norāda Sabajevs.

Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupas izveidi nosaka otrdien, 9. februārī, valdībā apstiprinātā stratēģija Covid-19 izplatības samazināšanai un sabiedrības veselības saglabāšanai.

Stratēģija izstrādāta, valdībai cieši sadarbojoties ar sociālajiem partneriem, zinātniekiem, veselības, ekonomikas finanšu un citu jomu ekspertiem, kā arī pašvaldību pārstāvjiem. Tā apvieno līdz šim gūtās mācības, aizsāktos darbus un apvieno resursus, lai ne tikai pārvarētu šo pandēmijas izraisīto krīzi, bet lai pēc tās būtu stiprāki, skaidro Ministru prezidenta preses sekretārs.

Arī valdības partneri, norādot, ka ir nepieciešams krīzes stratēģiskās vadības restarts, aicina valdību efektīvi izmantot savstarpējās sadarbības potenciālu. Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) unLatvijas Pašvaldību savienība (LPS) preses konferencē trešdien pauda gandarījumu par valdības apņemšanos pilnveidot krīzes pārvaldības modeli, izveidojot stratēģiskās vadības grupu Ministru prezidenta vadībā.

Partneri šādu augsta līmeņa sadarbības formātu un stratēģiju kompleksiem krīzes pārvarēšanas risinājumiem pirmo reizi lūdza izveidot jau pērnā gada martā.

"Pandēmija nenoliedzami rada daudz jaunu izaicinājumu gan visai sabiedrībai, gan arī valdībai, kurai operatīvi jāspēj pieņemt pareizākos lēmumus iespējamo risku novēršanai, bet tikpat liels izaicinājums tas ir arī biznesam. Lai mazinātu ekonomikas traucējumus, ļaujot uzņēmumiem turpināt savu darbību un saglabāt darbavietas, ir maksimāli jāizvairās no īpaši stingriem ierobežojumiem. Šajā situācijā liela loma ir spējai apvienoties, jo tikai kopējā sadarbībā varam rast labākos risinājumus un nodrošināt saskaņotu virzību ceļā uz ekonomikas atveseļošanu," norāda LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs.

Arī LPS priekšsēdis Gints Kaminskis uzsver, ka valdībai un sadarbības partneriem jābūt vienotiem krīzes pārvarēšanā: "Pašvaldībām ir būtiska loma krīzes novēršanā, tāpēc nepieciešams kopīgi valstij un pašvaldībām risināt problēmjautājumus. LPS piedalās visās sanāksmēs, darba grupās un pasākumos, sniedzot konstruktīvus priekšlikumus efektīvai dažādu jautājumu risināšanai, kā arī ir viens no līderiem savlaicīgas informācijas sniegšanā pašvaldībām. Piedāvājam maksimāli cieši sadarboties, jo pašvaldības atrodas vistuvāk iedzīvotājiem, uzņēmējiem. Turklāt pašvaldībām ir ļoti augsta iedzīvotāju uzticēšanās, pretēji valdībai, Saeimai un politiskajām partijām. Krīze ir izaicinājums visiem, bet vissmagākais trieciens tas ir maznodrošinātajiem un sociāli neaizsargātiem iedzīvotajiem, par kuriem ir īpaši jāparūpējas šajā sarežģītajā laikā. Tāpēc visiem varas līmeņiem ir cieši jāsadarbojas un jāsniedz reāls ieguldījums sabiedrībā. Esam gatavi būt partneris ne tikai diskusijās, bet arī lēmumu pieņemšanā, strādājot vienoti un saskaņoti."

LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns atzīst, ka jaunais valdības apstiprinātais sadarbības formāts noteikti ir daudz labāks un nodrošinās, ka sadarbības partneri beidzot tiek uzklausīti un sadzirdēti.

"LBAS valde divas reizes uzrunāja valdību par iespēju līdzdarboties Krīzes vadības padomē. Pēc arodbiedrību un citu partneru ierosinājuma katras organizācijas viens pārstāvis tika iesaistīts šīs padomes un arī Operatīvās vadības grupas darbā, pēc kā vadoties, Valsts kanceleja un ministrijas sagatavo lēmumu projektus valdībai. Tas bija līdzdalības minimums, un tas nebija pietiekami. Pēc vakardienas valdības lēmuma par Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupas izveidi sociālajiem un sadarbības partneriem būs iespēja izteikt savu viedokli arī pirms gala lēmumu pieņemšanas valdībā, lai tos padarītu tautsaimnieciski efektīvākus un sociāli taisnīgākus. Kā jau esam norādījuši, pandēmija nedrīkst būt iegansts sociālā dialoga vājināšanai, tieši otrādi, krīzē ir vēl vairāk jāsaliedē sabiedrība, uzklausot un ņemot vērā darba ņēmēju, darba devēju un ekspertu viedokļus," skaidro Baldzēns.

Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) paudusi viedokli, ka "lēmumu pieņemšanas procesā Covid-19 krīzes sakarā ir nepieciešams daudz plašāk iesaistīt augstākās kvalifikācijas zinātniekus. Tā kā LZA ir apvienoti labākie visu zinātņu nozaru speciālisti valstī no visām zinātniskajām institūcijām (universitātēm, augstskolām, zinātniskajiem institūtiem, klīnikām u.t.t.), tad tieši LZA var sniegt izsvērtus un zinātniski pamatotus ekspertu vērtējumus par valdības iecerētajiem pasākumiem Covid-19 krīzes pārvarēšanā. LZA ir politiski neitrāla un nav ieinteresēta atsevišķu sabiedrības grupu interešu lobēšanā. Tāpēc ieteikumi un atzinumi, ko sniedz LZA, tiek balstīti vienīgi un tikai zinātnes atziņās un pētījumos, un pieredzē, ko savā praktiskajā darbībā ir guvuši Latvijas uzņēmēji un sociālie partneri".

LTRK prezidents Aigars Rostovskis uzsver, ka stratēģijas neesamība līdz šim bija viens no galvenajiem šķēršļiem, kas traucēja veiksmīgi pārvarēt krīzes radītās negatīvās sekas. "Šodien mēs esam nonākuši robežšķirtnē, kur mums ir divas iespējas. Ja valdība lēmumus turpinās pieņemt tikpat haotiski un nepārdomāti kā līdz šim, tad situācija tikai pasliktināsies, savukārt, ja šis jaunais krīzes vadības padomes formāts darbosies pēc būtības, tad mums ir visas iespējas pagriezt krīzes vadību daudz labākā gultnē un krīzi visas sabiedrības interesēs pārvarēt daudz veiksmīgāk," lēš Rostovskis.

Kā pirmos risināmos jautājumus, kas būtu jāskata stratēģiskās vadības grupā organizācijas akcentēja – tālredzīgu ekonomikas atjaunošanas pasākumu izstrādi un esošo ierobežojumu ietekmes izvērtējumu. Valdības sociālie un sadarbības partneri turpmāk sagaida pilnvērtīgu iesaisti konsultāciju un lēmumu pieņemšanas procesā, kurā piedalās ne tikai kā klausītāji, bet arī risinājumu izstrādātāji, kuru priekšlikumus ņem vērā.

Lai Latvijas iedzīvotāji, uzņēmēji un valsts pārvalde kopā sekmīgi uzveiktu Covid-19 pandēmiju, ir nepieciešama vienota izpratne un saskaņota rīcība. Tāpēc Ministru kabinetā 9. februārī, tika apstiprināta stratēģija Covid-19 izplatības samazināšanai un sabiedrības veselības saglabāšanai līdz būsim uzveikuši vīrusa kontroli pār mūsu ikdienu. Stratēģija apvieno līdz šim gūtās mācības, aizsāktos darbu un apvieno resursus, lai ne tikai pārvarētu šo krīzi, bet, lai mēs visi pēc tās būtu stiprāki, portālam "Delfi" skaidroja Valsts kancelejā.

Covid-19 izplatības pārvaldības stratēģija ir izstrādāta cieši sadarbojoties ar sociālajiem partneriem, zinātniekiem, veselības, ekonomikas finanšu un citu jomu ekspertiem, kā arī pašvaldību pārstāvjiem. Stratēģijas mērķis ir strauji samazināt pieaugošo saslimstību Latvijā.

Stratēģijas centrā ir cilvēka drošība. Svarīgi, ka paredzēts turpmāk uzturēt pieejamu veselības aprūpi, kvalitatīvu izglītību, pietiekamus ienākumus, sociālo drošību un citus nozīmīgus pakalpojumus.

Covid-19 ilgtermiņa pārvaldības stratēģijā noteikti trīs rezultatīvie rādītāji:

Veselības jomā ir mērķis samazināt 14 dienu kopējo jauno Covid-19 inficēšanās gadījumu skaitu uz 100000 iedzīvotāju līdz 20.

Ekonomikas jomā plānots nodrošināt 2021. gada iekšzemes kopprodukta izaugsmi vismaz 3,6% apmērā.

Sociālās drošības jomā paredzēts nepieļaut bezdarba līmeņa pieaugumu virs 10%.

Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupa Ministru prezidenta vadībā apvienos kopīgā diskusijā gan politiskos spēkus, gan likumdevēju, gan sociālos partnerus, NVO pārstāvjus un arī zinātniekus.

Darbu turpinās arī līdz šim strādājušās trīs Covid-19 pārvaldībā nozīmīgas grupas.

Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupa Valsts kancelejas direktora vadībā nodrošina institūciju savstarpējo sadarbību, reaģējot uz epidemioloģiskās situācijas izmaiņām.

Ekonomikas jomā uzņēmēju atbalstam darbu turpina Vadības grupa Covid-19 radīto ekonomisko seku novēršanai finanšu ministra vadībā.

Nesen izveidotais Vakcinācijas projekta birojs rūpējas par kopējo mērķi – nodrošināt plašu un efektīvu Latvijas iedzīvotāju vakcinācijas procesu, tiecoties uz kolektīvu Covid-19 imunitāti.