Nedēļā, kad valdošā koalīcija un Ministru kabinets paša valdības vadītāja vadībā strauji atbalstīja 500 eiro atbalsta piešķiršanu par katru bērnu, plašāku sabiedrību satrauca gausais vakcinācijas pret Covid-19 temps sociālās aprūpes centros un aptauja uzrādīja būtisku uzticības kritumu Krišjāņa Kariņa (JV) vadītajai valdībai, Kariņš publiski atzinis, ka uzticības zudumam ir savs pamats, atvainojies par kolēģu izteikumiem, kā arī paudis stingru prasību sagaidīt rezultātus no Vakcinācijas projekta biroja darba.
Trešdien, 17. februārī, pusdienlaikā intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" uz jautājumu par uzticēšanās kritumu Kariņš atbildēja: "Jā, ir objektīvs pamats. Visa sabiedrība ir nogurusi no šīs pandēmijas. Nenoliedzami, vairāki lēmumi, kurus mēs pieņēmām, manuprāt, nav bijuši pareizi, proti, rudenī mums vajadzēja daudz straujāk pieņemt ierobežojumus, nepieļaujot augsto saslimstības līmeni, kāds mums ir. Mums vienkārši Ministru kabinetā tādai lietai nebija atbalsta. Gan jau ir citas lietas, kuras, atpakaļ skatoties, vajadzēja labāk izdarīt. Pie ierobežojumiem, kā mēs iekšēji Ministru kabinetā nonācām, process bija ārkārtīgi sarežģīts, ar ļoti, ļoti asām pretrunām starp dažādiem ministriem un ministrijām. Tas viss, protams, rezultējas ar to, ka uzticība ir zemā līmenī. Es to izjūtu un domāju, ka pārējie kabineta locekļi arī to jūt. Jautājums ir, ko darām no šejienes."
Tomēr Kariņš arī novērtēja, ka pēc visiem šiem pārbaudījumiem valdība kļuvusi saliedētāka, "jo daudzi jau arī saprata, ka tas posms, kad ārpus Ministru kabineta sēdes katrs ministrs kritizēja pašu pieņemtos lēmumus... Visi lēmumi tomēr ir pieņemti koleģiāli un bez balsojumiem. Katrs kādu laiku domāja, ka pacelsies uz kolēģu rēķina, bet tad izrādās, ka velk visu atbalstu uz leju. Tas ir izbeidzies, un tādā ziņā mēs esam saliedētāki. Taču vairāk par pašu saliedētību ir svarīgi, lai valdība pieņem saprotamus lēmumus".