Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācija (LSSA) un Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācija (LKKA), neredzot vairs iespējas pārrunu ceļā panākt vienlīdzīgu attieksmi Covid-19 laikā, nolēmušas vērsties Satversmes tiesā, teikts abu organizāciju izplatītajā paziņojumā.
Šobrīd kopā ar juristiem jau sākta nepieciešamo dokumentu gatavošana. Vienlaikus asociācijas vērsīsies Konkurences padomē, norādot uz konkurenci kropļojošu apstākļu radīšanu, jo nozarei nav skaidrs, kāpēc skaistumkopšanas pakalpojumus sniedz lielās ārstniecības iestādes, apejot liegumu, bet to aizliegts darīt ārstniecības personām ar līdzvērtīgu kvalifikāciju skaistumkopšanas salonos un privātajās praksēs, teikts paziņojumā ko izplatījusi LSSA prezidente Sabīne Ulberte un LKKA prezidente Renāte Reinsone.
Paziņojumā teikts, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 6. novembra rīkojumu valstī no 2020. gada 9. novembra tika izsludināta ārkārtējā situācija, aizliedzot skaistumkopšanas pakalpojumus klātienē. Ārkārtējā situācija pašlaik ir pagarināta līdz 2021. gada 6. aprīlim, līdz ar to aizliegums ir spēkā jau 3 mēnešus.
Skaistumkopšanas speciālisti cieta no krīzes arī pirms valdības rīkojuma pieņemšanas, kopš pandēmijas sākuma 2020. gada martā. Tātad - viņu darbība vai nu tikusi vispār apstādināta, vai arī ir nācies strādāt stingru ierobežojumu apstākļos jau 11 mēnešus, kas radījis nevienlīdzīgu un netaisnīgu attieksmi.
Tāpat tas radījis ilgstošu palikšanu bez pietiekošiem iztikas līdzekļiem un sociālā atbalsta nozarē strādājošajām sievietēm, tai skaitā - vientuļām mātēm, jo 2020. gada novembrī un decembrī vidējais vienam saņēmējam izmaksātais pabalsts skaistumkopšanas nozarē nebija lielāks par 300 eiro, kas minētās personas pakļauj nabadzības riskam.
Par ārkārtējā stāvokļa negatīvo ietekmi - krasu situācijas pasliktināšanos - skaistumkopšanas nozarē, LSSA un LKKA atkārtoti vērš uzmanību, ka skaistumkopšanas speciālistu darbības pilnīga aizliegšana kopš 2020. gada 9. novembra ir notikusi, neskatoties uz asociāciju piedāvātajiem papildus drošības pasākumiem šo pakalpojumu sniegšanas laikā, kas nodrošinātu Covid-19 izplatības ierobežošanu.
Lēmums aizliegt skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanu ticis pieņemts bez sarunām un konsultēšanās ar nozares pārstāvjiem, bez situācijas izvērtēšanas, bez ārkārtējās situācijas laikā pagājušā gada pavasarī gūtās pieredzes izvērtēšanas, bez iespējas nozares pārstāvjiem aizstāvēt savu viedokli un priekšlikumus, kā organizēt skaistumkopšanas nozares darbu ārkārtējās situācijas laikā.
Šāda radikāla nozari visaptveroša lēmuma pieņemšana ir radījusi nopietnu kaitējumu visai skaistumkopšanas nozarei un katram tajā nodarbinātajam speciālistam, liedzot iespēja gūt cilvēka cienīgus ienākumus. Lielākai daļai nozarē strādājošo skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšana ir vienīgais ienākumu gūšanas veids.
"Šīs sabiedrības daļas izdzīvošana konkrētajā situācijā ir īpaši problemātiska. Tā kā lielākā daļa skaistumkopšanas speciālistu kā nodokļu maksāšanas veidu ir izvēlējušies patentmaksu vai ir saimnieciskās darbības veicēji, nav bijis iespējams izmantot apmaksātus atvaļinājumus un darbsnespējas lapas, kā arī iegūt citus atvieglojumus, kas būtu iespējami ārkārtējā stāvokļa laikā. Gaidīt un cerēt, ka mūsu valdība sapratīs un aizstāvēs skaistumkopšanas nozares speciālistus un viņu tiesības uz cieņpilnu dzīvi, acīmredzami ir bijis naivi, un arī turpmāk gaidīt un cerēt vairs nav pamata," teikts paziņojumā.
Ziņots, ka pēc tam, kad tika nolemts Ekonomikas ministrijai uzticēt izstrādāt priekšlikumus skaistumkopšanas nozares drošai darbībai Covid-19 apstākļos, ministrija ir sākusi izstrādāt priekšlikumus skaistumkopšanas nozares drošai darbībai Covid-19 apstākļos.
"Ārkārtējā situācija Latvijā ilgst jau vairākus mēnešus, apzināmies, ka šobrīd sabiedrības vajadzības pēc skaistumkopšanas pamatpakalpojumiem ir būtiski pieaugušas, tāpēc mērķis ir radīt ilgtermiņā drošus apstākļus skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanai Covid-19 apstākļos," skaidroja ministrijā.
EM atzina, ka patlaban plānots primāri koncentrēties uz sabiedrībai nepieciešamāko higiēnas pakalpojumu sniegšanas atsākšanu, kuriem ir zems saslimstības riska līmenis.
Šonedēļ ministrija sagatavotos priekšlikumus vēlējās pārrunāt ar skaistumkopšanas nozares pārstāvjiem, bet nākamnedēļ iepazīstināt valdību ar sagatavotajiem priekšlikumiem skaistumkopšanas nozares drošai darbībai Covid-19 pandēmijas apstākļos. Savukārt pēc Ministru kabineta konceptuālā lēmumu pieņemšanas ministrija gatavos attiecīgus grozījumus normatīvos.
Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas prezidente Renāte Reinsone iepriekš atzina, ka asociācija nepiekrīt Veselības ministrijas (VM) minētajam, ka skaistumkopšanas nozarē pakalpojumus varētu atsākt sniegt tikai friziera un manikīra pakalpojumu sniedzēji.
Asociācijas pārstāve norādīja, ka patlaban Latvijā skaistumkopšanas nozarē ir nodarbināti tādi skaistumkopšanas speciālisti kā manikīra un pedikīra speciālisti, vizāžisti, grimētāji, vizuālā tēla stilisti, SPA speciālisti, kā arī darbojas sertificētas ārstniecības personas kosmētiķi, skaistumkopšanas speciālisti, masieri un podologi.
"Skaistumkopšanā nav iespējams izdalīt prioritāras un mazāk svarīgas manipulācijas. Kurš būs tas, kurš to uzraudzīs un ar kādām metodēm? Ir svarīgi, lai visi var strādāt pēc vienlīdzīgiem noteikumiem, vienlīdzīgiem kritērijiem. Ierobežojumiem ir jābūt loģiskiem un pārdomātiem. Kārtējo reizi dalot un sadrumstalojot pakalpojumu klāstu var panākt sabiedrības pretreakciju - pakalpojumu sniegšanu pagrīdē," atzina Reinsone.
Asociācijas ieskatā, lai skaistumkopšanas nozare varētu atsākt apturēto darbību, ir jānosaka ierobežojumi, kurus ievērojot, jebkurš speciālists varētu atsākt darbību. Asociācija uzskata, ka kontroles mehānismam ir jābūt Veselības inspekcijas ārstniecības personu reģistram.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
