Uzņēmumu reģistrs (UR) ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atbalstu identificējis aptuveni 200 aktīvas ārvalsts komersanta filiāles (ĀKF) un pārstāvniecības (ĀKP), kā arī ārvalsts organizāciju pārstāvniecības (ĀOP), kuras joprojām nav atklājušas patiesos labuma guvējus (PLG), bet kurās identificēti darbinieki.
Reģistrs pēdējo reizi aicina atklāt patiesos labuma guvējus. Ja tas mēneša laikā netiks izdarīts, arī šie subjekti tiks izslēgti no reģistriem atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma normām, portāls "Delfi" uzzināja UR.
Ārvalsts juridiskās personas vai juridiskā veidojuma, kas Latvijā reģistrē filiāli vai pārstāvniecību, PLG bija jāatklāj periodā no 2020. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 1. janvārim. Tās likumdevējs bija noteicis kā pēdējās PLG atklāšanā, ņemot vērā to nelielo skaitu – nepilni 1800 no kopumā vairāk kā 200 000 UR reģistros reģistrētiem aktīviem tiesību subjektiem, uzņēmumiem un organizācijām, kā arī to salīdzinoši nelielos līdzekļu legalizācijas riskus, kas analizēti Nacionālajā risku novērtēšanas ziņojumā.
Reģistrā atzina, ka diemžēl ĀKF, ĀKP un ĀOP savus PLG ir atklājušas kūtri. Līdz šī gada sākumam to bija izdarījuši vien nepilni 24% filiāļu un pārstāvniecību. Tāpēc UR atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma pārejas noteikumu 47. un 48. punktā noteiktajam uzsācis ĀKF, ĀKP un ĀOP izslēgšanu no reģistriem.
UR vērš uzmanību, ka komersantiem (piemēram, SIA) Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā un Komerclikumā ietvertais regulējums paredz salīdzinoši garu vienkāršotās likvidācijas procesu ar vairākiem soļiem (brīdinājuma nosūtīšanu, darbības izbeigšanu, visbeidzot izslēgšanu no komercreģistra). Savukārt ārvalsts subjektu filiāļu un pārstāvniecību valsts iniciētā likvidācija būs krietni ātrāka – saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma pārejas noteikumu 47. un 48. punktu tā notiek bez speciāliem brīdinājumiem jeb "ar vienu klikšķi".
Ņemot vērā gada nogalē medijos izskanējušu informāciju, ka daudzas PLG neatklājušās ĀKF, ĀKP un ĀOP ir saimnieciski aktīvas, tostarp tajās ir algoti darbinieki, janvārī UR lūdza VID papildu informāciju, lai identificētu saimnieciski aktīvos un neaktīvos subjektus, kurus varētu izslēgt nekavējoties.
PLG neatklājušo ĀKF, ĀKP un ĀOP izslēgšana notiks divos viļņos. Pirmajā vilnī – tuvākajās dienās – no reģistriem tiks izslēgti aptuveni 85% no PLG neatklājušajiem. Tie saskaņā ar VID datiem uzskatāmi par neaktīviem.
Savukārt atlikušajiem aptuveni 200 subjektiem UR nosūtīs brīdinājuma vēstules ar aicinājumu mēneša laikā atklāt to PLG.
"Izņēmuma stāvoklis – papildu brīdinājums – tiek pieļauts pirmām kārtām šajos subjektos nodarbināto darbinieku dēļ – vairumā gadījumu identificēti viens vai daži darbinieki, taču vienā gadījumā – ap 800. Taču, ja aktīva rīcība no ārvalsts subjekta filiāles vai pārstāvniecības netiks konstatēta, pēc brīdinājumā noteiktā termiņa notecējuma (aptuveni marta vidū) arī tās tiks izslēgtas no reģistriem saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumu. Regulējuma mērķis ir nodrošināt PLG atklāšanu, tostarp izmantojot galējo instrumentu – uzņēmuma izslēgšanu no reģistra, ja uzņēmums uz aicinājumiem ievērot likumu nereaģē," skaidroja UR galvenā valsts notāre Guna Paidere.
Kopumā PLG atklāšanas un datu par PLG uzpildīšanas process UR vestajos reģistros ir noslēdzies. Primārā mērķa grupa – SIA, tostarp augsta riska SIA jeb tādas SIA, kuru dibinātāji ir ārvalstīs reģistrētas juridiskās personas, PLG ir atklājušas. SIA ir populārākais tiesību subjekts Latvijā – tās veido ap 70% no visiem reģistrētajiem uzņēmumiem un organizācijām.
Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā tika pieņemti 2018. gada jūnijā.