'Atbalsts idejai aug' – par krīzes laika piemaksām pensijām iestājas arī JKP un ZZS  (40)

JKP valdes locekļi paziņojumā medijiem norāda, ka ir gandarīti par jau panākto, atbalstot vienu no mazaizsargātajām sociālajām grupām – ģimenes ar bērniem, bet valstij krīzes laikā īpaši jāparūpējas arī par citām, nabadzības un paaugstinātam veselības riskam pakļautajām grupām.

"Seniori un personas ar invaliditāti, arī bērni, ir tās grupas, kurām no vienas puses ir garantēti, bet tomēr ļoti zemi ienākumi. Tikmēr šo līdzcilvēku veselība negaida – tā var sasniegt kritisko robežu. Tāpēc šīm grupām nepieciešami finanšu līdzekļi, lai nodrošinātu kaut vai zāles un siltu mājokli. Šobrīd, kad veselības pakalpojumu sniegšana, sistēmas pārslodzes dēļ, ir kavēta, mums jādara viss iespējamais, lai aizsargātu sociāli mazāk aizsargāto personu grupu veselību," skaidro JKP valdes priekšsēdētāja vietnieks Krišjānis Feldmans.

Viņa kolēģis Gatis Eglītis atgādina, ka, "kā esam atkārtojuši mēnešiem ilgi, šajā grūtajā laikā skopums un taupība ir pilnīgi nepareizs virziens. Valstij saprātīgā apmērā jāpalīdz visām sabiedrības grupām, kuras pakļautas nabadzības riskam."

"Sabiedrība sagaida no mums izlēmīgu rīcību. Ticu, ka mums izdosies panākt valdības partneru atbalstu šai tik ļoti svarīgajai iniciatīvai. Visiem ir acīmredzams, ka šīm grupām nepieciešams atbalsts. Saeimas Jauno konservatīvo frakcija ir gatava atbalstīt šo iniciatīvu un ceram, ka jau visdrīzākajā laikā tiks sagatavots atbilstošs valdības piedāvājums, lai šāda veida atbalsts, līdzīgi kā atbalsts ģimenēm ar bērniem, nonāktu iedzīvotāju maciņos," piebilst JKP valdes loceklis, Saeimas JKP frakcijas priekšsēdētājs Juris Jurašs.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (PCL/KPV LV) atbalsta JKP priekšlikumu un aicina koalīcijas partnerus beidzot vienoties. "Esmu gandarīta, ka ir atradušies sabiedrotie senioru un cilvēku ar īpašām vajadzībām atbalstam. Jau pagājušas nedēļas koalīcijas sadarbības sanāksmē rosināju piešķirt 200 eiro atbalstu mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām – vecuma pensiju, invaliditātes pensiju un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem. Toreiz koalīcija to neatbalstīja. Ceru, ka ledus beidzot sakustējies. Par atbalsta summām noteikti varam vēl diskutēt," portālu "Delfi" informēja ministre.

Labklājības ministre ar šādu priekšlikumu jau pirms nedēļas vērsusies pie saviem valdošās koalīcijas partneriem, kuri turpina vērtēt šo un citas idejas par īpašu atbalstu Covid-19 krīzes laikā. Šonedēļ par atbalstu labklājības ministres idejai izteikusies arī Latvijas Pensionāru federācijas valde, kas aicinās Saeimas deputātus atbalstīt šādu pabalstu krīzes laikā.

Šonedēļ koalīcija un valdība jau teica savu jāvārdu 500 eiro pabalstam krīzes laikā par katru bērnu.

Trešdien, 17. februārī, Saeimas Zaļo un zemnieku savienības frakcijas desmit deputāti iesnieguši parlamentā grozījumus "Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā", paredzot valsts vecuma pensijas, invaliditātes pensijas, apgādnieka zaudējuma pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem un personām, kuras nevar kvalificēties valsts vecuma pensijai, izmaksāt vienreizēju piemaksu Covid-19 krīzes seku pārvarēšanai 200 eiro apmērā.

"Delfi" jau ziņoja, ka Latvijas Pensionāru federācija (LPF) vērsīsies ar aicinājumu pie Saeimas deputātiem, prasot atbalstīt labklājības ministres priekšlikumu par 200 eiro atbalsta piešķiršanu pensiju un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem.

LPF priekšsēdētāja Aija Barča vērsīsies pie visām Saeimas frakcijām, kā arī parlamenta Sociālo un darba lietu komisijā, lai uzsvērtu nepieciešamību krīzes laikā izmaksāt atbalstu arī senioriem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un citām vismazāk aizsargātajām grupām – cilvēkiem, kas ir invalīdi no bērnības, sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem un cilvēkiem, kas saņem apgādnieka zaudējuma pensiju.

Barča šo jautājumu pārrunājusi ar Petraviču, paužot atbalstu viņas piedāvājumam par 200 eiro palīdzību pensiju un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem.

"Mūsu kaimiņi lietuvieši katram pensionāram jau izmaksājuši 200 eiro pabalstu. Šāds atbalsts būtu ļoti nepieciešams arī Latvijas senioriem. Šajā smagajā laikā cilvēkiem ir grūti tikt pie ārsta, ir atliktas operācijas, vajadzīgas papildu zāles. Gan vecuma, gan invaliditātes pensionāriem šie 200 eiro ir ļoti vajadzīgi. Valsts budžetam tas izmaksātu aptuveni 107 miljonus eiro. Premjers taču teica, ka naudas mums ir tik daudz kā nekad. Tāpēc mums jāatbalsta tie, kas saņem maz un kuri ir pelnījuši, lai par viņiem domātu un viņus atbalstītu," uzskata Barča.

LPF vadītāja uzsver, ka regulāri apmainās ar viedokļiem un priekšlikumiem ar Labklājības ministriju, un vienīgais jautājums, kas šobrīd atvērts, ir par kritērijiem. "Ar ministri bijām vienisprātis, ka senioriem, kas mēnesī saņem tūkstoti vai pat divus tūkstošus eiro, naudas, visticamāk, pietiek, savukārt mazo un pavisam mazo pensiju saņēmējiem, atbalsts būtu ļoti nepieciešams," norāda Barča, kura uzskata, ka, nosakot atbalsta saņemšanu, ir jārunā par 600 vai 700 eiro pensijas slieksni.

"Delfi" jau ziņoja, ka pirmdien, 15. februārī, valdošā koalīcija vienojās ar 500 eiro par katru bērnu atbalstīt ģimenes Covid-19 krīzes laikā, tomēr koalīcija pagaidām nav vienojusies par atbalstu labklājības ministres Petravičas priekšlikumam par 200 eiro atbalstu arī vecuma pensionāriem, invaliditātes pensiju saņēmējiem un personām, kuri saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu.

"Sadarbības sanāksmē šodien atbalstu neguva, bet mēs no tā neatkāpsimies un turpināsim par to diskutēt dažādos līmeņos," ministre rakstīja tviterī pirmdien.

"Arī senioriem pandēmijas laikā ir grūtāka dzīve. Tie ir cilvēki, kas cīnījās par Latvijas neatkarību. Atbalsts viņiem izmaksātu aptuveni 100 miljonus eiro, kas ir krietni mazāka summa nekā 250 miljonu eiro, ko valsts ieguldīja "AirBaltic", kas, iespējams, drīz atkal lūgs palīdzību," norādīja Petraviča. Ministre ar šādu priekšlikumu bija nākusi klajā jau pagājušā nedēļā.

No partneru teiktā preses konferencē pēc sadarbības sanāksmes bija noprotams, ka vēl turpināsies diskusijas par iespējamu atbalstu citām sabiedrības grupām un nozarēm Covid-19 krīzes laikā.

Vienreizējs finansiāls atbalsts Covid-19 krīzes grūtību pārvarēšanai būtu jāizmaksā arī vecuma pensionāriem, invaliditātes pensiju saņēmējiem un personām, kuri saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (VSNP), uzskata ministre.

Lai gan detalizēti priekšlikums vēl nav izdiskutēts, viens no Labklājības ministrijas aprēķinātajiem variantiem paredz 200 eiro vienreizēju piemaksu visiem vecuma un invaliditātes pensiju, kā arī VSNP saņēmējiem. Šāda vienreizēja atbalsta izmaksāšana prasītu aptuveni 100 miljonus eiro.

Labklājības ministre norāda, ka šādu palīdzību jau sniegusi kaimiņvalsts Lietuva, kura vienreizējus 200 eiro piemaksu izmaksāja visiem vecuma pensionāriem, cilvēkiem ar īpašam vajadzībām un citām iedzīvotāju grupām.

Savukārt "Kustība "Par!"" pagājušā trešdienā nāca klajā ar savu līdzīgu piedāvājumu, ierosinot sniegt īpašu atbalstu krīzē ne tikai katram bērnam, bet arī papildus – viena vecāka ģimenēm, bērniem ar invaliditāti, vientuļajiem senioriem, cilvēku ar invaliditāti kopējiem un mazo pensiju saņēmējiem. Tas būtu ne tikai atbalsts tiem, kam krīzē klājas visgrūtāk, bet arī 260 miljonu eiro stimuls ekonomikas attīstībai, teikts partijas paziņojumā.

Kustība piedāvā atbalsta sistēmā paredzēt arī iespēju atteikties no ārkārtas atbalsta, lai sasniegtu tos cilvēkus, kam atbalsts ir nepieciešams. Tās aprēķini liecina, ka īpašam atbalstam bērniem un īpašām sabiedrības grupām būtu nepieciešami kopumā: 500 eiro 359 000 Latvijas bērniem – 179 500 000 eiro; papildu 250 eiro 8421 bērniem ar īpašām vajadzībām – 2 105 250 eiro, papildu 250 eiro 121 000 viena vecāka ģimenēm – 30 250 000 eiro; 250 eiro 139 878 vientuļajiem senioriem – 34 969 500 eiro; 250 eiro 566 cilvēkiem, kuri kopj cilvēku ar īpašām vajadzībām – 141 500 eiro; 250 eiro 65 000 mazo pensiju saņēmējiem – 16 250 000 eiro. Kopā valsts finansētu 263 216 250 eiro lielu ārkārtas atbalstu krīzē.