ash wednesday
Foto: Shutterstock
Saistībā ar Covid-19 pandēmijas ierobežošanas pasākumiem – nepieciešamību ievērot distancēšanos, izvairīties no fiziskas kontaktēšanās, sejas aizsargmasku valkāšanu – korekciju piedzīvojusi kāda gadsimtiem sena kristīgās baznīcas tradīcija. Līdz šim Pelnu dienā jeb Pelnu trešdienā, kas aizsāk Lielo gavēni, īpaši katoļu baznīcā tika īstenots pelnu kaisīšanas rituāls, kurā līdzās pastāvēja divas tradīcijas – vienā ar pelniem uz ticīgo pieres tika uzvilkts krusts, bet otrā pelni dievkalpojumā tika kaisīti ticīgajam uz galvas. Šogad tiek ieteikts tikai pēdējais variants.

Portāls "Delfi" skaidro, kas Covid-19 situācijā mainīts gan šajā Pelnu trešdienas, kas šogad tiek atzīmēta 17. februārī, rituālā divu skaitliski lielāko Latvijas lielāko kristīgo konfesiju – luterāņu un katoļu – praksē, gan pēta vai un kā mainījušies baznīcu pārstāvju ieteikumi gavēņa laikam.

Ticīgo skaita ziņā Latvijā trešā lielākā konfesija – pareizticīgie – šogad gavēni sāk un Lieldienas svin vēlāk, nekā pārējās konfesijas, savukārt ceturtā skaitliski nozīmīgākā – baptistu – konfesija Pelnu trešdienu neatzīmē ar īpašiem dievkalpojumiem un arī pelnu kaisīšana nenotiek, portālam "Delfi" atzīst Āgenskalna baptistu draudzes mācītājs Edgars Mažis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!