Ātrā tempā Saeima izskata gandrīz pusi priekšlikumu augstskolu reformai, turpinās trešdien  (24)

Grozījumi Augstskolu likumā jeb valdības iecerētā augstskolu reforma raisīja plašas diskusijas un nozares iebildumus jau pērnā gada jūnijā, kad likumprojekts Saeimā tika pieņemts pirmajā lasījumā. Pirms Saeimas un atbildīgās komisijas lēmuma Saeimas Juridiskais birojs pat ieteica noraidīt šo Ministru kabineta iesniegto likumprojektu.

Pieņemot grozījumus konceptuāli pirmajā lasījumā, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs Arvils Ašeradens (JV) no Saeimas tribīnes solīja, ka uz otro lasījumu nepieciešami ievērojami labojumi. Piecu mēnešu laikā kopš septembra atbildīgā komisija īpaši plašā un sociālos partnerus un nozares pārstāvjus iesaistošā diskusijā, izstrādājot un atbalstot virkni jaunu priekšlikumu, būtiski pārstrādāja valdības sākotnējo piedāvājumu. Darba gaitā tika atbalstīta arī virkne Saeimas opozīcijas pārstāvju ieteikumu.

Tā kā komisijā darba process bija ilgs, garš un diskusijām bagāts, likumprojektam nonākot Saeimas sēdē, diskusiju bija salīdzinoši maz un darbs pie 374 priekšlikumu izskatīšanas ritēja raiti, lielākām domstarpībām rodoties tikai pie dažiem priekšlikumiem. Tāda darba gaita ļāva izskatīt būtisku daļu priekšlikumu vienas sēdes laikā četru stundu garumā.

Aktīvākie debatētāji bija Jānis Vucāns (ZZS), Viktors Valainis (ZZS) un pie frakcijām nepiederošie deputāti Evija Papule un Vjačeslavs Dombrovskis.

Sākot darbu pie likumprojekta izskatīšanas, Ašeradens atgādināja, ka valdības sākotnējā iesniegtajā versijā bija paredzēti četri lieli jautājumi. Pirmais jautājums bija par jaunu augstskolu tipoloģiju un koledžu regulējuma svītrošanu no Augstskolu likuma, pārceļot to uz Profesionālās izglītības likumu. Tāpat šis likums paredzēja jaunu augstskolu pārvaldības modeli un Augstākās izglītības padomes likvidāciju.

Atbildīgā komisija, izskatot likumprojektu, akceptēja divus no šiem priekšlikumiem – augstskolu tipoloģijas un pārvaldes modeli, sacīja Ašeradens. Izskatot augstskolu tipoloģiju, komisija ir izveidojusi redakcijas, paredzot trīs augstskolu tipus – zinātņu universitāte, mākslas un kultūras universitāte, kā arī lietišķo zinātņu augstskola.

Izvērtējot piedāvāto augstskolu pārvaldes modeli, atbildīgā komisija ir atbalstījusi tālākai virzībai sekojošas pārvaldes institūcijas – augstskolas padomi, augstskolas senātu, augstskolas rektoru, augstskolas Satversmes sapulci. Visām šīm institūcijām komisija ir noteikusi skaidras tiesības un pienākumus, norādīja komisijas vadītājs.

Attiecībā uz jautājumiem par Augstākās izglītības padomes regulējumu un koledžu regulējumu komisija nolēma, ka šobrīd Augstākās izglītības padomes likvidāciju neatbalsta, tāpēc Izglītības un zinātnes ministrijai ir uzdots līdz augusta beigām sagatavot jaunu regulējumu.

Koledžu regulējuma svītrošanu no Augstskolu likumu, pārceļot to uz Profesionālās izglītības likumu, komisija konceptuāli atbalstīja, uzdodot Izglītības un zinātnes ministrijai līdz augusta beigām iesniegt attiecīgos grozījumus Augstākās izglītības likumā, kā arī pārējos ar koledžu darbību saistītajos likumprojektos.

"Attiecībā uz Augstākās izglītības padomi un koledžu darbību šajā brīdī komisija ir atstājusi likumu negrozītu," uzsvēra Ašeradens.

Priekšlikumu izskatīšana Saeimas sēdē liecināja, ka visi komisijā atbalstītie priekšlikumi gūst arī Saeimas vairākuma atbalstu.

Līdz šim Saeimas vairākums atbalstījis šādus priekšlikumus grozījumiem. Papildināt likumu ar augstskolas stratēģiskā specializācija jēdzienu. Tā ir augstskolas dibinātāja noteiktas zinātnes jomas, kurās augstskola akadēmiskajā un zinātniskajā darbā specializējas, piemēram: dabaszinātnes, inženierzinātnes un tehnoloģijas, medicīna un veselības zinātne, lauksaimniecības, meža un veterinārā zinātne, sociālā zinātne, humanitārās zinātnes un mākslas. Valsts dibinātai augstskolai Ministru kabinets stratēģiskās specializācijas jomas nosaka, pamatojoties uz politikas plānošanas dokumentos noteiktajām politikas plānošanas cikla prioritātēm tautsaimniecības un sabiedrības attīstībai, ņemot vērā augstskolas darbības rezultātu progresa izvērtējumu par iepriekšējo plānošanas periodu un attīstības potenciālu. Stratēģiskā specializācija kalpo par pamatu augstskolas stratēģiskās attīstības plānošanai, nosakot primāri attīstāmās zinātnes nozares un studiju virzienus;

Likums tiks papildināts arī ar augstskolas attīstības stratēģijas prasību. Tā ir stratēģija, kuru augstskola, balstoties uz dibinātāja apstiprināto stratēģisko specializāciju, kā arī augstskolas satversmē noteikto misiju un augstskolas senātā apstiprināto studiju procesa attīstības plānu un zinātniskās un mākslinieciski radošās darbības attīstības plānu, veido savas attīstības plānošanai un kura ir terminēts — piecu gadu — augstskolas attīstības plāns, kas ietver konkrētus sasniedzamos mērķus un uzdevumus universitātes studiju, zinātnes, mākslinieciski radošās, kā arī institucionālās attīstības jomās.

Grozījumi definē, ka augstskolas ir augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, kas īsteno akadēmiskas un profesionālas studiju programmas, kā arī veic zinātnisko darbību un nodarbojas ar māksliniecisko jaunradi, un ir šāda tipa augstskolas: zinātnes universitātes, lietišķo zinātņu augstskolas, mākslu un kultūras universitātes.

Augstskolas dibinātājs nosaka augstskolas stratēģisko specializāciju, lai izraudzītajās zinātnes jomās augstskolas studiju un pētniecības darbībā tiktu sasniegta starptautiski atzīta izcilība. Zinātnes universitātēm, lai nodrošinātu starpdisciplinaritāti un daudznozaru pētniecības attīstību, ir nosakāmas vismaz trīs zinātnes jomas, kurās tās specializējas. Lai nodrošinātu efektīvu publisko resursu pārvaldību un investīcijas, nosakot stratēģiskās specializācijas jomas valsts dibinātām augstskolām, jāizvairās no nepamatotas šo jomu dublēšanās.

Grozījumi nosaka, ka zinātnes universitāte ir nacionāla līmeņa zinātnes, izglītības un kultūras institūcija, kura atbilstoši augstākās izglītības standartiem īsteno trīs augstākās izglītības līmeņu studiju programmas.

Zinātnes universitātes darbības mērķi atbilstoši tās dibinātāja noteiktai stratēģiskajai specializācijai ir veicināt nacionāli un starptautiski atzīta akadēmiskā un zinātniskā personāla koncentrēšanos tās īstenotajā akadēmiskajā un zinātniskajā studiju un pētniecības procesā; akadēmiskās brīvības ietvaros attīstīt starptautiski novērtētus fundamentālos un lietišķos pētījumus, radot jaunas zināšanas un prasmes sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai; nodrošināt un pastāvīgi attīstīt starptautiski konkurētspējīgus studiju procesus, atbalstot izglītības procesā iesaistīto personu izaugsmi par uzņēmīgiem, radošiem, atbildīgiem un konkurētspējīgiem sabiedrības locekļiem, kā arī nodrošināt mūžizglītības procesus; veicināt pētniecību, studijas un radošās aktivitātes, kas ļauj saglabāt un attīstīt nacionālās kultūras vērtības, tradīcijas un kultūras mantojumu, nodrošinot nacionālās kultūras procesu nepārtrauktību un starptautisku integrāciju; attīstīt pētniecības, studiju, inovāciju, tehnoloģiju pārneses un biznesa inkubācijas procesus, kas nodrošina dinamisku tautsaimniecības attīstību un jaunu mūsdienīgu tautsaimniecības nozaru rašanos; orientējoties uz izcilību savā darbības jomā, gan pētniecības, gan studiju procesā nodrošināt zinātnes universitātes sekmīgu integrāciju starptautiskajā universitāšu un zinātnisko institūciju ekosistēmā.

Zinātnes universitāte savu mērķu sasniegšanai sadarbojas ar citām izglītības un zinātniskajām institūcijām, lai nodrošinātu kopējo valsts izglītības, zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovāciju politikas attīstību un pilnveidi, tai skaitā nodrošinātu izglītības un pētniecības resursu kopīgu lietošanu un efektivitāti; veic starptautiski atzītu zinātnisko darbību vismaz trijās zinātņu nozaru grupās un īsteno studiju programmas vismaz trijos studiju virzienos, un tās zinātniskā darbība ir aprobēta ar starptautiski atzītām (citētām) zinātniskajām publikācijām, tai skaitā humanitārajās jomās (letonikā), kuras var būt pielīdzināmas Latvijas vai Lietuvas zinātniskajiem recenzētajiem izdevumiem, recenzētām zinātniskām monogrāfijām, intelektuālā īpašuma objektiem.

Tāpat zinātnes universitāte savu mērķu sasniegšanai veido zinātnes universitātes struktūrvienības vai zinātniskos institūtus un citas institūcijas dibinātāja noteiktai stratēģiskajai specializācijai atbilstošās, kā arī zinātnes universitātes attīstības stratēģijā noteiktās zinātnes nozarēs; īsteno zinātnes doktora studiju programmas zinātnes jomās, kurās universitāte spēj uzrādīt zinātniskos rezultātus, kas zinātnisko institūciju darbības starptautiskajā novērtējumā atzīti par starptautiska līmeņa prasībām atbilstošiem; nodrošina, ka vismaz 65 procentiem akadēmiskā personāla ir zinātnes doktora grāds; nodrošina, ka katru gadu doktora studiju programmās tiek aizstāvēti promocijas darbi un piešķirti zinātnes doktora grādi; nodrošina ne mazāk kā 4000 studējošo; sadarbojas ar industrijām, veicina dažādu veidu sadarbības platformu attīstību, kā arī iegulda savus resursus ar inovāciju vai tehnoloģiju pārnesi saistītos uzņēmumos; ir reģistrēta zinātnisko institūciju reģistrā un starptautiskajā novērtējumā ieguvusi pozitīvu vērtējumu. Zinātnes universitātes darbība tiek vērtēta saskaņā ar starptautiski noteiktiem standartiem.

Lietišķo zinātņu augstskola ir augstākās izglītības un pētniecības institūcija, kura atbilstoši augstākās izglītības standartiem īsteno bakalaura un maģistra līmeņa augstākās izglītības programmas. Zinātnes doktora studiju programmas tiek veidotas, ja augstskola konkrētajā studiju virzienā uzrāda starptautiska līmeņa prasībām atbilstošus pētniecības rezultātus vai arī studiju programmas tiek veidotas sadarbībā ar citu augstskolu.

Lietišķo zinātņu augstskolas darbības mērķi atbilstoši tās dibinātāja noteiktai stratēģiskajai specializācijai ir attīstīt studiju, pētniecības un mūžizglītības programmas, kas atbilstoši darba tirgus prasībām nodrošina tautsaimniecības, valsts un sabiedrības attīstības nākotnes vajadzībām nepieciešamos cilvēkresursus, kā arī veicināt izglītības procesā iesaistīto personu izaugsmi par uzņēmīgiem, radošiem, atbildīgiem un konkurētspējīgiem sabiedrības locekļiem; veikt lietišķos pētījumus, kā arī caur inovācijām un mūžizglītības procesiem nodrošināt zināšanu un tehnoloģiju pārnesi attiecīgās tautsaimniecības nozarēs, veicinot to iespēju dinamiski piemēroties ārējās vides pārmaiņām.

Lietišķo zinātņu augstskola savu mērķu sasniegšanai īsteno studiju programmas vismaz vienā studiju virzienā, kā arī veic starptautiski atzītu zinātnisko darbību, kas aprobēta ar starptautiski atzītām (citētām) zinātniskajām publikācijām, zinātniski recenzētām monogrāfijām, intelektuālā īpašuma objektiem (piemēram, patents, augu šķirne), vismaz vienā zinātnes nozarē; nodrošina, ka vismaz 50 procentiem vēlētā akadēmiskā personāla ir zinātnes doktora grāds; nodrošina, ka augstskolās, kurās atvērta doktora studiju programma, katru gadu doktora studiju programmās tiek aizstāvēti promocijas darbi un piešķirti zinātnes doktora grādi; aktīvi sadarbojas ar industrijām, veicina dažādu veidu sadarbības platformu attīstību, kā arī iegulda savus resursus ar inovāciju vai tehnoloģiju pārnesi saistītos uzņēmumos; ir reģistrēta zinātnisko institūciju reģistrā un starptautiskajā novērtējumā ieguvusi pozitīvu vērtējumu.

Mākslu un kultūras universitāte ir augstākās izglītības, zinātnes un kultūras institūcija, kura atbilstoši augstākās izglītības standartiem īsteno bakalaura un maģistra studiju programmas izglītības tematiskajā jomā "Mākslas". Mākslu un kultūras universitāte īsteno profesionālā doktora studiju programmas mākslās. Zinātnes doktora studiju programmas tiek veidotas, ja mākslu un kultūras universitāte konkrētajā studiju virzienā uzrāda starptautiska līmeņa prasībām atbilstošus pētniecības rezultātus vai arī studiju programmas tiek veidotas sadarbībā ar citu augstskolu.

Mākslu un kultūras universitātes darbības mērķi atbilstoši tās dibinātāja noteiktai stratēģiskajai specializācijai ir attīstīt akadēmiskās un profesionālās studijas, mūžizglītības programmas, māksliniecisko jaunradi, zinātnisko un pētniecisko darbību humanitārajās zinātnēs un mākslā, kā arī radošajās industrijās; attīstīt pētniecībā balstītu studiju un mākslinieciskās jaunrades procesu, nodrošinot dalību nacionāla un starptautiska mēroga mākslinieciskās jaunrades konkursos un citos mākslinieciskās jaunrades projektos; veikt fundamentālos un lietišķos pētījumus, nodrošinot jaunu zināšanu radīšanu mākslu un kultūras universitātes īstenotajos studiju virzienos, tehnoloģiskās un netehnoloģiskās inovācijas un dizaina risinājumus, tādējādi veicinot Latvijas zinātnes un mākslinieciskās jaunrades attīstību un konkurētspēju nacionālā un starptautiskā līmenī; sagatavot valstij un tautsaimniecībai nepieciešamos cilvēkresursus mākslas, mūzikas, skatuves mākslas, teātra, dejas, audiovizuālās mākslas, kultūras mantojuma, kultūrizglītības, kultūras un radošo industriju jomās; attīstīt studiju, pētniecības un radošās aktivitātes, kas ļauj saglabāt, attīstīt un popularizēt nacionālās kultūras vērtības, tradīcijas un kultūras mantojumu, māksliniecisko izpausmju un kultūras daudzveidību, kā arī starpkultūru komunikāciju; sadarboties ar kultūras un radošajām industrijām, veicinot izaugsmi šajos un citos tautsaimniecības sektoros un veidojot starpdisciplināru sadarbību; orientējoties uz izcilību savā darbības jomā, gan pētniecības, gan studiju procesā nodrošināt mākslu un kultūras universitātes sekmīgu integrāciju starptautiskajā mākslu un kultūras universitāšu un zinātnisko institūciju ekosistēmā.

Mākslu un kultūras universitāte savu mērķu sasniegšanai īsteno bakalaura, maģistra un zinātnes doktora studiju programmas un veic starptautiski atzītu zinātnisko darbību, kas aprobēta ar starptautiski atzītām (citētām) zinātniskajām publikācijām humanitārajās zinātnēs un mākslā, kā arī īsteno profesionālā doktora studiju programmas izglītības tematiskajā jomā "Mākslas"; nodrošina, ka vismaz 40 procentiem vēlētā akadēmiskā personāla ir zinātnes doktora grāds vai profesionālais grāds mākslās, tai skaitā vismaz 25 procentiem vēlētā akadēmiskā personāla ir zinātnes doktora grāds un vismaz 20 procenti akadēmiskā personāla ir nacionālā un starptautiskā līmenī atzīti mākslinieki, ka katru gadu doktora studiju programmās tiek aizstāvēti promocijas darbi un piešķirti zinātnes un profesionālie doktora grādi un ka izglītības tematiskajā jomā "Mākslas" studējošo īpatsvars ir vismaz 70 procenti.

Mākslu un kultūras universitāte piedalās nacionāla un starptautiska līmeņa fundamentālo un lietišķo pētījumu un mākslinieciskās jaunrades projektu konkursos, īsteno mākslinieciskās jaunrades, pētniecības un attīstības projektus un līgumdarbus mākslas, mūzikas, skatuves mākslas, teātra, dejas, audiovizuālās mākslas, kultūras mantojuma, kultūrizglītības, kultūras un radošo industriju jomās un citās kultūras jomās, kā arī citās nozarēs atbilstoši tautsaimniecības un sabiedrības vajadzībām; veido mākslu un kultūras universitātes akadēmisko, zinātnisko un mākslinieciskās jaunrades darbību atbalstošas struktūrvienības; ir reģistrēta zinātnisko institūciju reģistrā un starptautiskajā novērtējumā ieguvusi pozitīvu vērtējumu; sadarbojas ar radošajām industrijām, veicina dažādu veidu sadarbības platformu attīstību.

Mākslu un kultūras universitātes darbība tiek vērtēta saskaņā ar starptautiski noteiktiem standartiem. Mākslu un kultūras universitātes mākslinieciskā un radošā darbība tiek aprobēta arī ar dalību nacionāla un starptautiska mēroga mākslinieciskās jaunrades norisēs, projektos, konkursos un festivālos.

Augstskolām tiek dots arī triju gadu laiks, lai nodrošinātu atbilstību vairākām noteiktajām prasībām .

Grozījumi definē, ka augstskolas ir autonomas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas ar pašpārvaldes tiesībām. Augstskolu autonomiju raksturo akadēmiskā brīvība un varas un atbildības sadale starp valsts institūcijām un augstskolu, starp dibinātāju un augstskolas lēmējinstitūcijām, kā arī starp lēmējinstitūcijām, izpildinstitūciju un pārstāvības institūciju. Augstskolas autonomija izpaužas tās tiesībās brīvi izvēlēties augstskolas dibinātāja izvirzīto uzdevumu īstenošanas veidus un formas, kā arī atbildībā par augstskolā iegūtās izglītības un īstenotās zinātniskās un radošās darbības kvalitāti, demokrātisma principu ievērošanu, mērķtiecīgu un racionālu finanšu un materiālo resursu izmantošanu. Augstskolai ir tiesības patstāvīgi izstrādāt un pieņemt augstskolas satversmi, izstrādāt un pieņemt augstskolas attīstības stratēģiju.

Arī noteikt zinātniskās un mākslinieciski radošās darbības pamatvirzienus; noteikt studiju programmu saturu un formas; noteikt augstskolas organizatorisko un pārvaldes struktūru; veidot augstskolas personālsastāvu; izstrādāt un pieņemt augstskolas ikgadējo budžetu; rīkoties ar savu mantu un finanšu resursiem, lai sasniegtu attīstības stratēģijā noteiktos mērķus; veikt citas darbības, kas nav pretrunā ar tās dibinātāja un šajā likumā noteiktajiem augstskolas darbības principiem un uzdevumiem.

Grozījumo nosaka, ka augstskolas darbojas, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmi, Izglītības likumu, Zinātniskās darbības likumu, šo likumu, citiem normatīvajiem aktiem un attiecīgās augstskolas satversmi.

Augstskolas satversmē ietverami vismaz šādi pamatnoteikumi – augstskolas nosaukums; augstskolas juridiskais statuss; augstskolas dibinātājs; dibinātāja noteiktā augstskolas stratēģiskā specializācija; augstskolas darbības pamatvirzieni un uzdevumi; augstskolas institūciju izveidošanas, ievēlēšanas vai iecelšanas un atcelšanas kārtība, sastāvs un pilnvaru termiņš, tiesības un pienākumi; augstskolas iekšējo normatīvo aktu izdošanas kārtība; strīdu izskatīšanas kārtība augstskolā.

Noteikts arī, ka Augstskola savā satversmē var ietvert arī citus būtiskus noteikumus, kas nav pretrunā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem. Augstskolas satversmes projektu vai satversmes grozījumu projektu izstrādā senāts. Priekšlikumus par grozījumiem satversmes projektā vai satversmē senātam ir tiesīgi iesniegt: padome, privāto augstskolu gadījumā — dibinātājs, senāts, rektors, vismaz 10 procenti no satversmes sapulces locekļu kopskaita, fakultātes dome (nodaļa) un studējošo pašpārvalde. Senāts izskata minētos priekšlikumus, sagatavo satversmes projektu vai satversmes grozījumu projektu un, ja par to nobalso vismaz divas trešdaļas no visiem senāta locekļiem, virza projektu apstiprināšanai padomē.

Valsts dibinātas augstskolas (izņemot Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju) satversmi vai tās grozījumus apstiprina attiecīgās augstskolas padome. Satversme vai tās grozījumi ir apstiprināti, ja par tiem nobalso vismaz divas trešdaļas no visiem augstskolas padomes locekļiem. Ja augstskolas satversmē ir paredzēta satversmes sapulce, tad satversme vai tās grozījumi pēc apstiprināšanas augstskolas padomē virzāmi apstiprināšanai satversmes sapulcē. Satversme vai tās grozījumi ir apstiprināti, ja par tiem nobalso vairāk nekā puse no kopējā satversmes sapulces locekļu skaita.

Apstiprinātu valsts augstskolas (izņemot Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju) satversmi vai tās grozījumus augstskola iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai piecu darbdienu laikā no apstiprināšanas dienas. Ja izglītības un zinātnes ministrs konstatē, ka augstskolas satversme vai tās daļa neatbilst normatīvajiem aktiem, viņam ir pienākums aicināt augstskolu novērst neatbilstību. Ja augstskola 45 dienu laikā neatbilstību nenovērš, tad ministram ir tiesības rosināt Ministru kabinetu apturēt attiecīgās satversmes daļas darbību.

Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas satversmi un tās grozījumus apstiprina Ministru kabinets. Privātpersonu dibinātas augstskolas satversmi un tās grozījumus apstiprina dibinātāja dalībnieku kopsapulce.

Grozījumi paredz, ka valsts dibinātas augstskolas — atvasinātas publiskas personas — orgāni ir augstskolas padome, senāts un rektors, kā arī satversmes sapulce un akadēmiskā šķīrējtiesa, ja augstskolas satversmē tādas paredzētas. Privātpersonu dibinātās augstskolās ir šādas pārvaldes institūcijas: valde, senāts un rektors, kā arī padome, satversmes sapulce un akadēmiskā šķīrējtiesa, ja augstskolas satversmē tādas paredzētas. Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pārvaldes institūcijas ir padome, senāts, rektors un akadēmiskā šķīrējtiesa.

Augstskolas satversmes sapulce ir augstskolas akadēmiskā, vispārējā personāla un studējošo pārstāvības institūcija. Satversmes sapulci atbilstoši augstskolas satversmē noteiktajam personāla pārstāvības principam, kopskaitā līdz 200 personām, uz trīs gadiem ievēlē vispārīgās vēlēšanās. Satversmes sapulci ievēlē, aizklāti balsojot, ja vien satversme neparedz citu balsošanas kārtību. Personāla pārstāvības principus, pēc kuriem augstskolā tiek noteikts satversmes sapulces locekļu skaits, nosaka satversmē. Satversmes sapulces vēlēšanu organizēšanai no augstskolas akadēmiskā, vispārējā personāla un studējošo pārstāvjiem tiek izveidota satversmes sapulces vēlēšanu komisija. Satversmes sapulces vēlēšanu komisijas izveides nosacījumus un kārtību, skaitlisko sastāvu, komisijas pienākumus, kā arī vēlēšanu procesa norises un uzraudzības kārtību regulē augstskolas satversmes sapulces vēlēšanu komisijas nolikums. Šo nolikumu izstrādā augstskolas senāts, bet apstiprina augstskolas senāts un padome.

Akadēmiskā personāla pārstāvju īpatsvars satversmes sapulcē nedrīkst būt mazāks par 60 procentiem un studējošo īpatsvars — par 20 procentiem, pēc iespējas nodrošinot visos studiju līmeņos studējošo pārstāvību. Saskaņā ar augstskolas tradīcijām satversmes sapulces nosaukuma vietā var lietot tādus nosaukumus kā konvents, akadēmiskā sapulce u. c. Satversmes sapulce ievēlē priekšsēdētāju, vietnieku (vietniekus) un sekretāru. Satversmes sapulci sasauc satversmes sapulces priekšsēdētājs. Rosināt sasaukt satversmes sapulci var arī padome, viena trešdaļa satversmes sapulces locekļu, senāts vai rektors. Pēc šāda rosinājuma saņemšanas satversmes sapulces priekšsēdētājs 30 dienu laikā sasauc sapulci, to izziņojot ne vēlāk kā nedēļu pirms sēdes. Jaundibinātā augstskolā satversmes sapulci sasauc rektora pienākumu izpildītājs. Ja satversmes sapulces loceklis savā darbībā ir pārkāpis likumu vai ir radies būtisks reputācijas risks, kas var kaitēt augstskolas darbībai, tad satversmes sapulces priekšsēdētājs var rosināt šā locekļa atsaukšanu augstskolas satversmē noteiktajā kārtībā. Ja augstskolas satversme neparedz satversmes sapulces izveidošanu vai satversmes sapulce nav lemtspējīga, tad satversmes sapulces funkcijas satversmē noteiktajā kārtībā pilda augstskolas senāts.

Satversmes sapulce apstiprina augstskolas satversmi un tās grozījumus; ievēlē amatā rektoru; var rosināt rektora atcelšanu no amata; noklausās rektora pārskatu; ievēlē senāta locekļus no akadēmiskā un vispārējā personāla vidus un astiprina studējošo pašpārvaldes ievēlētos senāta locekļus; var atsaukt senāta locekļus; ievēlē akadēmisko šķīrējtiesu."