Labklājības ministre par uzliesmojumiem pansionātos: 'Pēc kara visi ir gudri'

Kāpēc informēšana notiek tikai tagad?

Droši vien tāpēc, ka nebija sagaidāms, ka tikai pavisam neliela daļa tā pavisam noteikti teiks, ka grib vakcinēties. Ir viena liela daļa, kas nogaida, skatīsies, kā citiem, un tad tikai [vakcinēsies].

Prognozējāt, ka būs lielāka atsaucība?

Es domāju, ka mēs vispār kā valdība domājām, ka atsaucība būs lielāka. Viena daļa cilvēku arī ļoti ietekmējas no dezinformācijas, un vienu brīdi dezinformācija bija tiešām ļoti agresīva un masīva. Arī aprūpes centros darbinieki dažkārt paļāvās uz dažādām spekulācijām par Covid-19. Vismaz viens gadījums bija, kad bija jāatlaiž darbinieks, kas paļāvās uz provokācijām un atteicās nēsāt masku. Bet, kad darbinieki redzēja, ka cilvēki tiešām saslimst, ka ir smagi gadījumi un ir arī nāves, tad viņi teica: "Jā, kā es vispār varēju noticēt, ka tāda kovida nav?"

Tad ir jautājums: cik lielā mērā pie uzliesmojumiem ir vainojama šāda darbinieku nevērība?

Vai ir kaut kas tāds, ko jūs būtu darījusi citādi, lai palīdzētu izvairīties no tādiem uzliesmojumiem?

Pēc kara visi ir gudri, vai ne? Neapšaubāmi, vienmēr var darīt labāk, būtu galīgi aplami, ja es teiktu: "Nē, nē, nekādu kļūdu mums nebija" Protams, mēs darījām, cik tajā brīdī [iespējams]. Arī paļaujoties uz ekspertiem. Tas, kas iezīmējās, – ar darbiniekiem ir jārunā viņiem saprotamā valodā, ar praktiskiem piemēriem. Nepietiek ar to vien, kas ir sarakstīts vadlīnijās.