Sāka darbu pie Ulmaņa, beidza pie Godmaņa – latviešu diplomāta Dinberga unikālais mūžs

Latvijas diplomātiskais dienests ir vienīgā Latvijas Republikas institūcija, kas spējusi darboties bez pārtraukuma kopš tās dibināšanas 1919. gadā līdz pat šodienai. Šo nepārtrauktību nodrošināja cilvēki, Latvijas diplomāti, kas pēc 1940. gada okupācijas turpināja savu darbu Latvijas pārstāvniecībās Rietumos. Īsi pirms okupācijas, 1940. gada 17. maijā, Kārļa Ulmaņa valdība slepeni pieņēma lēmumu par to, kā Latvijas valdības rīcībspējas zaudēšanas gadījumā Latvijas sūtnim Lielbritānijā Kārlim Zariņam tiek piešķirtas ārkārtējas pilnvaras. Zariņa nāves gadījumā pilnvaras pārgāja uz Latvijas sūtni ASV Alfrēdu Bīlmani un viņa pēctečiem šajā amatā.

Ulmaņa valdības piešķirtās pilnvaras ļāva Zariņam dot saistošus rīkojumus visām Latvijas pārstāvniecībām, atstādināt uz laiku no amata sūtņus, atcelt un pārcelt pārstāvniecību darbiniekus. Viņam bija tiesības rīkoties ar pārstāvniecību rīcībā esošajiem valsts līdzekļiem, kustamo un nekustamo īpašumu. Uz šīs pilnvaras pamata Latvijas diplomātiskais un konsulārais dienests trimdā turpināja darboties līdz 1991. gadam. Pēdējais latviešu diplomāts, kurš Rietumu pasaulē pārstāvēja Latviju uz šīs pilnvaras pamata, bija Anatols Dinbergs.

Leģendārais latviešu diplomāts ir dzimis Rīgā 1911. gada 3. martā inženiera Alfrēda Dinberga ģimenē. 1. pasaules kara laikā viņš ar vecākiem atradās bēgļu gaitās Vitebskā, 1918. gadā ģimene atgriezās Rīgā.