Lai risinātu vairākus advokatūras sistēmā konstatētos problēmjautājumus, tostarp definētu zvērinātu advokātu biroja tiesisko statusu, kā arī precizētu zvērinātu advokātu kvalifikācijas un izglītības prasības, Saeima ceturtdien, 18. februārī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Advokatūras likumā, informē Saeimas preses dienests.
Likumprojekta anotācijā tā autori atzīmē, ka līdz šim advokātu biroja tiesiskais statuss bija regulēts ļoti vispārīgi un pastāvēja atšķirīga likuma interpretācija jautājumā par advokātu biroju pielīdzināšanu juridiskai personai, kā arī atzīšanu par tiesību subjektu.
Ar grozījumiem noteikts, ka advokātu biroju varēs veidot kā personālsabiedrību vai sabiedrību ar ierobežotu atbildību, to reģistrējot Uzņēmumu reģistra vestajā komercreģistrā Komerclikumā noteiktajā kārtībā. Vienlaikus grozījumi noteic, ka advokātu birojus kā personālsabiedrību vai sabiedrību ar ierobežotu atbildību varēs dibināt tikai profesionālās darbības veikšanai, tas ir, juridiskās palīdzības sniegšanai, uzsver likumprojekta autori.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
