Koalīcija vienojas stimulēt ekonomiku ar 500 miljoniem eiro; būs atbalsts senioriem (plkst. 19.30)  (251)

Tāds lēmums pieņemts nedēļu pēc tam, kad koalīcija vienojās ar 500 eiro atbalstīt katru bērnu Covid-19 krīzes laikā. Jaunā vienošanās par ekonomikas stimulāciju ietver arī palīdzību senioriem un personām ar invaliditāti, taču par detaļām vēl turpināsies sarunas nedēļas garumā. Atbalsta izmaksa šīm grupām varētu sākties aprīlī.

"500 miljonu stimuls ekonomikai kopumā – 200 miljoni bērniem, 100 miljoni citām sociālām grupām un 200 miljoni infrastruktūras attīstībai," valdošās koalīcijas konceptuālo politisko lēmumu raksturoja Ministru prezidents.

Kariņš lēmumu skaidroja kā vienošanos par ekonomikas stimulācijas pakotni 500 miljonu eiro apjomā. Valdības vadītājs skaidroja, ka šie 500 miljoni eiro ekonomikas stimulēšanai sadalās sekojoši – apmēram 200 miljoni eiro ir nauda, par ko jau izlemts ģimenēm ar bērniem. Vēl 100 miljonus mēs atvēlēsim citām sabiedrības grupām, kurām šāds atbalsts būtu nepieciešams, un valdība sadarbībā ar sociālajiem partneriem vienosies par konkrētām sabiedrības grupām.

"Mēs jau divas reizes esam Stratēģiskās vadības grupā runājuši, ka mums jāidentificē šie cilvēki. Tagad koalīcijā esam vienojušies par summu, un labklājības ministre kopā ar partneriem vienosies, kā šos cilvēkus identificēt," skaidroja Kariņš.

Trešā summa apmēram 200 miljonu eiro apmērā ir paredzēta infrastruktūras attīstības projektiem. "Šis tiešā veidā uzrunā mūsu ekonomikas kritumu un nepieciešamību palielināt nodarbinātību. Šie projekti tiks atlasīti Finanšu ministrijā kopā ar nozaru ministrijām no tiem, ko mēs saucam par augstas gatavības projektiem jeb projektiem, kuri varētu tikt uzsākti jau šī gada jūnijā, jo visi priekšdarbi ir veikti," skaidroja Kariņš.

Atbildot uz "Delfi" jautājumu par šo papildu miljonu izcelsmi apstākļos, kad jau samazināta Latvijas šī gada IKP pieauguma prognoze, Kariņš sacīja, ka tie nāks no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

"Kā visas naudas, kuras mēs šajā laikā ieliekam mūsu ekonomikā, tā ir aizņemta nauda. Tāpēc mēs skatāmies, lai līdzsvarotu gan tieši pabalstus, gan naudas, kas tieši tēmētās uz ilgāka termiņa ekonomikas izaugsmi un konkrēti – nodarbinātību. Visas naudas, ko esam ieguldījuši jau kopš pandēmijas sākuma, tā visa ir nauda, ko aizņemamies starptautiskajos tirgos. Šobrīd Latvijai ar savu ļoti labo kredītreitingu ir iespēja aizņemties ļoti izdevīgi, un daudzas izsoles iet vēl ar negatīvām likmēm. Šādos apstākļos mēs varam šādu naudu aizņemties ar mērķi ieguldīt ekonomikā un nodrošināt, ka tā nauda arī atgriežas valsts budžetā un izaugsmē nākotnē," uzsvēra Kariņš.

Nacionālās apvienības pārstāvis Imants Parādnieks uzsvēra, ka visi valdības partneri ir vienojušies, ka tiks sniegts atbalsts grupām, par kurām jau vairākkārt runāts. Parādnieks arī norādīja, ka, pateicoties lēmumam par atbalsta pakotni, tiks realizēti daudzi infrastruktūras objekti, kas būtu palikuši tikai labu ieceru līmenī. "Vai tie ir ceļi, kuriem atvēlēti 60 miljoni, vai tā ir Austrumu maģistrāles pabeigšana, vai ugunsdzēsēju depo reģionos un policijas infrastruktūras objekti, vai Kultūras ministrijas infrastruktūras objekti 18 miljonu eiro apmērā. Šis tiešām ir ļoti vērtīgs pienesums tautsaimniecībai, jo dod iespējas cilvēkiem nopelnīt un nodrošināt ģimenes ar pienācīgu iztiku krīzes apstākļos," skaidroja Parādnieks.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (PCL/KPV LV) pastāstīja, ka, koalīcijai turpinot diskusiju par tām sabiedrības grupām, kam nepieciešams atbalsts Covid-19 krīzes laikā, lielākā grupa, kas iezīmējusies, ir personas, kas saņem vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju un valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Šiem cilvēkiem nepieciešams atbalsts, jo viņi pandēmijas dēļ novēloti saņem medicīnisko palīdzību, un tādēļ rodas papildu izdevumi medikamentiem. Seniori un personas ar invaliditāti ir Covid-19 riska grupā, līdz ar to, rūpējoties par savu veselību, šie cilvēki iegādājas arī imunitāti spēcinošus līdzekļus, dezinfekcijas līdzekļus, maskas, kā arī ir stipri ierobežota palīdzība, ko viņi var saņemt no tuviniekiem un bērniem.

Petraviča skaidroja, ka vienkāršākais veids, kā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra šo pabalstu varētu izmaksāt ir tad, ja tā ir konkrēta summa. Šobrīd tiek runāts par summu 200 eiro apmērā, taču ir vēl jāvienojas par detaļām – pensijas apjomu, līdz kuram pabalsts tiktu izmaksāts. "Protams, ideālā variantā varētu izmaksāt visiem, kas saņem pensijas un pabalstus. Taču ir pieteiktas vēl citas grupas – pieaugušas personas ar invaliditāti, kuras ir kopjamas, un tādu kopumā ir 16 000, kā arī bērni ar īpašu kopšanu kopskaitā 2500," skaidroja ministre.

Petraviča atzina, ka ministrijas priekšlikumu ir atbalstījusi Latvijas Pensionāru federācija un apvienība "Apeirons". "Šonedēļ turpināsies diskusijas, lai varētu nonākt pie gala rezultāta, iesaistot arī pārējos sociālos partnerus. Ļoti cerams, ka nākamnedēļ jau tiks izstrādāts likumprojekts, lai mēs pēc iespējas ātrāk varētu uzsākt izmaksu," teica Petraviča, pateicoties visiem kolēģiem par atbalstu viņas pirms divām nedēļām paustajam priekšlikumam.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, Petraviča paskaidroja, ka pabalsta izmaksai visiem pensiju un pabalstu saņēmējiem ir nepieciešami apmēram 115 miljoni eiro un 4 miljoni eiro personām ar invaliditāti, kam piešķirta īpašā kopšana. "Mēs skatāmies, līdz kuram pensijas apmēram varētu izmaksāt atbalstu un lai tas neapgrūtinātu VSAA darbu. Apgrūtinoši būtu, ja būtu jāizmaksā atbalsta apmērs, bet, ja tas visiem vienāds, tad tas ir ātri izdarāms. Principā atbalsta izmaksas varētu sākties aprīlī," teica Petraviča.

Atbildot uz žurnālistu jautājumu, kāpēc pirmdien vēl netika panākta galīgā vienošanās par atbalsta detaļām, Kariņš atgādināja, ka jau bijušas divas Stratēģiskās vadības grupas sēdes, kur valdības, Saeimas locekļi, NVO, zinātnieki un sociālie partneri runājuši par to, kā labāk identificēt tos cilvēkus, kuriem Covid-19 pandēmijas apstākļos atbalsts nepieciešams, bet kuru nesasniedz esošās atbalsta programmas.

"Koalīcijā esam vienojušies ieguldīt konkrētu summu šādu cilvēku atbalstam, Labklājības ministrijai ir jau redzējums, kā sniegt šo pabalstu, bet ir vērts ieklausīties sociālajos partneros, vai nevaram vēl uzlabot šo atbalstu. Kā valdības vadītājam man ir svarīgi, ka mēs kā koalīcija un valdība strādājam kopā ar sociālajiem partneriem, lai pēc iespējas tas risinājums būtu labākais, kādu mēs šobrīd kopīgi varam identificēt," skaidroja Kariņš.

Arī Petraviča piebilda, ka domstarpību starp partneriem nav, tikai jāvienojas par detaļām, lai varētu iekļauties summā – 100 miljoni eiro.

"Attīstībai/Par!" Saeimas frakcijas vadītāja Marija Golubeva pauda gandarījumu, ka koalīcija konceptuāli vienojusies par atbalstu pensionāriem un cilvēkiem ar invaliditāti. Viņa piebilda, ka būtu jākoncentrējas vairāk uz mazo pensiju saņēmējiem, taču apvienība ir atvērta diskusijām ar koalīcijas un sociālajiem partneriem. Tāpat īpašs prieks esot, ka labklājības ministre saskata iespēja īpaši izdalīt cilvēkus, kas aprūpē cilvēkus ar invaliditāti, jo šo grupu situācija ir īpaši trausla, sacīja Golubeva.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), paužot savas partijas atbalstu iecerētajām atbalsta izmaksām, uzsvēra, ka būtiski, lai tās nebūtu sarežģīti administrējamas. "Ir pietiekami taisnīgi, ka šajā brīdī mēs atbalstām visus seniorus, kas saņem arī citas valsts atbalstus, un nesākt ļoti detalizēti izsvērt, kam pienākas un kam nepienākas," teica Bordāns.

"Delfi" jau ziņoja, ka virkne partiju pagājušā nedēļā nāca klajā ar saviem piedāvājumiem, kā atbalstīt seniorus un citas krīzē cietušas grupas.

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) valde nolēma sarunām koalīcijā virzīt jautājumu par 250 eiro pabalsta izmaksu senioriem un personām ar invaliditāti.

JKP valdes locekļi paziņojumā medijiem norādīja, ka ir gandarīti par jau panākto, atbalstot vienu no mazaizsargātajām sociālajām grupām – ģimenes ar bērniem, bet valstij krīzes laikā īpaši jāparūpējas arī par citām, nabadzības un paaugstinātam veselības riskam pakļautajām grupām.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (PCL/KPV LV) atbalstīja JKP priekšlikumu un aicina koalīcijas partnerus beidzot vienoties. "Esmu gandarīta, ka ir atradušies sabiedrotie senioru un cilvēku ar īpašām vajadzībām atbalstam. Jau pagājušas nedēļas koalīcijas sadarbības sanāksmē rosināju piešķirt 200 eiro atbalstu mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām – vecuma pensiju, invaliditātes pensiju un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem. Toreiz koalīcija to neatbalstīja. Ceru, ka ledus beidzot sakustējies. Par atbalsta summām noteikti varam vēl diskutēt," portālu "Delfi" informēja ministre.

Labklājības ministre ar šādu priekšlikumu jau iepriekš bija vērsusies pie saviem valdošās koalīcijas partneriem, kuri turpināja vērtēt šo un citas idejas par īpašu atbalstu Covid-19 krīzes laikā. Pagājušā nedēļā par atbalstu labklājības ministres idejai izteikusies arī Latvijas Pensionāru federācijas valde, kas aicinās Saeimas deputātus atbalstīt šādu pabalstu krīzes laikā.

Trešdien, 17. februārī, Saeimas Zaļo un zemnieku savienības frakcijas desmit deputāti iesnieguši parlamentā grozījumus "Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā", paredzot valsts vecuma pensijas, invaliditātes pensijas, apgādnieka zaudējuma pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem un personām, kuras nevar kvalificēties valsts vecuma pensijai, izmaksāt vienreizēju piemaksu Covid-19 krīzes seku pārvarēšanai 200 eiro apmērā.

"Delfi" jau ziņoja, ka Latvijas Pensionāru federācija (LPF) vērsīsies ar aicinājumu pie Saeimas deputātiem, prasot atbalstīt labklājības ministres priekšlikumu par 200 eiro atbalsta piešķiršanu pensiju un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem.

LPF priekšsēdētāja Aija Barča vērsīsies pie visām Saeimas frakcijām, kā arī parlamenta Sociālo un darba lietu komisijā, lai uzsvērtu nepieciešamību krīzes laikā izmaksāt atbalstu arī senioriem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un citām vismazāk aizsargātajām grupām – cilvēkiem, kas ir invalīdi no bērnības, sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem un cilvēkiem, kas saņem apgādnieka zaudējuma pensiju.

Barča šo jautājumu pārrunājusi ar Petraviču, paužot atbalstu viņas piedāvājumam par 200 eiro palīdzību pensiju un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem.

"Mūsu kaimiņi lietuvieši katram pensionāram jau izmaksājuši 200 eiro pabalstu. Šāds atbalsts būtu ļoti nepieciešams arī Latvijas senioriem. Šajā smagajā laikā cilvēkiem ir grūti tikt pie ārsta, ir atliktas operācijas, vajadzīgas papildu zāles. Gan vecuma, gan invaliditātes pensionāriem šie 200 eiro ir ļoti vajadzīgi. Valsts budžetam tas izmaksātu aptuveni 107 miljonus eiro. Premjers taču teica, ka naudas mums ir tik daudz kā nekad. Tāpēc mums jāatbalsta tie, kas saņem maz un kuri ir pelnījuši, lai par viņiem domātu un viņus atbalstītu," uzskata Barča.

LPF vadītāja uzsver, ka regulāri apmainās ar viedokļiem un priekšlikumiem ar Labklājības ministriju, un vienīgais jautājums, kas šobrīd atvērts, ir par kritērijiem. "Ar ministri bijām vienisprātis, ka senioriem, kas mēnesī saņem tūkstoti vai pat divus tūkstošus eiro, naudas, visticamāk, pietiek, savukārt mazo un pavisam mazo pensiju saņēmējiem, atbalsts būtu ļoti nepieciešams," norāda Barča, kura uzskata, ka, nosakot atbalsta saņemšanu, ir jārunā par 600 vai 700 eiro pensijas slieksni.

"Delfi" jau ziņoja, ka pirmdien, 15. februārī, valdošā koalīcija vienojās ar 500 eiro par katru bērnu atbalstīt ģimenes Covid-19 krīzes laikā, tomēr koalīcija pagaidām nav vienojusies par atbalstu labklājības ministres Petravičas priekšlikumam par 200 eiro atbalstu arī vecuma pensionāriem, invaliditātes pensiju saņēmējiem un personām, kuri saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu.

"Sadarbības sanāksmē šodien atbalstu neguva, bet mēs no tā neatkāpsimies un turpināsim par to diskutēt dažādos līmeņos," ministre rakstīja tviterī pirmdien.

"Arī senioriem pandēmijas laikā ir grūtāka dzīve. Tie ir cilvēki, kas cīnījās par Latvijas neatkarību. Atbalsts viņiem izmaksātu aptuveni 100 miljonus eiro, kas ir krietni mazāka summa nekā 250 miljonu eiro, ko valsts ieguldīja "AirBaltic", kas, iespējams, drīz atkal lūgs palīdzību," norādīja Petraviča. Ministre ar šādu priekšlikumu bija nākusi klajā jau iepriekšējā nedēļā.

No partneru teiktā preses konferencē pēc sadarbības sanāksmes bija noprotams, ka vēl turpināsies diskusijas par iespējamu atbalstu citām sabiedrības grupām un nozarēm Covid-19 krīzes laikā.

Vienreizējs finansiāls atbalsts Covid-19 krīzes grūtību pārvarēšanai būtu jāizmaksā arī vecuma pensionāriem, invaliditātes pensiju saņēmējiem un personām, kuri saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (VSNP), uzskata ministre.

Lai gan detalizēti priekšlikums vēl nav izdiskutēts, viens no Labklājības ministrijas aprēķinātajiem variantiem paredz 200 eiro vienreizēju piemaksu visiem vecuma un invaliditātes pensiju, kā arī VSNP saņēmējiem. Šāda vienreizēja atbalsta izmaksāšana prasītu aptuveni 100 miljonus eiro.

Labklājības ministre norāda, ka šādu palīdzību jau sniegusi kaimiņvalsts Lietuva, kura vienreizējus 200 eiro piemaksu izmaksāja visiem vecuma pensionāriem, cilvēkiem ar īpašam vajadzībām un citām iedzīvotāju grupām.

Savukārt "Kustība "Par!"" pagājušā trešdienā nāca klajā ar savu līdzīgu piedāvājumu, ierosinot sniegt īpašu atbalstu krīzē ne tikai katram bērnam, bet arī papildus – viena vecāka ģimenēm, bērniem ar invaliditāti, vientuļajiem senioriem, cilvēku ar invaliditāti kopējiem un mazo pensiju saņēmējiem. Tas būtu ne tikai atbalsts tiem, kam krīzē klājas visgrūtāk, bet arī 260 miljonu eiro stimuls ekonomikas attīstībai, teikts partijas paziņojumā.

Kustība piedāvā atbalsta sistēmā paredzēt arī iespēju atteikties no ārkārtas atbalsta, lai sasniegtu tos cilvēkus, kam atbalsts ir nepieciešams. Tās aprēķini liecina, ka īpašam atbalstam bērniem un īpašām sabiedrības grupām būtu nepieciešami kopumā: 500 eiro 359 000 Latvijas bērniem – 179 500 000 eiro; papildu 250 eiro 8421 bērniem ar īpašām vajadzībām – 2 105 250 eiro, papildu 250 eiro 121 000 viena vecāka ģimenēm – 30 250 000 eiro; 250 eiro 139 878 vientuļajiem senioriem – 34 969 500 eiro; 250 eiro 566 cilvēkiem, kuri kopj cilvēku ar īpašām vajadzībām – 141 500 eiro; 250 eiro 65 000 mazo pensiju saņēmējiem – 16 250 000 eiro. Kopā valsts finansētu 263 216 250 eiro lielu ārkārtas atbalstu krīzē.