'Kārtīgi pārstrādāta' – Saeima otrajā lasījumā pieņem augstskolu reformu  (49)

Par likumprojektu otrajā lasījumā nobalsoja 58 deputāti, viens balsoja pret un 24 deputāti atturējās. Atturējās Zaļo un zemnieku savienības frakcija, "Saskaņa" un neatkarīgie deputāti. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir 17. marts.

Pirms galīgā balsojuma atbildīgās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs Arvils Ašeradens (JV) novērtēja šo komisijā veikto darbu kā labu piemēru sadarbībai starp pozīciju un opozīciju, kā arī nosauca šos grozījumus par milzīgu soli tajā virzienā, lai Latvijā uzlabotos augstākās izglītības kvalitāte.

Lai gan lauvas tiesa izmaiņu valdības iesniegtajā reformas projektā Saeimā veiktas līdz ar likumprojekta apstiprināšanu otrajā lasījumā, tomēr paredzams, ka arī uz trešo un galīgo lasījumu tiks vēl iesniegta virkne priekšlikumu un būs diskusijas, tajā skaitā par augstskolu padomes atbildību, publikācijām starptautiskos zinātniskos žurnālos un datu bāzēs, studentu interešu pārstāvību augstskolas pārvaldībā un citos jautājumos.

Jāatgādina, ka grozījumi Augstskolu likumā jeb valdības iecerētā augstskolu reforma raisīja plašas diskusijas un nozares iebildumus jau pērnā gada jūnijā, kad likumprojekts Saeimā tika pieņemts pirmajā lasījumā. Pirms Saeimas un atbildīgās komisijas lēmuma Saeimas Juridiskais birojs pat ieteica noraidīt šo Ministru kabineta iesniegto likumprojektu.

Pieņemot grozījumus konceptuāli pirmajā lasījumā, Ašeradens no Saeimas tribīnes solīja, ka uz otro lasījumu nepieciešami ievērojami labojumi.

Piecu mēnešu laikā kopš septembra atbildīgā komisija īpaši plašā un sociālos partnerus un nozares pārstāvjus iesaistošā diskusijā, izstrādājot un atbalstot virkni jaunu priekšlikumu, būtiski pārstrādāja valdības sākotnējo piedāvājumu. Darba gaitā tika atbalstīta arī virkne Saeimas opozīcijas pārstāvju ieteikumu. Daudz priekšlikumu bija arī no valdošās koalīcijas frakciju deputātiem.

Tā kā komisijā darba process bija ilgs, garš un diskusijām bagāts, likumprojektam nonākot Saeimas sēdē, diskusiju bija salīdzinoši maz un kopumā 374 priekšlikumi tika izskatīti divās Saeimas sēdēs, no kurām viena ilga četras stundas, bet otra nepilnas četras stundas, tātad kopumā vienas darba dienas laikā.

Saeimas vairākums atbalstīja visus komisijas ieteiktos priekšlikumus, tādējādi būtiski mainot valdības piedāvāto reformas variantu.

Jau ziņots, ka Ministru kabineta iesniegtais bija paredzēti četri lieli reformas pamatelementi – jauna augstskolu tipoloģija un koledžu regulējuma svītrošanu no Augstskolu likuma, pārceļot to uz Profesionālās izglītības likumu; jauns augstskolu pārvaldības modelis un Augstākās izglītības padomes likvidācija.

Saeimas atbildīgā komisija, izskatot likumprojektu, akceptēja divus no šiem priekšlikumiem – augstskolu tipoloģijas un pārvaldes modeli. Izskatot augstskolu tipoloģiju, komisija izveidoja jaunu grozījumu redakciju, paredzot trīs augstskolu tipus – zinātņu universitāte, mākslas un kultūras universitāte, kā arī lietišķo zinātņu augstskola.

Izvērtējot piedāvāto augstskolu pārvaldes modeli, atbildīgā komisija ir atbalstījusi tālākai virzībai attiecīgas pārvaldes institūcijas – augstskolas padomi, augstskolas senātu, augstskolas rektoru, augstskolas Satversmes sapulci. Visām šim izvērtētām institūcijām komisija ir noteikusi skaidras tiesības un pienākumus.

Par Augstākās izglītības padomes regulējumu un koledžu regulējumu komisija nolēma, ka šobrīd Augstākās izglītības padomes likvidāciju neatbalsta, tāpēc Izglītības un zinātnes ministrijai ir uzdots līdz augusta beigām sagatavot jaunu regulējumu.

Koledžu regulējuma svītrošanu no Augstskolu likumu, pārceļot to uz profesionālās izglītības likumu, komisija konceptuāli atbalstīja, uzdodot Izglītības un zinātnes ministrijai līdz augusta beigām iesniegt attiecīgos grozījumus Augstākās izglītības likumā, kā arī pārējos ar koledžu darbību saistītajos likumprojektos.

"Delfi" jau ziņoja, ka otrdien, 23. februārī, Saeima atbalstīja priekšlikumus par augstskolu tipoloģiju, stratēģisko specializāciju un attīstības stratēģiju.

Trešdien garākas debates izvērtās jautājumā par Izglītības un zinātnes ministrijas un valdības piedāvāto jauninājumu augstskolu pārvaldībā – padomes izveidošanu, piesaistot tajā ekspertus no malas un vairāk iesaistot plašāku sabiedrību augstskolu attīstības jautājumos.

Runājot par augstskolu reformas centrālo elementu – augstskolas padomes izveidošanu, Jānis Vucāns (ZZS) norādīja, ka pārāk daudz atbildības paredzēts Valsts prezidentam, jo katras valsts augstskolas padomei prezidentam būs jāvirza arī savs pārstāvis. Pēc Vucāna domām to labāk būtu jāvirza Latvijas Zinātņu akadēmijai. Deputātam arī bija bažas par padomju atbildības jautājumu, it sevišķi par augstskolām ziedoto līdzekļu izmantošanu.

Deputāte Evija Papule uzsvēra, ka padomē nav paredzēta nekāda dalība studentu pārstāvjiem, un par to būtu jāturpina diskusijas vēl pirms trešā lasījuma. Debatēs Papule arī pauda šaubas, ka iecerētā reforma tiešām darbosies, ja netiks izlemts par finansējuma maiņu un palielināšanu augstskolām, jo ar lāpīšanos vien reformai nepietiek.

Vjačeslavs Dombrovskis sacīja, ka šis ir reformas centrālais elements – padomes veidošana, tomēr viņš apšauba valdības piedāvājumu, ka šādas padomes izveidošanas būtiski mainīs augstskolu kvalitāti un attīstību, jo nav tādu pierādījumu. Deputāts atgādināja, ka vairāk problēma ir nepietiekamajā finansējumā, taču laiks rādīs, kam taisnība.

Deputātam Viktoram Valainim (ZZS) bija bažas, ka padome lems par rektora izvēli un pašam augstskolas kolektīvam nebūs pietiekamas teikšanas par šo un citiem pārvaldības jautājumiem. Padomju izveide ietekmēs augstskolu autonomiju, satraucās deputāts. Pēc Valaiņa domām šīs idejas pamatā ir nevis sistēmisks uzlabojums, bet gan ministres rēķinu kārtošana pēc tam, kad zaudēja tiesā strīdā par Latvijas Universitātes rektora apstiprināšanu

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs un deputāts Reinis Znotiņš (JKP) atzina, ka augstākajai izglītībai tiešām nav pietiekams finansējums. Tomēr noraidīja pārmetumus, ka valdība uzskata, ka tikai ar padomes izveidošanu un valdības pārstāvjiem tajā tiks atrisinātas visas problēmas. Znotiņš norādīja, ka Latvija ir vienīgā Eiropas Savienības valsts, kurā nav ieviestas šādas augstskolas padomes vai tām līdzīgas struktūras, un tas kavē augstskolu attīstību un caurskatāmību finansējuma izlietojumā. Padomju izveidošana nozīmēs arī plašāku sabiedrības iesaisti augstskolu darbā, turklāt politiķiem tiks paredzēts "atdzišanas periods", pirms viņi varēs ieņemt amatu padomē.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs Arvils Ašeradens (JV) pastāstīja, ka diskusijās atbildīgā komisija secināja, ka padomes tomēr vajadzīgas visās augstskolās un ka galvenais arguments padomju izveidošanā ir lielāka sabiedrības iesaiste augstskolu attīstības jautājumos. Deputāts pieļāva, ka pirms trešā lasījuma vēl nepieciešama diskusija par padomes darbu un atskaitīšanās principu augstskolās, kuras ir kapitālsabiedrības.

Ašeradens noraidīja bažas, ka padomes izveidošana mazinās augstskolas autonomiju, kā ar to, ka padomē nebūs studentu pārstāvju, jo augstskola savu pārstāvju vidū padomē var deleģēt arī studentu pārstāvi. Tas ir jauns, efektīvs pārvaldes modelis, kurā sabiedrība iesaistīsies kopā ar augstskolas pārstāvjiem, uzsvēra Ašeradens. Viņš arī piekrita, ka augstākā izglītība Latvijā netiek pietiekami finansēta. Deputāts arī uzsvēra, ka padomes locekļi būs valsts amatpersonas, ar visu no šī statusa izrietošo atbildību par interešu konflikta novēršanu un rīcību ar valsts līdzekļiem.

Trešdien Saeimas vairākums atbalstīja priekšlikumus, kas maina augstskolu pārvaldības modeli. Likums tiks papildināts, nosakot, ka valsts augstskolas padome ir augstskolas koleģiāla augstākā lēmējinstitūcija, kas ir atbildīga par augstskolas ilgtspējīgu attīstību, stratēģisko un finanšu uzraudzību, kā arī nodrošina augstskolas darbību atbilstoši augstskolas attīstības stratēģijā noteiktajiem mērķiem. Augstskolas padome savā darbībā aizsargā augstskolas autonomiju, kā arī respektē akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību un veicina tās īstenošanu. Augstskolas padome darbojas saskaņā ar augstskolas satversmē noteikto kārtību un padomes apstiprināto nolikumu.

Noteikts, ka zinātnes universitātes padomi veido 11 locekļi, no kuriem – piecus, atklāta konkursa kārtībā izraudzītus, izvirza senāts ; vienu, ar augstskolas darbību nesaistītu izcilu akadēmiskās vides pārstāvi izvirza Valsts prezidents; piecus sabiedrības pārstāvjus saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību, iesaistot atlases procesā sabiedrību (t. sk. augstskolas absolventus, profilam atbilstošās nozares asociācijas un darba devējus, akadēmisko, pētniecības un radošo organizāciju pārstāvjus, personas ar starptautiski nozīmīgiem sasniegumiem zinātnē, mākslās vai uzņēmējdarbībā, nozaru ministriju un pašvaldību pārstāvjus), izraugās ministrija, kuras pārraudzībā ir augstskola, un izvirza Ministru kabinets.

Zinātnes universitātes padomes veidošanas procesā padomes locekļu virzītāji, savstarpēji konsultējoties, nodrošina to, ka Zinātnes universitātes padomes locekļu vairākumam ir zinātnes doktora grāds un vairākums nepieder pie augstskolas personāla.

Mākslu un kultūras universitātes padomi veido pieci locekļi, no kuriem – divus, atklāta konkursa kārtībā izraudzītus, izvirza senāts; vienu, ar augstskolas darbību nesaistītu izcilu kultūras vai mākslas nozares pārstāvi izvirza Valsts prezidents; divus sabiedrības pārstāvjus saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību, iesaistot atlases procesā sabiedrību (t. sk. augstskolas absolventus, profilam atbilstošās nozares asociācijas un darba devējus, akadēmisko, pētniecības un radošo organizāciju pārstāvjus, personas ar starptautiski nozīmīgiem sasniegumiem zinātnē, mākslās vai uzņēmējdarbībā, nozaru ministriju un pašvaldību pārstāvjus), izraugās ministrija, kuras pārraudzībā ir augstskola, un izvirza Ministru kabinets.

Lietišķo zinātņu augstskolas padomi veido septiņi locekļi, no kuriem – trīs, atklāta konkursa kārtībā izraudzītus, izvirza senāts; vienu, ar augstskolas darbību nesaistītu izcilu nozares pārstāvi izvirza Valsts prezidents; trīs sabiedrības pārstāvjus saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību, iesaistot atlases procesā sabiedrību (t. sk. augstskolas absolventus, profilam atbilstošās nozares asociācijas un darba devējus, akadēmisko, pētniecības un radošo organizāciju pārstāvjus, personas ar starptautiski nozīmīgiem sasniegumiem zinātnē, mākslās vai uzņēmējdarbībā, nozaru ministriju un pašvaldību pārstāvjus), izraugās ministrija, kuras pārraudzībā ir augstskola, un izvirza Ministru kabinets.

Grozījumi paredz, ka Ministru kabinets attiecībā uz tā virzītajiem padomes locekļiem nosaka padomes locekļu kandidātu atlases komisijas izveidošanas kārtību un sastāvu; padomes locekļiem izvirzāmās prasības un viņu novērtēšanas kārtību; kārtību, kādā dokumentējama un publiskojama informācija par nominācijas procesa norisi un rezultātiem; padomes locekļu izvirzīšanas un atsaukšanas kārtību.

Grozījumi nosaka, ka atlases procesā padomeo izraugās kandidātus ar nevainojamu reputāciju un katra tipa augstskolas stratēģiskajai vadībai nepieciešamām profesionālajām kompetencēm tādās jomās kā, piemēram: finanses, risku vadība, stratēģiskā attīstība, kultūra, māksla vai starptautiskā sadarbība. Padomes loceklis nav un pēdējo 12 mēnešu laikā pirms tam, kad sāk padomes locekļa amata pienākumus, nav bijis Saeimas deputāts, Ministru kabineta loceklis vai parlamentārais sekretārs. Augstskolas padomes vairākumu veido padomes locekļi, kuri nepieder pie augstskolas personāla. Augstskolas padomes loceklis nevar vienlaikus ieņemt senāta locekļa, rektora, prorektora, dekāna vai prodekāna amatu.

Valsts augstskolas padomes locekļi ir valsts amatpersonas. Par augstskolas padomes locekli var iecelt ārvalstu pilsoni. Padomes locekļus ieceļ uz četru gadu termiņu un ne vairāk kā divas reizes. Ja padomes loceklis ir zaudējis izvirzītāja uzticību, pārkāpis likumu, rīkojies necienīgi padomes locekļa statusam un nav pienācīgi pildījis savus pienākumus, tad attiecīgā padomes locekļa izvirzītājs — senāts, Valsts prezidents vai Ministru kabinets — ir tiesīgs viņu atsaukt no amata. Valsts prezidents, Ministru kabinets, augstskolas padome, senāts vai nozares ministrija var rosināt padomes locekļa izvirzītāju atsaukt attiecīgo padomes locekli no amata.

Augstskolas padome no sava vidus ievēlē priekšsēdētāju. Augstskolas padomes priekšsēdētājs vienlaikus nevar būt augstskolas personāla pārstāvis. Padomes locekļu amata atlīdzība tiek noteikta saskaņā ar augstskolas akadēmiskā personāla vidējo atalgojuma līmeni — padomes locekļa mēneša atalgojumu pielīdzina iepriekšējā gada akadēmiskā personāla vidējā līmeņa atalgojumam, un padomes priekšsēdētājam tiek noteikts 1,5 reizes lielāks atalgojums nekā padomes locekļiem.

Grozījumi īpaši paredz, ka Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas padome ir šīs augstskolas koleģiāla augstākā lēmējinstitūcija, kas atbildīga par augstskolas ilgtspējīgu attīstību un stratēģisko uzraudzību, lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku kaujas gatavību un augstskolas darbības atbilstību Valsts aizsardzības koncepcijā un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas attīstības stratēģijā noteiktajiem mērķiem. Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas padomes izveides principus un darbību nosaka Ministru kabinets, bet sastāvu apstiprina aizsardzības ministrs.

Augstskolas padomes kompetence noteikta sekojoši. Augstskolas padome saskaņā ar likumu un augstskolas satversmē noteikto kompetenci apstiprina augstskolas satversmi un tās grozījumus; ja augstskolā ir izveidota satversmes sapulce, — saskaņā ar likumu un augstskolas satversmē noteikto kompetenci saskaņo augstskolas satversmi un tās grozījumus pirms to apstiprināšanas satversmes sapulcē.

Augstskolas padomei ir veto tiesības attiecībā uz augstskolas satversmes grozījumiem. Tā apstiprina augstskolas attīstības stratēģiju un pārrauga tās ieviešanas progresu; apstiprina augstskolas budžetu un finanšu plānu, kā arī augstskolas gada pārskatu; pārrauga augstskolas un valsts sadarbības un finansēšanas līguma darbību; pēc rektora priekšlikuma lemj par augstskolas struktūru, struktūrvienību izveidošanu, reorganizāciju un likvidāciju, kā arī apstiprina struktūrvienību nolikumus, filiāļu un iestāžu dibināšanu un likvidēšanu, augstskolas dalību komercsabiedrībās, nodibinājumos un biedrībās, augstskolas personāla atlīdzības politiku,investīciju piesaisti, augstskolas kredītsaistībām, augstskolas nekustamā īpašuma attīstības plānu, augstskolas auditora izraudzīšanu.

Padome, balstoties uz atklāta konkursa rezultātiem, virza vienu vai vairākus kandidātus ievēlēšanai rektora amatā satversmes sapulcē; nosaka rektora darba pienākumus un atalgojumu, slēdz ar rektoru darba līgumu un novērtē rektora darbību; var rosināt rektora atcelšanu no amata augstskolas satversmē noteiktajā kārtībā; lemj par rektora neatbilstību ieņemtajam amatam un saskaņā ar šajā likumā noteikto kārtību balso par rektora atcelšanu.

Grozījumi arī nosaka, ka privātpersonu dibinātā augstskolā padomi var neveidot. Ja padome nav izveidota, tad saskaņā ar augstskolas satversmē noteikto padomes funkcijas veic cita institūcija."

Grozījumi paredz uzdot, ka Ministru kabinets līdz 2021. gada 31. augustam izstrādā un iesniedz Saeimai nepieciešamos grozījumus attiecīgajos likumos, kas paredz jaunu Augstākās izglītības padomes institucionālās darbības regulējumu augstākās izglītības sistēmā, nodrošinot to, ka Augstākās izglītības padome ir neatkarīga nacionāla ekspertu institūcija, kuras locekļus ieceļ Saeima un kura veido augstākās izglītības attīstības stratēģiju un izvērtē tās īstenošanu.

Grozījumi ar precizē augstskolas senāta lomu, nosakot, ka senāts ir koleģiāla augstskolas augstākā akadēmiskā lēmējinstitūcija, kas ir atbildīga par augstskolas izglītības, pētniecības, radošās darbības izcilību, attīstību un atbilstību starptautiski atzītiem kvalitātes standartiem. Senāts regulē augstskolas akadēmiskās, radošās un zinātniskās darbības jomas. Senāts augstskolas autonomijas ietvaros aizsargā un nodrošina akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību. Senāts darbojas saskaņā ar augstskolas satversmē noteikto kārtību un senāta apstiprināto nolikumu.

Zinātnes universitātes senātu veido ne vairāk kā 50 locekļi, savukārt mākslu un kultūras universitātes un lietišķo zinātņu augstskolas senātu — ne vairāk kā 25 locekļi. Senātā ne mazāk kā 75 procenti locekļu ir augstskolas akadēmiskā un zinātniskā personāla pārstāvji. Augstskolas personāla pārstāvjus ievēlē augstskolas satversmes sapulce vai cita augstskolas satversmē paredzēta institūcija augstskolas satversmē noteiktajā kārtībā. Ne mazāk kā 20 procenti locekļu ir studējošo pārstāvji, kurus ievēlē augstskolas studējošo pašpārvalde. Rektors ir senāta loceklis saskaņā ar ieņemamo amatu.

Augstskolas senāta locekļus ievēlē uz termiņu, kas nepārsniedz trīs gadus. Senāta locekļi no sava vidus ievēlē priekšsēdētāju. Senāta priekšsēdētājam balsojumos ir izšķirošā balss, ja balsis sadalās līdzīgi. Institūcija, kas ievēlējusi senāta locekli, pēc pašas iniciatīvas vai pēc augstskolas senāta priekšsēdētāja vai piecu senāta locekļu ierosinājuma var lemt par senāta locekļa atsaukšanu, ja tas savā darbībā ir pārkāpis likumu, rīkojies necienīgi senāta locekļa statusam, nav pienācīgi pildījis savus pienākumus vai arī ir zaudējis izvirzītāja uzticību. Senāta loceklis zaudē amatu, ja institūcija, kas to ievēlējusi, nobalso par viņa atsaukšanu.

Kā senāta kompetence tiek noteikta – tas izstrādā augstskolas satversmi un tās grozījumus. Senāts ir atbildīgs par satversmes atbilstību augstskolas attīstības vajadzībām un normatīvajiem aktiem; apstiprina augstskolas studiju procesa attīstības plānu, sniedz padomei priekšlikumus par attīstāmām studiju jomām; pēc rektora ierosinājuma lemj par studiju virzienu atvēršanu, attīstību un slēgšanu, studiju programmu atvēršanu, saturu un attīstību, kā arī slēgšanu; prasībām, procedūrām un pārbaudījumiem grādu un kvalifikāciju iegūšanai; apstiprina augstskolas zinātniskās un mākslinieciski radošās darbības attīstības plānu, rosina īstenot konkrētus zinātniskās darbības virzienus; nosaka prasības ievēlēšanai akadēmiskajos amatos un akadēmiskā personāla vērtēšanas kritērijus; nosaka ar akadēmiskā godīguma ievērošanu saistītās prasības un procedūras; augstskolas satversmē noteiktajā kārtībā izvirza augstskolas padomes locekļus; lemj par rektora neatbilstību ieņemtajam amatam un saskaņā ar šajā likumā noteikto kārtību balso par rektora atcelšanu.

Senāts arī sniedz atzinumu un izsaka priekšlikumus par augstskolas stratēģiju, budžetu, augstskolas struktūrvienību izveidošanu, reorganizāciju un likvidāciju un nekustamā īpašuma attīstības plānu pirms to skatīšanas padomē. Ja senāts neatbalsta kādu no iepriekš minētajiem dokumentiem, tā apstiprināšana un virzīšana padomei tiek atlikta uz vienu mēnesi. Ja dokuments mēneša laikā senātā netiek saskaņots, to izskata padomē, uzklausot senāta iebildumus. Senāts ir tiesīgs atsevišķu jautājumu koordinācijai un risināšanai izveidot komisijas. Komisiju veidošanas un darbības kārtību nosaka senāta nolikums.

Grozījumi arī nosaka, ka augstskolā var tikt izveidots padomnieku konvents. Padomnieku konvents konsultē padomi, senātu un rektoru augstskolas attīstības stratēģijas jautājumos. Padomnieku konventu dibina un tā locekļus apstiprina ar augstskolas padomes un senāta kopīgu lēmumu. Padomnieku konventam ir tiesības ierosināt jautājumu izskatīšanu augstskolas padomē un senātā. Padomnieku konventa lēmumiem un atzinumiem ir ieteikuma raksturs. Padomnieku konventa locekļi nav valsts amatpersonas.

Grozījumi nosaka, ka rektors ir augstskolas augstākā amatpersona, kas īsteno augstskolas vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv augstskolu. Rektoru ievēlē satversmes sapulce. Vienu vai vairākus pretendentus uz valsts dibinātas augstskolas (izņemot Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju) rektora amatu augstskolas padome atlasa atklāta starptautiska konkursa rezultātā un virza ievēlēšanai satversmes sapulcē.

Rektors ir ievēlēts, ja par to nobalso vairāk nekā puse no augstskolas satversmes sapulces locekļiem. Ja neviens no virzītajiem rektora amata kandidātiem negūst satversmes sapulces balsu vairākumu, augstskolas padome virza jaunus rektora amata kandidātus. Rektoru ievēlē uz termiņu, kas nepārsniedz piecus gadus, un ne vairāk kā divas reizes.

Par augstskolas rektoru var ievēlēt personu ar nevainojamu reputāciju un sasniegumiem zinātnē vai mākslās. Zinātnes universitātē un lietišķo zinātņu augstskolā par rektoru var ievēlēt personu, kurai ir zinātnes doktora grāds. Mākslu un kultūras universitātē par rektoru var ievēlēt personu, kurai ir zinātnes vai profesionālais doktora grāds mākslās vai kura ir ievēlēta par profesoru mākslas jomā jebkurā Latvijas vai ārvalstu augstākās izglītības institūcijā. Augstskolas rektora amatā var ievēlēt ārvalstu pilsoni.

Kārtējās rektora vēlēšanas augstskolas padome organizē ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms rektora pilnvaru termiņa beigām. Jaunievēlētais rektors stājas amatā pēc iepriekšējā rektora pilnvaru termiņa beigām. Ja rektora darbībā konstatēti likuma pārkāpumi vai arī radies būtisks reputācijas risks, kas var kaitēt augstskolas darbībai, ja rektors nenodrošina augstskolas attīstības stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanu vai arī ir zaudējis augstskolas padomes vai senāta uzticību, rektora atcelšanu no amata var rosināt augstskolas padome, senāts vai satversmes sapulce. Pēc lēmuma pieņemšanas par šāda ierosinājuma virzīšanu 30 dienu laikā tas iesniedzams izskatīšanai augstskolas padomē un senātā. Pēc šāda ierosinājuma saņemšanas 30 dienu laikā augstskolas padomes priekšsēdētājs sasauc padomes sēdi un augstskolas senāta priekšsēdētājs sasauc senāta sēdi, lai izlemtu jautājumu par rektora atcelšanu no amata. Padomes priekšsēdētājs atceļ rektoru no amata, ja par to nobalso vismaz divas trešdaļas senāta un divas trešdaļas padomes locekļu.

Ja valsts dibinātas augstskolas rektors pēc paša vēlēšanās beidz pildīt amata pienākumus pirms termiņa beigām, kā arī tad, ja valsts dibinātas augstskolas rektors tiek atcelts no amata, tiek rīkotas jaunas rektora vēlēšanas. Augstskolas padome ieceļ rektora vietas izpildītāju, kas pilda rektora pienākumus līdz jauna rektora ievēlēšanai, bet ne ilgāk kā vienu gadu. Privātpersonu dibinātas augstskolas rektora atlases, ievēlēšanas, apstiprināšanas un atcelšanas kārtību nosaka augstskolas satversme.

Rektors nodrošina augstskolas vadību un atbild par augstskolas attīstības stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanu, kā arī augstskolas finanšu resursu lietderīgu un likumīgu izlietojumu saskaņā ar šo likumu un augstskolas satversmi, augstskolas padomes un senāta lēmumiem. Rektors īsteno augstskolas reprezentatīvās funkcijas un pārstāv augstskolu sadarbībā ar citām institūcijām un privātpersonām. Rektors izdod rīkojumus un savas kompetences ietvaros veic citas darbības augstskolas sekmīgas darbības nodrošināšanai.

Rektors nodrošina augstskolas studiju un zinātnes attīstības plāna izstrādi un iesniedz to apstiprināšanai senātā, nodrošina augstskolas attīstības stratēģijas izstrādi un pēc augstskolas senāta saskaņojuma saņemšanas iesniedz to apstiprināšanai padomē. Rektors sadarbībā ar augstskolas struktūrvienībām nodrošina augstskolas attīstības stratēģijas īstenošanu. Atbilstoši augstskolas attīstības stratēģijā izvirzītajiem mērķiem rektors ieceļ un atceļ prorektorus un dekānus, kā arī nosaka to kompetences jomas, pilnvaras un atbildību. Rektors ir atbildīgs par sekmīgu augstskolas personāla politikas īstenošanu. Rektors nodrošina augstskolas budžeta sagatavošanu un pēc augstskolas senāta saskaņojuma saņemšanas iesniedz to apstiprināšanai padomē. Rektors ir atbildīgs par budžeta izpildi un iesniedz augstskolas gada pārskatu apstiprināšanai padomē.

Rektors saskaņā ar padomes pilnvarojumu rīkojas ar augstskolas līdzekļiem, tai skaitā veic nepieciešamās darbības saistībā ar augstskolas kredītsaistību uzņemšanos un investīciju piesaisti. Rektors saskaņā ar augstskolas padomes apstiprināto nekustamā īpašuma attīstības plānu pieņem lēmumus par nekustamā īpašuma iegādi, apgrūtinājumiem vai atsavināšanu. Rektors savas kompetences ietvaros atbild par augstskolas darbības atbilstību šim likumam un citiem normatīvajiem aktiem. Šā panta astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā daļa neattiecas uz privātpersonu dibinātas augstskolas rektora darbību.

Grozījumi arī precizē finansēšanas kārtību. Noteikts, ka augstskolas dibinātājs nodrošina augstskolas nepārtrauktai darbībai, arī dibinātāja noteikto uzdevumu veikšanai, nepieciešamos finanšu līdzekļus un to izlietošanas kontroli. Valsts augstskolu finansēšana notiek saskaņā ar to apstiprinātajām attīstības stratēģijām, slēdzot vidēja termiņa (vismaz uz trim gadiem) līgumu starp attiecīgo augstskolu, Izglītības un zinātnes ministriju un nozares ministriju (ja attiecināms) par savstarpējām saistībām, veicamajiem uzdevumiem un finansēšanas apmēru visā līguma darbības periodā. Augstskolas finanšu resursu struktūru nosaka augstskolas padome. Par augstskolas budžeta izpildi rektors sniedz ikgadēju pārskatu augstskolas padomei, izglītības un zinātnes ministram un attiecīgās nozares ministram vai augstskolas dibinātājam un publisko to augstskolas tīmekļvietnē.