Ceturtdien preses konferencē Krupnova informēja par dažādām sekām, kas pēc Covid-19 izslimošanas skar cilvēkus. Viņa pastāstīja, ka ikdienā saskaras ar dažādām īstermiņa komplikācijām pacientiem, tomēr ilgtermiņa komplikācijas tiek apzinātas, ņemot vērā atgriezenisko saiti no pacientiem un citiem kolēģiem, kuri arī ir pārslimojuši Covid-19.
"Ilgtermiņa komplikācijas nav tikai pacientiem, kas ir gados veci vai ar tādām blakus saslimšanām kā sirds problēmas, aptaukošanās vai cukura diabēts. Šīs ilgtermiņa komplikācijas var būt arī gados jauniem pacientiem un arī tiem pacientiem, kas ir pārslimojuši vieglu vai vidēji vieglu gaitu, kas nebija hospitalizēti. Pēc pārslimošanas, un to mēs arī novērojam kolēģu vidū, viņiem joprojām ir ilgtermiņa veselības problēmas," stāstīja Krupnova.
Visvairāk ir dzirdēts par ilgstošu nogurumu pēc pārslimošanas, atklāja mediķe. Pacienti, kuriem bijusi pneimonija, ilgstoši pēc slimošanas vēl izjūt aizdusu, kā arī klepu.
Tāpat pacienti mēdz sūdzēties par locītavu sāpēm, galvassāpēm, kas ir raksturīgas gan slimības akūtajā, gan ilgstošajā periodā, kam ir dažādas intensitātes pakāpes. Tāpat, pēc Krupnovas skaidrotā, izteiktas ir muskuļu sāpes, garšas un ožas izmaiņas – tās mēdz nepazust pat vairākus mēnešus pēc Covid-19 pārslimošanas.
Tāpat ir atmiņas traucējumi, koncentrēšanās traucējumi – cilvēki nespēj ikdienā darīt vienkāršākos darbus, piemēram, nomazgāt traukus, mazgāt grīdu vai kārtot istabu. "Viņi nesaprot, kas viņiem ir jādara pat tik tālu kā to, kā šķīvjus nomazgāt," sacīja Krupnova.
Pēc Covid-19 pārslimošanas mēdz būt arī problēmas ar ādu – var rasties izsitumi, kā arī matu zudums, norādīja reanimatoloģe.
Orgānu sistēmas, kas visvairāk tiek pakļautas izmaiņām un ilgtermiņa komplikācijām ir plaušas, kardiovaskulārā sirds un asinsvadu sistēma, smadzenes.
Daudzi pacienti, kuri ir pārslimojuši Covid-19 ar vidēji smagu vai smagu gaitu un ir izgājuši cauri intensīvajai terapijai, bieži saskaras ar plaušu fibrozes izveidošanos, kas var būt līdz stipri invalidizējošai pakāpei, uzsvēra Krupnova. "Šie cilvēki paliek diezgan izteikti skābekļa atkarīgi, un tā cīņa par katru elpu viņiem turpinās arī pārbraucot mājās," piebilda mediķe.
Pacientiem, kuriem jau ir bijušas problēmas ar sirdi, ir lielāki riski, ka ātrāk var sākt attīstīties sirds mazspēja, trombozes, lielāki riski infarktam, uzsvēra Krupnova.
Arī neiroloģiskie defekti var parādīties – līdz pat krampjiem. Viņa norādīja, ka pat gados jauniem cilvēkiem mēdz veidoties insulti ar izteiktām invalidizējošām pakāpēm.
"Trombozes risks pārslimojušiem pacientiem ir diezgan augsts," akcentēja mediķe, piebilstot, ka smadzenes, sirds un nieres ir tās sistēmas, kas visvairāk ir pakļautas trombožu komplikācijām.
Tāpat viņa norādīja, ka "vēl diezgan maz dzīvojam ar šo vīrusu un daudz kas par ilgtermiņa komplikācijām vēl nav zināms, pētnieki turpina pētīt un pieraksta jebkādas mazākās izmaiņas".
Tāpat ir iespējamas arī smagas klīniskās depresijas un var veidoties hroniskā noguruma sindroms.
"Ja runājam tīri par pacientiem, kas ir pārdzīvojuši intensīvo terapiju, tie, kas bija izrakstījušies, īpaši tie, kas pārdzīvojuši mākslīgo plaušu ventilāciju, tad viņi diezgan stipri pakļauti depresijas attīstībām, nemieram, miega traucējumiem, plus viņiem veidojas tā saucamais pēc-intensīvās terapijas sindroms," norādīja Krupnova, uzsverot, ka tas viss var būt dažāda gada gājuma cilvēkiem, jo "Covid-19 skar ne tikai kādas noteiktas vecuma grupas".
Viņa sacīja, ka slimnīcās strādā ne tikai ar senioriem, bet arī par pacientiem vecumā no 30 līdz 40 gadiem, bet viņas jaunākais pacients ir 25 gadus vecs.
"Tas nozīmē, ka sagaidāmās veselības problēmas varētu būt jebkurā vecuma grupā, līdz ar to par savu veselību jādomā vēl esot jaunam un it kā veselam," viņa ieteica.
Kā ziņots, Covid-19 ir infekcioza slimība, kuru izraisa salīdzinoši nesen atklāts vīruss no koronavīrusu grupas. Tā ir vīrusu grupa, kas atrasta gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem. Cilvēkiem koronavīrusu infekcijas tiek reģistrētas visu gadu, īpaši rudenī un ziemā. Cilvēku organismi uz tām reaģē dažādi – sākot no vieglām elpceļu saslimšanām līdz nopietnām komplikācijām – pneimonijas, nieru mazspējas – un pat nāvei, liecina Slimību profilakses un kontroles centra informācija.
Covid-19 uzliesmojums sākās 2019. gada decembrī Uhaņā, Dienvidķīnā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
