Foto: DELFI

Ja Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā publicētā informācija liecina, ka uz kārtējās nedēļas ceturtdienu 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju pašvaldības teritorijā nepārsniedz 400, mācības klātienē varētu atsākt 1.-3. klašu skolēni, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātais klātienes mācību modelis, ko otrdien plānots skatīt valdībā.

Otrdien norisinās kārtējā valdības un Krīzes vadības padomes kopsēde, kurā IZM iesniegusi grozījumus Ministru kabineta rīkojumā Nr. 655 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu". Ministrija rosina papildināt rīkojumu ar klātienes mācību modeli.

Ministrija rosina noteikt, ja kumulatīvais rādītājs pašvaldības teritorijā nepārsniedz 200 gadījumu uz 100 000 iedzīvotāju, tad mācības klātienē atsāktu 1.-6. klašu skolēni.

7.-12. klašu skolēni mācības klātienē atsāktu, ja būs izpildīti visi iepriekšminētie kritēriji un iestāde varēs nodrošināt visu izglītojamo distancēšanos, paredzot vienam skolēnam trīs kvadrātmetrus no mācību telpu platības.

Tāpat IZM norāda, ka būtu ik nedēļu jāveic pedagogu un citu klātienē strādājošo izglītības iestādes darbinieku testēšana.

Par mācību procesa īstenošanu klātienē būtu jālemj skolas direktoram. Plānots, ka izmaiņas stātos spēkā ar 22. februāri, dodot laiku izglītības iestādei un ēdinātājiem sagatavoties mācību procesa nodrošināšanai.

Valdības sēdē Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) pauda, ka reģionu pieeja ir "dzīvotspējīga" un epidemiologi to atzinuši par darboties spējīgu. Ministrs atzina, ka Covid-19 testēšanas politikas izmaiņas ir priekšnoteikums, lai varētu runāt par reģionu pieeju.

Reizē ministrs uzsvēra, ka reģionu pieeju ir iespējams pielietot tikai tiem pakalpojumiem, kas darbojas viena novada ietvaros. Līdz ko pēc šāda principa atvērtu, piemēram, muzejus, pastāv risks, ka tos apmeklētu cilvēki no novadiem, kuros ir augstāka saslimstība, līdz ar to šādus pasākumus apsvērt nevar, uzsvēra Pavļuts.

Kā norāda IZM, Latvijā 14. februārī 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotājiem līdz 200 (ieskaitot) bijis 20 pašvaldībās, kur teorētiski varētu atsākt mācības klātienē 1.-6. klašu skolēni. Tie varētu būt skolēni Alsungas, Ciblas, Dagdas, Dundagas, Durbes, Ērgļu, Ķeguma, Kuldīgas, Lielvārdes, Mālpils, Mērsraga, Naukšēnu, Neretas, Pāvilostas, Pļaviņu, Rucavas, Rūjienas, Salacgrīvas, Saulkrastu un Skrundas novados, tādējādi klātienē mācības varētu atsākties 49 vispārīgās izglītības iestāžu attiecīgās klašu grupās.

Savukārt kumulatīvais saslimstības rādītājs līdz 400 gadījumiem uz 100 00 iedzīvotājiem ir 36 pašvaldībās, tai skaitā Liepājas pilsētā, Ventspils pilsētā, Madonas, Talsu, Siguldas, Ogres, Krustpils, Kandavas novados, tādējādi mācības klātienē varētu atsākties 159 vispārējās izglītības iestāžu attiecīgās klašu grupās.

Tāpat IZM izstrādātie likuma grozījumi paredz, ka iestādes dibinātājam iespēju robežās jāveic nepieciešamie epidemioloģiskie drošības pasākumi, kas nodrošina izglītojamam iespēju nokļūt izglītības iestādē veselībai drošā veidā (piemēram, organizējot atsevišķu izglītojamo plūsmu sabiedriskajā transportā, ar privāto transportlīdzekli, ar kājām, ar izglītības iestādes autobusu).

Jau vēstīts, ka ceturtdien, 4. februārī, MK atbalstīja Veselības ministrijas (VM) izstrādāto plānu Covid-19 drošības pasākumu mazināšanai pēc tā dēvētā "luksofora principa". Pēc apstiprinātā plāna paredzēts, ka šobrīd klātiene strādā tikai bērnudārzi un speciālās izglītības iestādes.

Tāpat pēc "luksofora principa" paredzēts, ka ierobežojumi netiek mīkstināti, kamēr 14 dienu laikā reģistrē ne vairāk kā 200 jaunus saslimšanas gadījumus.

Tāpat "Delfi" jau ziņoja, ka šobrīd pieejamas individuālas konsultācijas klātienē visos skolas vecumposmos bērniem, kam grūtības mācībās un kam nepieciešams psihoemocionāls atbalsts. Tas attieksies arī uz skolu, profesionālo skolu un augstskolu beidzējiem.

Vienlaikus konsultāciju laikā būs jāievēro Covid-19 ierobežošanas drošības pasākumi, proti, konsultācijas telpā drīkst atrasties tikai skolēns un pedagogs, jāievēro divu metru distance un telpas jāvēdina pēc katras konsultācijas, iepriekš skaidroja Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja Inita Juhņeviča.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!