Jāstrādā pie iedzīvotāju izglītošanas par digitālo transformāciju  (6)

Tāpat arī tikai trešā daļa uzskata, ka viņu prasmes un zināšanas ir pietiekamas, lai strādātu ar digitālajiem rīkiem, ar pētījuma rezultātiem portālu "Delfi" iepazīstināja Līcītis.

Digitālās prasmes – pēdējo nedēļu laikā šis temats izskanējis vairākkārt. Par šo prasmju trūkumu uzsāktas debates Saeimas Izglītības un zinātnes komisijā, kā arī Valsts prezidents Egils Levits nosūtījis vēstuli premjeram Krišjānim Kariņam (JV), aicinot valdību īstenot pārdomātu un mērķtiecīgu valsts digitālo politiku. Savukārt digitālā transformācija, kā norādīja Līcītis, ir "visaptveroša digitālo tehnoloģiju ieviešana, kas padara efektīvākus procesus visās ekonomikas jomās un valsts pārvaldē".

Citiem vārdiem ar digitālo transformāciju saprotams jebkurš uzņēmumā vai organizācija fiziski notiekošs process, kas pārcelts uz digitālo vidi. "Tas ir tas attālinātais darbs īstenībā – tas ir digitālās transformācijas sastāvdaļa," portālam "Delfi" paskaidroja Līcītis

Jāatgādina, ka ar digitālajām prasmēm saprotamas vairākas kompetences jomas, kas saistītas ar digitālo ierīču lietošanu: informācijpratība un datorpratība, saziņa un sadarbība, digitālā satura veidošana, drošība, problēmu risināšana.

"Zināšanas un prasmes ir noteicošais faktors sekmīgam digitālās transformācijas procesam. Valsts pārvaldei un uzņēmējiem ir skaidri jāsaskata priekšrocības, kuras sniedz digitālo tehnoloģiju ieviešana, bet iedzīvotājiem ir jāprot izmantot jaunās iespējas. Aptaujas rezultāti liecina, ka šobrīd Latvijā ir jāpievērš pastiprināta uzmanība sabiedrības informēšanai par digitālās pārveides priekšrocībām, kā arī jāveicina mērķtiecīga digitālo prasmju apguve, kas īstenojama gan formālajā izglītības procesā, gan arī mūžizglītībā," "Microsoft Latvia" vadītājas Baltijā Renātes Strazdiņas teikto pārstāstīja Līcītis.

66% no "Microsoft Latvia" pētījuma dalībniekiem, kas norādīja, ka zina digitālās transformācijas nozīmi, ikdienā izjūt šī procesa norisi kādā no savas dzīves jomām. "Visvairāk digitālo pārveidi izjūt iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem, vismazāk 50–59 gadus veci iedzīvotāji. Lielākais to respondentu īpatsvars, kas izjūt digitālās transformācijas norisi, ir studentu, vadītāju un kvalificētu speciālistu vidū. Ir vērojamas arī reģionālas atšķirības: visvairāk digitālās transformācijas procesu kādā no ikdienas dzīves jomām izjūt Pierīgas iedzīvotāji – to atzīst 75% aptaujāto šī reģiona iedzīvotāju. Daudz neatpaliek arī rīdzinieki. Vismazākā ietekme ir Kurzemē, kur digitālās transformācijas procesu izjūt tikai 50% aptaujāto respondentu," par pētījuma rezultātiem informēja Līcītis.

Pērn decembrī Latvijā pētījuma aptaujā piedalījās 1010 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Jau vēstīts, ka Saeimas Izglītības un zinātnes komisijā nozares pārstāvji aktualizēja jautājumu par to, ka digitālās prasmes ir būtiskas, lai iekļautos nākotnes darba tirgū. Kā iepriekš norādīja vairāki komisijas sēdes dalībnieki – Latvijas iedzīvotāju, turklāt arī jauniešu, digitālās prasmes Eiropas Savienības (ES) kontekstā ir vājas.

Deputāte Marija Golubeva (AP) komisijas sēdē uzsvēra, ka tieši digitālās, valodu un sociālās prasmes palīdz tikt pie labāk atalgota un interesantāka darba. Šo prasmju attīstībā Latvija gan iegulda nepietiekami, iepriekš pauda deputāte.

Tāpat arī Valsts prezidents oficiālā vēstulē premjeram ziņoja par straujo tehnoloģiju attīstību 21. gadsimtā, norādot, ka Covid-19 krīzē digitālās vides loma un ietekme ir tikai augusi.

"Diemžēl jau šobrīd redzams, ka jaunās iespējas un pakalpojumi nav pieejami visiem. Tam iemesls ir daļas sabiedrības nepietiekamās digitālās prasmes, kā arī nepilnības valsts pakalpojumu piedāvājumā un pieejamībā. Tādējādi sabiedrībā iezīmējas digitālā plaisa, kas, iztrūkstot mērķtiecīgai un konsekventai valsts politikai, var vērsties plašumā," iepriekš pauda Levits.