'Paralēlā epidēmija' – meklē risinājumus attālināto mācību izraisītajām grūtībām  (23)

Vecāki vairs nespējot pildīt visas lomas, kas viņiem jāpilda Covid-19 krīzes laikā. Piemēram, jāstrādā naktī, lai dienas laikā var pildīt atvases skolotāja lomu. Pedagogi, savukārt dažviet jau "sasnieguši izdegšanas pirmo fāzi". Par to, kā uzlabot attālināto mācību psiholoģiskos un praktiskos aspektus, sprieda Saeimas deputāti un nozares pārstāvji.

"Neko jaunu nepateikšu – ir milzīgs nogurums. Dodiet mums cerību, dodiet mums gaismu tuneļa galā," teica trīs bērnu mamma un Latvijas vecāku organizācijas "Mammām un tētiem" vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa. Viņa audzina bērnudārznieku, kurš joprojām turpina apmeklēt pirmsskolu. Savukārt viņas 6. un 9. klases skolēni ļoti labi protot pašorganizēt sevi, lai gan arī viņiem motivācijas mācībām trūkt.

"Ir daudz grūtāk mācīties. Nevar satikties ar draugiem, tāpēc ir grūtāk sevi motivēt mācīties. Eksāmeni atcelti, es neredzu, kam tieši man būtu jāgatavojas. Varbūt tam, ka man jāiestājas nākamajā skolā, bet tad es koncentrētos atsevišķiem mācību priekšmetiem Es neredzu jēgu koncentrēties visiem priekšmetiem," teica 9. klases skolēns Smildziņš.

Iepriekš jau rakstīts, ka 9. klašu eksāmeni šogad ir atcelti, savukārt 3. un 6. klašu skolēniem diagnosticējošie darbi notiks martā. "Diagnosticējošie darbi nesniegs objektīvu rezultātu," komisijas sēdē gan teica biedrības "Vecāku Alianse" valdes locekle Agnese Geduševa, norādot, ka šobrīd šie darbi ir motivējoši daļai skolēnu. Taču, kā sēdē uzsvēra vairāki vecāki, tad brīdī, kad atsāksies klātienes mācības, bērnu zināšanas būs jānovērtē atkal, lai saprastu, kur un kādi robi radušies.

Akmentiņai-Smildziņai nav lielu bažu par to, ka attālināti visa mācību viela nav apgūta pilnībā. "Ja šajā semestrī nepagūsim kaut ko izmācīties, es neķeršu galvu šausmās, es zinu, ka to paspēs pēc tam. Mani vairāk uztrauc bērnu mentālā veselība," viņa sacīja.

12. klases skolēna māte Līga Rulle gan viņai nepiekrita, sakot, ka "pēc 12. klases vairāk neko nevarēs uzspēt. Šis laiks ļoti iedragā skolēnu sekmes. Domājot par to, kur viņi tālāk varēs iestāties, šīs atzīmes velkas līdzi visu dzīvi, mani tas ļoti satrauc. Man liekas, ka 12. klasēm noteikti vajadzēja mācīties klātienē visu gadu. Tādi priekšmeti kā matemātika, fizika ķīmija ļoti cieš. Otrā svešvaloda ir aizgājusi nebūtībā".

Runājot par to, kā "salāpīt" zināšanu robus, komisijā izskanēja, ka noteikti to nevajag darīt vasarā. "Mēs iestājamies par to, ka vasarā jāļauj piedzīvot svaigu gaisu, satikšanos, aktivitātes. Ja runā par papildu mācībām [vasarā], tad nometņu veidā," aicināja Akmentiņa-Smildziņa. Arī Geduševa norādīja, ka mācības vasarā organizēt vajadzētu nometņu veidā, jo gan bērniem nepieciešama atpūta no vecākiem, gan vecākiem no bērniem. "Lūdzu, lūdzu, ja vien tas ir iespējams, šovasar nometnes," aicināja Geduševa

Pusaudžu psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs norādīja, ka problēmas saistībā ar pusaudžu un jauniešu mentālo veselību šobrīd ir aktuālas visā pasaulē. Tās saistīts arī ar viņu smadzeņu attīstību šajā vecumposmā. Pusaudžu un jauniešu uzmanības centrā šajā dzīves posmā ir skola. Taču, kad mācības klātienē nenotiek, rodas mentālās veselības grūtības, kas visbiežāk mēdz izpausties kā nomāktība, depresīvs noskaņojums un viegla aizkaitinātība.

Tāpat Covid-19 pandēmijas apstākļos pasliktinās arī pusaudžu un viņu vecāku savstarpējās attiecības. "Es redzu, ka situāciju ļoti pasliktinās, vecāki šobrīd ir lomā, kurai visu laiku jāatgādina ar to, ka jāpilda mācību uzdevumi. Tas ļoti ietekmē viņu savstarpējās attiecības. Pusaudži kļūst ļoti aizkaitināti," pauda Sakss Konstantinovs.

"Paralēlā epidēmija" ir problēma, kas var pieņemties spēkā arī pēc tam, kad Covid-19 pandēmija mazinājusies. "Visas problēmas, kas saistās ar mentālo veselību, ir ilgtermiņa. Kad viņš [pusaudzis, jaunietis] sasniegs 25 gadus, kad sasniegs ekonomiski aktīvu vecumu, viņš nevarēs tik veiksmīgi sākt darbu, veidot attiecības [mentālās veselības problēmu dēļ]," paskaidroja psihoterapeits.

Par veselību, turklāt gan fizisko, gan mentālo satraukti ir arī pedagogi. Piemēram, skolotāja Inese Pūtīte teica, ka kolēģi vidū dzirdējusi – līdz mācību gada beigām izaicinājums būtu nesajukt prātā. Skolotājus šobrīd nomāc milzu pārslodze, norādīja Pūcīte. Piemēram viņa strādājot 60 stundas nedēļā, taču atalgojumu saņemot vien par 40.

"Es jau teiktu, ka skolotāji sasnieguši izdegšanas pirmo fāzi. Mēs varam gaidīt nākamo fāzi – depresiju. Vai arī gaidīt, kad parādās jaunas hroniskās saslimšanas. Mans maksimālais uzstādījums ir atvieglot vecākiem darbu. Mani izaicinājumi ir nesajukt prātā līdz gada beigām. Man izaicinājums ir atrast laiku, lai varu uzlabot veselību izguļoties," Saeimas komisijas sēdē teica skolotāja.

Saeimas komisijas sēdē no vecāku puses izskanēja viedoklis, ka visām skolām mācības vajadzētu organizēt bloka stundās. "Man 3. klases skolnieks dienā mācās piecus dažādus priekšmetus, vakarā viņš nespēj pateikt, ko viņš iemācījies, bet viņš paspējis nodot visus mājasdarbus," stāstīja Geduševa.

Tāpat dažviet skolotāji joprojām neorganizē tiešsaistes stundas, bet gan īsteno "atsūta uzdevumus" mācību formu. "[Skolēni] redz, ka daudzi skolotāji strādā "ķeksīša pēc". Ir [mācību] priekšmeti, kad nenotiek stundas tiešsaistē, skolotāji vienkārši atsūta darbus. Viņiem nav atgriezeniskās saites," pauda Rulle.

Visi vecāku un skolēnu pārstāvji Saeimas komisijas sēdē norādīja, ka steidzami būtu jāatjauno sporta treniņi. Turklāt to atzīmēja arī Sakss Konstantinovs, kurš jau iepriekš izteicies, ka fiziskās aktivitātes varētu uzlabot pusaudžu mentālo veselību. "Kustēšanās ir vajadzīga. Tas vajadzīgs, lai noturētu jauniešu, jo sevišķi puišu, motivāciju," parlamenta komisijas sēdē teica Geduševa, norādot, ka varētu katru nedēļu vienu mācību dienu noteikt par sporta dienu.

Kas attiecas uz praktiskiem attālināto mācību aspektiem, tad skolēniem joprojām trūkst datoru. Daļa mācās, izmantojot telefonu, taču tas neesot ilgtermiņa risinājums, pauda komisijas sēdes dalībnieki. "Delfi" jau iepriekš vēstīja, ka trūkstošais tehnoloģiskais nodrošinājums ir jau samilzusi problēma attālināto mācību laikā.

Arī interneta pārklājums vietām, turklāt arī Pierīgā nav pietiekams. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš (JKP) Saeimas sēdē norādīja, ka pie tā ministrija strādā, un divu mēnešu laikā plānots palielināt interneta jaudu vairāk nekā 300 skolās.