Tieslietu padome piektdien videokonferences režīmā uzklausīja Rodiņas motivāciju kļūt par ST tiesnesi, viņas viedokli par ST un tiesu varas lomu valstī, uzticību tiesu varai, kā arī iespējām savienot darbu LU ar ST tiesneša amatu.
Rodiņa sacīja, ka ST Latvijā ir "neatkarīgs un neitrāls arbitrs, kas gādā par visas mūsu tiesiskās sistēmas aizsardzību," atzina Rodiņa, uzsverot, ka ST ir devusi būtisku pienesumu dažādu tiesību institūtu attīstībā.
Runājot par konstitucionālo tiesu nozīmi valstī, kā visbūtiskāko kritēriju Rodiņa minēja ST un konstitucionālo tiesu nolēmumu ietekmi uz "nākotnes strīdiem" – ka vienmēr tiek vērtēts, vai tiesas nolēmumi tiek ņemti vērā jaunās politikas iniciatīvās jeb likumdošanas procesā. "Jāvērtē, vai un kādā kvalitātē tiek izpildīti ST spriedumi. Jāteic, ka, kopumā ņemot, varam secināt, ka ST Latvijā ir efektīva tiesa," atzina juriste.
"Tiesu vara ir trausla, to vienmēr ir nepieciešams īpaši sargāt. Tā ir visvairāk un visātrāk ievainojama," sacīja Rodiņa, atzīmējot, ka šeit gan viņa nerunā par to, ka tiesu varu nedrīkstētu kritizēt. Valsts attieksme ir priekšnoteikums sabiedrības uzticībai tiesām, viņa skaidroja.
"Uzticība nav popularitāte, izpatikšana – tā ir piekrišana tam, ka tiesnesis strādā likuma ietvarā. Uzticība ir viens no kritērijiem, lai tiesnesis varētu pilnībā veikt savu uzdevumu un pildīt savu lomu valstī," sacīja ST tiesneša amata kandidāte.
Viņasprāt, ir attīstījusies ST neatkarības stiprināšana, īpaši pēdējā laikā, kad likumdevējs ir rūpējies par tiesas finansiālo neatkarību, par darba organizēšanas spēcināšanu un atbalsta un personāla iespējami maksimālu piesaistīšanu, atzina Rodiņa.
Rodiņa norādīja, ka piekritusi kandidēt augstajam amatam, izvērtējot savas zināšanas, prasmes un kvalifikāciju. Konstitucionālās tiesības ir viņas specializācija zinātniskajā darbībā, viņa pārzina Latvijas pieredzi un attīstības tendences šajā tiesību jomā. Tāpat kandidātei ir vēsturiskā atmiņa konstitucionālo tiesību veidošanā Latvijā, jo viņas pirmā darba pieredze bijusi, strādājot par ST tiesneša palīgu tiesas pirmajā sastāvā.
Likums "Par tiesu varu" paredz, ka Tieslietu padome uzklausa ST tiesneša amata kandidātus un sniedz Saeimai viedokli par viņiem. Gala lēmumu pieņems Saeima, atgādina Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece.
Jau vēstīts, ka pērnā gada decembrī Saeima nespēja vienoties par jaunu ST tiesnesi.
Visos septiņos balsojumos neviens kandidāts nespēja gūt nepieciešamo 51 balsi, līdz ar to bija jārīko jaunas vēlēšanas un partijām vēlreiz bija jāvirza savi kandidāti.
Koalīcijas partiju apvienības "Attīstībai/Par!" un "Jaunā Vienotība" apstiprināšanai Saeimā virzīja Rodiņas kandidatūru.
"Profesore Anita Rodiņa ir augstas raudzes konstitucionālo tiesību zinātniece, ar starptautisku pieredzi tiesību zinātnē un akadēmiskajā darbā, viņas augstās profesionālās spējas pierādītas arī Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekānes amatā. ST Anitas Rodiņas pievienošanās būtu milzu ieguvums," iepriekš uzsvēra "Jaunās Vienotības" deputāte, 13. Saeimas priekšsēdētāja biedre Inese Lībiņa – Egnere.
Rodiņa LU, iekļaujot studijas Orhūsas (Aarhus) Universitātē Dānijā, ieguvusi tiesību doktora zinātnisko grādu valststiesībās. Tāpat viņa ieguvusi sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju. Rodiņa par Juridiskās fakultātes dekāni tika ievēlēta 2015. gadā, savukārt 2019. gadā viņa šajā amatā ievēlēta atkārtoti.
Iepriekš uz ST tiesneša amatu kandidēja pieci pretendenti – apvienības "Attīstībai/Par!" virzītā Inese Nikuļceva, "Zaļo un zemnieku savienības virzītais bijušais ST vadītājs Gunārs Kūtris, juriste un politiķe Inese Lībiņa-Egnere (JV), kuru virzīja pašas partija, juriste Inese Druviete, kuru virzīja "KPV LV", kā arī Ringolds Balodis, kuru amatam virzīja Nacionālā apvienība.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
