Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisija otrdien, 23. februārī, nolēma virzīt skatīšanai Juridiskajā komisijā apakškomisijas vadītāja Andreja Judina (JV) rosinātos grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas paredz, ka bezmantinieku manta, kas atzīta par noziedzīgi iegūtu mantu un uz kuru pēc noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas tās labticīgajam ieguvējam Zemesgrāmatā nostiprinātas īpašuma tiesības, atstājama labticīgajam ieguvējam.
Šādi grozījumi rosināti pēc tam, kad mediju uzmanību piesaistīja gadījums ar mākslinieka Aivara Vilipsona dzīvokli, kuru Valsts policija 2019. gadā nolēma arestēt, jo tas 2011. gadā varētu būt izkrāpts, viltojot testamentu. Pats Vilipsons dzīvokli iegādājās 2017. gadā, nezinot par šādas krāpšanas shēmas eksistenci.
Skaidrojot problēmsituāciju, Judins norādīja, ka esošais regulējums pieļauj situāciju, kurā uz vienu īpašumu pretendē divas personas — upuris, no kura tas izkrāpts, kā arī labticīgais ieguvējs, kurš šo īpašumu vēlāk iegādājies. Politiķis skaidroja, ka ir nepieciešams risināt gan šādu problēmu, gan situāciju, kurā labticīgā ieguvēja īpašums tiek pēc piederības nodots valstij, kurai uz to ir prasījuma tiesības, kā tas ir ar, piemēram, bezmantinieka mantu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
