Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) veiktajā aptaujā secināts, ka teju puse pedagogu domā, ka tuvāko piecu gadu laikā varētu pamest savu profesiju. Turklāt arī Covid-19 izraisītā pandēmija skolotājiem uzlikusi papildu darba slogu.
Kā portālam "Delfi" norādīja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga, jau nākamajā mācību gadā pedagogu vakanču skaits varētu pieaugt.
"Mēs ar ļoti lielu regularitāti atgādinām, ka ir jārod atbalsts pedagogiem, to nedrīkst atlikt uz pēdējo brīdi vai tad, kad arodbiedrība jau sāk agresīvāk un skaļāk par šie jautājumiem runāt. Arī mūsu pētījumā mēs jautājām par Covid-19 ietekmi uz [darba] slodzi, tiešām darba apjoms ir pieaudzis," pauda Vanaga, norādot, ka nogurums, nepietiekams atbalsts var rezultēties ar to, ka Latvijā palielināsies nepieciešamība pēc pedagogiem.
Aptaujā respondentiem tika lūgts novērtēt savu profesiju ar vienu vārdu, un teju vienmēr vārdam bija negatīva noskaņa. Visbiežāk skolotāji pieminēja pārslodzi, stresu un spriedzi.
Ar profesionālās izdegšanas simptomiem saskāries katrs trešais apjautas dalībnieks. Visbiežāk pedagogi atzīmēja, ka nākas "ņemt darbu līdzi uz mājām". Turklāt problēmas attiecībā uz skolotāju darba samaksu un slodzi jārisina steigšus ne vien tāpēc, lai esošie skolotāji profesiju nepamestu, bet arī tāpēc, lai šai profesijai piesaistītu jauniešus.
Konkrētu datu par to, cik skolotāji Latvijā šobrīd trūkst, nav. Taču pērn, augustā, LIZDA apkopoja datus par pusi pašvaldībām, atklājot 500 skolotāju vakances. "Tā ir aisberga redzamā daļa. Jo daudzās skolās aizpilda šīs vakances, uzticot pedagogiem papildu pienākumu," paskaidroja Vanaga.
Arodbiedrības aptaujas rezultāti liecina, ka par vairākiem pienākumiem, piemēram, par sadarbību ar citiem skolotājiem, lai īstenotu kompetencēs balstīto satura ieviešanu, par sadarbību ar skolēna vecākiem un par birokrātisko slogu, piemēram, sanāksmēm skolotājs atalgojumu nesaņem.
Bieži skolotāju algā neatspoguļojas arī darbs, kas veltīts, lai skolotājs sagatavotu audzēkņus olimpiādēm, konkursiem. Tāpat arī reti skolotājiem maksā par gatavošanos izglītības iestādes pašvaldības pasākumiem, ekskursiju un sporta pasākumu organizēšanu.
"Nedrīkst turpināt pieļaut, ka jāveic pienākumi, lai gan tas neatspoguļojas darba slodzē un samaksā," pauda Vanaga. Te jāpiebilst, ka par pārmērīgu darba slodzi, sevišķi pandēmijas diktētā attālinātā mācību procesa dēļ runā arī paši pedagogi. Piemēram, otrdien, 23. februārī, Saeimas izglītības un zinātnes komisijā skolotāja Inese Pūtīte, ka daudzi pedagogi jau sasnieguši izdegšanas pirmo fāzi. To būtiski veicina pārslodze. Pūcīte pati strādājot 60 stundu darba nedēļu, taču atalgojumu saņemto vien par 40.
Vanaga, baltoties uz aptaujas rezultātiem, teica, ka, pēc skolotāju domām, darba samaksu būtu jāietekmē hierarhiski šiem faktoriem: darba kvalitātei, slodzei, skolotāja iegūtajai izglītībai un darba stāžam.
LIZDA veiktajā aptaujā piedalījās 10 077 respondenti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
