Reirs nāk klajā ar savu piedāvājumu bērnu atbalstam Covid-19 laikā; idejas arī opozīcijai (plkst. 15.35)  (437)

Reirs rosina piešķirt mērķētu ikmēneša atbalstu par katru bērnu līdz Covid-19 ierobežojumu beigām grūtībām visvairāk pakļautajām ģimenēm un iedzīvotāju grupām, lai ikvienam bērnam ir nodrošināta pilnvērtīga attīstība. "Šāda atbalsta mērķis ir mazināt nevienlīdzību, nabadzību un sociālo atstumtību Latvijā," norāda ministrs paziņojumā presei.

"Nav laika kavēties ilgās diskusijās, ir jārīkojas ātri. Tuvākajā laikā nāksim klajā ar precīziem priekšlikumiem. Vecāki, kas radījuši bērnus, tādējādi ir snieguši ļoti nozīmīgu pienesumu mūsu valsts attīstībai un nākotnei, un rūpes par jaunās paaudzes audzināšanu ir nenovērtējams ieguldījums. Tādēļ ģimenes ar bērniem, kas pakļautas vislielākajai finansiālajai nedrošībai, ir grūtā brīdī jāatbalsta," uzskata Reirs.

"Ģimenes ar bērniem un to labklājība mūsu valstij ir ļoti svarīga. Mans viedoklis par koalīcijas Sadarbības sanāksmē diskutēto priekšlikumu par vienreizējo atbalstu izsauca karstas diskusijas sabiedrībā, tādēļ vēlos paskaidrot savu viedokli. Uzskatu, ka efektīvāks un mērķtiecīgāks ir priekšlikums ieviest pastāvīgu ikmēneša atbalstu ģimenēm par katru bērnu, mērķējot to uz konkrētām iedzīvotāju grupām, kurām krīzē mazinājušies ienākumi vai nav darba, kamēr ir ārkārtējā situācija un dažādi ierobežojumi," skaidro Reirs.

Ministrs atzīst, ka krīze ir grūti panesama visiem, bet ir iedzīvotāju grupas, kuras tā skārusi īpaši smagi, piemēram, viena vecāka ģimenes, daudzbērnu ģimenes, vecākus, kuri saņem dīkstāves pabalstu.

"Šī krīze ir padziļinājusi sociālo nevienlīdzību, un iezīmējas ļoti liela atšķirība starp iedzīvotāju ienākumiem. Krīze ir palielinājusi dzimumu nevienlīdzību, un īpaši skarbi tā skārusi sievietes un viena vecāka ģimenes, kam vienlaikus jātiek galā ar dažādiem sadzīviskiem jautājumiem, bērnu skološanu un ģimenes materiālo nodrošināšanu – par to liecina nesen klajā nākušais ANO pētījums. Mums ir jāparūpējas par sociāli neaizsargātākajiem iedzīvotājiem, tādēļ rosinu piešķirt mērķētu ikmēneša atbalstu par katru bērnu līdz Covid-19 ierobežojumu beigām grūtībām visvairāk pakļautajām ģimenēm un iedzīvotāju grupām, lai ikvienam bērnam ir nodrošināta pilnvērtīga attīstība. Šāda atbalsta mērķis ir mazināt nevienlīdzību, nabadzību un sociālo atstumtību Latvijā," uzskata finanšu ministrs.

Ikmēneša atbalsts mērķētām iedzīvotāju grupām ir daudz godīgāks un efektīvāks, nekā cita koalīcijas partnera piedāvātais vienreizējais pabalsts visām ģimenēm ar bērniem. "Vai, jūsuprāt, ministriem, deputātiem un citiem turīgiem vecākiem būtu jāizmaksā vienreizējs pabalsts jeb tā saucamā "helikoptera nauda"? Tas nekādā veidā nemazinās nevienlīdzību. Tādēļ domāju, ka daudz precīzāk un mērķtiecīgāk būtu atbalstu sniegt pastāvīgi ik mēnesi līdz Covid-19 ierobežojumu beigām tieši tiem, kam līdzekļi ir visvairāk nepieciešami," pamato Reirs.

Ministrs atgādina, ka saskaņā ar vakcinācijas plānu plaša sabiedrības vakcinācija būs iespējama tikai līdz vasaras beigām. Vienreizējs pabalsts izkusīs kā pēdējais sniegs pavasarī, un ļaudis atgriezīsies pie tām pašām problēmām. Turpretī ikmēneša atbalsts sniegtu ģimenei finansiālas drošības sajūtu līdz krīzes beigām, ļaujot atsperties un pārvarēt krīzes laika izaicinājumus.

Piedāvātais ir turpinājums šonedēļ valdošajā koalīcijā sāktajai un plašu rezonansi sabiedrībā guvušajai diskusijai par 500 eiro pabalsta jeb "helikopternaudas" piešķiršanu katram bērnam Covid-19 pandēmijas laikā. Koalīcijas partiju pārstāvji pirmdien, 8. februārī, nolēma uzdot Labklājības ministrijai un Ekonomikas ministrijai divu nedēļu laikā izvērtēt šo ierosinājumu un meklēt risinājumu atbalsta idejas īstenošanai. Pilnībā šo Nacionālās apvienības (NA) ideju atbalsta Jaunā konservatīvā partija, kamēr pārējo koalīcijas partneru pārstāvji pirmdien norādīja, ka nepieciešams domāt par vairāk mērķētu atbalstu, kā arī pauda bažas, ka nauda ne vienmēr varētu tikt izmantota bērnu interesēs.

Arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas deputāti Edgars Tavars, Raimonds Bergmanis, Viktors Valainis, kā arī pie frakcijām nepiederošie deputāti Jūlija Stepaņenko, Ļubova Švecova un citi opozīcijas pārstāvji trešdien iesnieguši vairākus priekšlikumus grozījumiem Valsts pabalstu likumā, kas paredz dažādus pabalstu izmaksu mehānismus Latvijas iedzīvotājiem valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā un pēc tās, lai mazinātu ekonomisko un sociālo spriedzi sabiedrībā, portāls "Delfi" uzzināja ZZS.

Ģimenes politikai ir milzu loma, tādēļ pie esošās demogrāfiskās situācijas Latvijā, kas vēl vairāk pasliktinājusies dēļ Covid-19 radītās ekonomiskās krīzes, nepieciešami drosmīgi un izlēmīgi risinājumi, lai sniegtu atbalstu Latvijas iedzīvotājiem. Krīze skārusi teju katru, un atbalsts nepieciešams visām sabiedrības grupām, tādēļ sabalansēta atbalsta politika atmaksāsies ilgtermiņā, jo radīs iedzīvotājos drošības sajūtu, uzskata deputāti.

Deputātu ieskatā atbalstāmas ir visas sabiedrības grupas, īpaši ģimenes ar bērniem, tādēļ tiek rosināts ģimenes pabalsta saņēmējiem saņemt vienreizēju piemaksu 500 eiro apmērā pie ģimenes pabalsta par katru bērnu vai arī attiecīgo piemaksu sadalīt desmir daļās, ikmēneša piemaksai veidojot 50 eiro par katru bērnu. Apzinoties, ka ģimenēm, kurās aug bērni ar invaliditāti, nepieciešams lielāks atbalsts, likuma grozījumi paredz, papildus esošajam ģimenes valsts pabalstam, piešķirt vienreizēju piemaksu 1000 eiro apmērā.

"Covid-19 pandēmijas izplatības un valdības radītais haoss izglītības un veselības sistēmā ietekmējis gandrīz katru, īpaši smagi tos, kuri strādāja ierobežojumu skartajās nozarēs. Arī ģimenes ar bērniem un bērniem ar īpašām vajadzībām ir nonākušas neapskaužamā situācijā. Pieaugošā bezdarba, dīkstāves, algu samazinājuma un nepārtraukta stresa par iztikas līdzekļiem un izglītības nodrošināšanu bērniem dēļ cilvēki ir uz psiholoģiskā izdegšanas sliekšņa. Šis ir pēdējais brīdis, kad ar darbiem pierādīt, ka valstij rūp katrs tās iedzīvotājs. Politiķi nevar publiski rosināt vienu, bet pēc pāris dienām no tā attiekties un neiesniegt attiecīgus likumprojektus. Tādēļ koalīcijas vietā to darām mēs – opozīcija", norāda Tavars, kurš ir viens no krīzes pabalstu rosinātājiem.

"Delfi" jau ziņoja, ka vienreizējs finansiāls atbalsts Covid-19 krīzes grūtību pārvarēšanai būtu jāizmaksā arī vecuma pensionāriem, invaliditātes pensiju saņēmējiem un personām, kuri saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (VSNP), uzskata labklājības ministre Ramona Petraviča (PCL/KPV LV). Viņa šo ideju jau piedāvājusi koalīcijas partiju sadarbības sanāksmē pirmdien, portālu "Delfi" informēja ministres padomnieks Jānis Zariņš.

"Arī pensionāri un cilvēki ar īpašām vajadzībām krīzes laikā saskaras ar grūtībām un viņu ikdienas izdevumos parādījušies tēriņi aizsarglīdzekļu iegādei – maskām, dezinfekcijas līdzekļiem, imūnsistēmu stiprinošiem medikamentiem. Šiem cilvēkiem ir apgrūtināta un nereti pat neiespējama palīdzības saņemšana no bērniem vai radiniekiem. Cilvēkiem ar invaliditāti aizvien sarūk darbā iekārtošanās iespējas. Turklāt visi šie ļaudis ir Covid-19 riska grupā," uzskata Petraviča.

Lai gan detalizēti priekšlikums vēl nav izdiskutēts, viens no Labklājības ministrijas aprēķinātajiem variantiem paredz 200 eiro vienreizēju piemaksu visiem vecuma un invaliditātes pensiju, kā arī VSNP saņēmējiem. Šāda vienreizēja atbalsta izmaksāšana prasītu aptuveni 100 miljonus eiro.

Labklājības ministre norāda, ka šādu palīdzību jau sniegusi kaimiņvalsts Lietuva, kura vienreizējus 200 eiro piemaksu izmaksāja visiem vecuma pensionāriem, cilvēkiem ar īpašam vajadzībām un citām iedzīvotāju grupām.

Savukārt "Kustība "Par!"" trešdien nākusi klajā sar savu līdzīgu piedāvājumu, paplašinot jau koalīcijā apspriesto ideju. "Kustība "Par!"" ierosina sniegt īpašu atbalstu krīzē katram bērnam, kā arī papildus – viena vecāka ģimenēm, bērniem ar invaliditāti, vientuļajiem senioriem, cilvēku ar invaliditāti kopējiem un mazo pensiju saņēmējiem. Tas būtu ne tikai atbalsts tiem, kam krīzē klājas visgrūtāk, bet arī 260 miljonu eiro stimuls ekonomikas attīstībai, teikts partijas paziņojumā, kas izplatīts trešdien pievakarē.

"Par!" uzsver, ka krīzē pirmām kārtām ir jāatbalsta neaizsargātākie līdzcilvēki. Šādos apstākļos lielāks risks ir nepalīdzēt kādam, kam tas nepieciešams, nekā iedot palīdzību tam, kas bez tās var iztikt.

"Uzskatām, ka sniegt īpašu atbalstu īpašām Latvijas sabiedrības grupām ir cilvēcīgi un taisnīgi. Tas veicinās Latvijas cilvēku uzticību valstij un mazinās sabiedrības noslāņošanos. Bez tam, izmaksātie pabalsti vistuvākajā laikā nonāktu apritē un stimulētu ekonomikas izaugsmi. Šāds nepilnu 1% IKP vērts stimuls Latvijas ekonomikai lieti noderētu, jo Covid-19 izraisītās lejupslīdes laikā Latvija ievērojami atpaliek no citām ES valsīm, kuras savu ekonomiku "silda" daudz vērienīgāk," uzskata Kustības domes vadītāja, Saeimas deputāte Marija Golubeva (AP).

Kustība piedāvā atbalsta sistēmā paredzēt arī iespēju atteikties no ārkārtas atbalsta, lai sasniegtu tos cilvēkus, kam atbalsts ir nepieciešams. Tās aprēķini liecina, ka īpašam atbalstam bērniem un īpašām sabiedrības grupām būtu nepieciešami kopumā: 500 eiro 359 000 Latvijas bērniem – 179 500 000 eiro; papildu 250 eiro 8421 bērniem ar īpašām vajadzībām – 2 105 250 eiro, papildu 250 eiro 121 000 viena vecāka ģimenēm – 30 250 000 eiro; 250 eiro 139 878 vientuļajiem senioriem – 34 969 500 eiro; 250 eiro 566 cilvēkiem, kuri kopj cilvēku ar īpašām vajadzībām – 141 500 eiro; 250 eiro 65 000 mazo pensiju saņēmējiem – 16 250 000 eiro. Kopā valsts finansētu 263 216 250 eiro lielu ārkārtas atbalstu krīzē.

"Delfi" jau ziņoja, ka pēc garām un emocionālām diskusijām par NA piedāvājumu ģimenēm ar bērniem izmaksāt 500 eiro pabalstu Covid-19 krīzes laikā valdošās koalīcijas partijas 8. februārī sadarbības sanāksmē vienojušās uzdot divu nedēļu laikā divām ministrijām izvērtēt šo priekšlikumu. Līdz ar to atšķirībā no pērnā gada nogales, kad līdzīgs NA piedāvājums tika noraidīts, šoreiz ir cerības vienoties par zināmu atbalstu ģimenēm.

Sadarbības sanāksmē NA rosināja Ministru prezidentam un koalīcijai vienoties par vienreizēja pabalsta izmaksu ģimenēm, atkarībā no bērnu skaita. Tas kalpotu kā papildu atbalsts, lai mazinātu negatīvās sekas Covid-19 ierobežojumu laikā.

"Daudzas ģimenes šobrīd piedzīvo ienākumu sarukumu. Vienlaikus bērni jau ilgstoši mācās mājās, ģimenes pielāgo savu ikdienu un iegādājas dažādas mācībām nepieciešamas preces. Ir vajadzīgs jauns risinājums, lai sniegtu ģimenēm atbalstu, vairotu optimismu par nākotni un vienlaikus veicinātu patēriņa pieaugumu un stiprinātu valsts tautsaimniecību. Ārkārtas situācija ir pagarināta līdz 6. aprīlim, un uzskatām, ka līdzās šiem ierobežojumiem jābūt arī papildu atbalstam," uzsver Raivis Dzintars, NA priekšsēdētājs.

Partijas ieskatā ģimenēm varētu izmaksāt vienreizēju pabalstu – 500 eiro par katru bērnu. Tostarp pabalsts tiktu izmaksāts arī par aizbildniecībā vai audžuģimenē esošiem bērniem. Kopumā šim mērķim būtu nepieciešami 170 miljoni eiro. Pabalsta izmaksu varētu uzsākt no 1. marta. Papildus partija rosina veikt piemaksas ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti – 250 eiro, kā arī daudzbērnu ģimenēm – 250-500 eiro. Par bērniem vecumā līdz 24 gadiem, ja viņi ir apgādībā un mācās, piemaksa būtu 250 eiro. Papildu piemaksām būtu nepieciešami 23 miljoni eiro.

Izmaksas automātiski notiktu VSAA sistēmā, un būtu iespēja no pabalsta arī atteikties, ja ģimenes ieskatā pabalsts nav nepieciešams. Ar priekšlikumu izmaksāt papildu līdzekļus Nacionālā apvienība nāca klajā jau novembrī, taču neguva partneru atbalstu šai idejai.

Pēc sadarbības sanāksmes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) žurnālistiem atzina, ka "ir skaidrs, ka valdībai un valdības koalīcijai ir jāuzrunā ilgtermiņa attīstības jautājumi, lai būtu droši, ka šīs krīzes rezultātā ieguldām gudri, lai nākotnē būtu ekonomiski spēcīgāki ar lielākām algām, un mums ir arī īstermiņa individuāla atbalsta jautājumi".

"Mums jāatrod līdzsvars un visu laiku jāskatās no jauna, kā labāk līdzsvarot valsts ilgtermiņa ekonomiskās intereses ar īstermiņa atbalsta nepieciešamību. Mēs vienojāmies uzdot Labklājības ministrijai un Ekonomikas ministrijai kopā izvērtēt atbalsta sistēmu kopumā. Līdzsvarot ekonomisko atbalstu, pieliekot klāt sociālo aspektu, ar mērķi atrast, ko varētu darīt labāk un kā trāpīgāk uzrunāt sabiedrības vajadzības un izaicinājumus. Diskusija bija ļoti plaša, un vienojāmies, ka veids, kā atrast kopīgu valodu, ir lūgt šīm ministrijām, kuras tipiski nestrādā kopā, strādāt kopā, lai apskatītu, kā līdzsvarot īstermiņa un ilgtermiņa ekonomiskās intereses un vajadzības ar sociālo šķautni," skaidroja valdības vadītājs.

"Mērķis ir izanalizēt, un vislielākā domu dažādība bija par to, vai tam jābūt mērķētam konkrētām grupām, vai visiem, kam bērni. Piemēram, vai mums vajag atbalstīt ierēdniecību, kuriem darbs un alga nodrošināti, vai tādiem, kas zaudējuši darbu. Visiem, kam bērni, klājas grūti, bet pamatots ir arguments, ka grūtāk ir tiem, kas zaudējuši ienākumus. Mērķis ir skaidrs – ko mēs kā valdības koalīcija varam darīt labāk, jo vienmēr var labāk darīt," sacīja Kariņš.

Jau ziņots, ka par vienreizēju pabalstu ģimenēm 500 eiro apmērā par bērnu lietderīgāks būtu ikmēneša atbalsts konkrētām iedzīvotāju grupām, otrdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

"Domāju, ka lietderīgāk ir atrast, nevis vienreizēju atbalstu 500 eiro apmērā šai kategorijai, bet ikmēneša atbalstu konkrētām grupām, kurām ir jāpalīdz," teica finanšu ministrs.

Reirs norādīja, ka Covid-19 krīze iezīmē ļoti lielu atšķirību starp iedzīvotāju ienākumiem, tostarp atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta datiem janvārī iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plāns pārpildīts par 3%, apliecinot, ka algu fonds valstī bijis lielāks, nekā iepriekš tika plānots. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, gada laikā 90% strādājošo darba alga ir palielinājusies vai nav mainījusies, kamēr 10% tā ir samazinājusies.

""Helikoptera nauda" ir vienreizējs pabalsts, kā saka, ņemat un liecieties mierā. Domāju, ka pareizāk ir atrast grupas, kurām ir jāpalīdz," sacīja Reirs, piebilstot, ka, piemēram, tas varētu attiekties uz ikmēneša pabalstu vecākiem, kuri saņem dīkstāves pabalstu.

Savukārt trešdien, 10. februārī, paziņojumā presei Kariņš uzsvēra, ka Covid-19 pandēmijā ir būtiski mērķēti atbalstīt ģimenes ar bērniem un sociāli mazaizsargātu iedzīvotāju grupas. Atbalsta sniegšana iedzīvotājiem pandēmijas laikā bija viens no jautājumiem, ko attālinātas tikšanās laikā trešdien pārrunāja Kariņš ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku.

Ministru prezidents informēja Latvijas Bankas prezidentu par pašlaik notiekošo diskusiju valdību veidojošo politisko partiju vidū attiecībā uz vienreizēju pabalstu ģimenēm ar bērniem, norādot, ka šonedēļ diskusijās panākta vienošanās, ka tuvākajā laikā Labklājības un Ekonomikas ministrijas izstrādās priekšlikumus mērķētam atbalstam iedzīvotājiem.

Sarunas gaitā Kazāks atzina, ka pandēmijas laikā valdībai ir jāsniedz atbalsts iedzīvotājiem, kurā ir jāņem vērā arī plašāks ekonomiskais konteksts. Kariņš norādīja, ka ir jāatrod līdzsvars starp valsts ilgtermiņa ekonomiskām interesēm un īstermiņa atbalsta sniegšanu iedzīvotājiem krīzes situācijā.