Gatavību gaidāmajiem pavasara plūdiem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) līdz šim apliecinājušas 36 pašvaldības ar palu risku, izriet no ceturtdien valdībā izskatītā informatīvā ziņojuma par pavasara palu un plūdu risku novērtējumu 2021. gadā un iesaistīto institūciju gatavību
Tāpat gatavību iesaistīties ir apliecinājuši ar Nacionālie bruņotie spēki un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD)
Plānots, ka nepieciešamības gadījumā VARAM sadarbībā ar VUGD, VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" un pašvaldībām, saskaņā ar Valsts civilās aizsardzības plānā noteikto kārtību, nodrošinās iedzīvotāju informēšanu par nepieciešamo rīcību plūdu draudu un plūdu gadījumā, tajā skaitā par cilvēku un īpašuma evakuāciju.
Informatīvajā ziņojumā teikts, ka palu perioda norisi noteiks gaisa temperatūras režīms un nokrišņu daudzums marta mēnesī, taču labvēlīgos apstākļos var nerasties īpaši bīstami sastrēgumi upēs.
Februāra izskaņas atkušņa ietekmē ūdens līmenis paaugstināsies Latvijas austrumu daļas upēs, bet straujākos upju posmos iespējama ledus sakustēšanās. Pastāv liela varbūtība, ka februāra beigās arī Daugavas lejteces pietekās, piemēram, Lielajā Juglā un Mazajā Juglā var uzlūst ledus un sākties ledus iešana.
Tā kā pašreizējās prognozes liecina, ka martā Latvijas teritoriju sasniegs jauni aukstuma periodi ar ziemai raksturīgiem laikapstākļiem, pavasari pali Latvijas austrumu daļas upju baseinos sāksies vien marta otrajā pusē, maksimumu sasniedzot marta beigās, bet Daugavā – aprīļa pirmajā pusē.
Ledus iešanai sarežģījumus var radīt zem ledus sakrājušies vižņi. Upēs krasas ūdens līmeņu svārstības un zemāku vietu applūšanu var izraisīt ledus sastrēgumi.
Ziņojumā norādīts, ka Daugavā ledus iešanas laikā bīstami ledus sastrēgumi var veidoties Jēkabpils-Pļaviņu posmā, lejpus Jersikas, Līksnas-Nīcgales posmā. Arī Ogres lejtecē iespējama sastrēguma veidošanās. Gaujā zemāko palieņu applūšanu var izraisīt ledus sastrēgumi pie Ādažiem un Carnikavas novadā.
Jau vēstīts, ka, lai nodrošinātu operatīvu rīcību dabas katastrofu vai dabas katastrofu draudu laikā, VARAM ir izveidojusi ministrijas vadības grupu dabas katastrofu ietekmes samazināšanai un novēršanai, kuras vadītājs ir VARAM valsts sekretārs.
Vienlaikus VARAM ir lūgusi Valsts vides dienestu nosūtīt hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju operatoriem atgādinājumus, ievērot normatīvajos aktos noteiktās prasības rīcībai ārkārtas situācijās palu un plūdu laikā, tādejādi nodrošinot hidroelektrostacijās iekļauto pasākumu precīzu izpildi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
