Vecākiem vai pašam bērnam – vēl nesaņemtais 500 eiro pabalsts raisa diskusijas  (161)

Kā portālam "Delfi" atzina Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) Bāriņtiesu un audžuģimeņu departamenta direktore Valentīna Gorbunova, iepriekš vecāki nepievērsa īpašu uzmanību ģimenes valsts pabalstam. Proti, pat tad, ja pabalstu saņēma tas, kurš bērnu faktiski neaudzināja, īpašu raižu vecākiem nebija. Tomēr tagad, kad runa ir par pabalstu 500 eiro apmērā, konfliktsituācijas ir saasinājušās.

"Jau tajā pašā vai nākamajā dienā, kad izskanēja, ka martā varētu sākties šo 500 eiro izmaksas, piemēram, Liepājas bāriņtiesā bija septiņi iesniegumi vienā dienā no vecākiem," teica Gorbunova.

Ģimenes valsts pabalsta apmērs par pirmo bērnu ģimenē ir 11,38 eiro mēnesī. Par otro bērnu ģimenē ģimenes valsts pabalsts ir 22,76 eiro mēnesī, bet par trešo bērnu un nākamajiem bērniem – 34,14 eiro mēnesī.

"Parādoties lielākajai naudas summai, aktualizējies, kāpēc tam vecākam, kurš bērnu neaudzina, būtu jāsaņem šī lielā naudas summa," iemeslus, kāpēc vecāki vēršas bāriņtiesās skaidroja Gorbunova.

Līdzīgu ainu novērojuši arī vairāki advokāti. Piemēram, zvērināta advokāte Dana Rone sociālajā medijā "Twitter" rakstīja, ka advokātu birojos jau tiek sniegtas konsultācijas par strīdu risināšanu.

"Es domāju, ka tā ir problēma, jo daudzi vecāki viens otram vēlas iespītēt – tas ir viens. Vecāki nevar atrisināt to strīdu, jo 500 eiro jau ir tomēr daudz lielāka summa [nekā ģimenes valsts pabalsta apmērs]," portālam "Delfi" teica advokāte Ļaksa.

"Delfi" jau ziņoja, ka ģimenes valsts pabalsta saņēmēja maiņa, pamatojoties uz bāriņtiesas lēmumu, iespējama līdz 1. martam. Par visiem līdz nākamā mēneša sākumam saņemtajiem iesniegumiem bāriņtiesas nekavējoties informēs Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru, lai tā aptur pabalsta izmaksu līdz bāriņtiesas lēmumam.

"Pat, ja bāriņtiesai vajadzēs mēnesi vai pusotru, lai izskatītu iesniegumu, neviens no vecākiem nesaņems pabalstu, kamēr strīds nebūs izšķirts," paskaidroja Gorbunova.

Kas attiecas uz bērniem kā pabalsta saņēmējiem, tad arī 15 gadus sasnieguši tīņi īpašos gadījumos var iesniegt pieprasījumu pēc sociālajiem pakalpojumiem un tos arī saņemt. Latvijā 15 gadus vecs bērns juridiski ir atzīts par rīcībspējīgu, taču vienlaikus viņš joprojām atrodas vecāku aizgādnībā. Tieši tāpēc vecums pats par sevi nav iemesls, uz kura pamata 500 eiro pabalstu varētu piešķirt bērnam. Taču vecākiem piešķirto bērnu sociālo pabalstu netērēšana bērna materiālo vajadzību nodrošināšanai, bet, piemēram, alkoholam gan ir.

"Šajā gadījumā bērnam jāvēršas bāriņtiesā, motivējot savu lūgumu par pabalsta izmaksu sev. Lūgumam ir jābūt pietiekami pamatotam un par iemeslu nevar kalpot tikai bērna vēlme šo pabalstu saņemt, bet jābūt objektīvi pamatotiem iemesliem pabalsta saņēmēja maiņai, jo, bāriņtiesa, iestājoties nepilngadīgas personas interešu aizstāvībā tikai īpašos gadījumos, lemj par pabalsta izmaksu pašam bērnam, ja viņš sasniedzis 15 gadu vecumu," informēja Labklājības ministrijas (LM) preses pārstāvis Egils Zariņš.

Kā bērnam zināt par savām tiesībām, proti, iespēju vērsties bāriņtiesā, lai īpašu apstākļu dēļ pabalstu saņemtu pats? Jāiesaistās ir visai sabiedrībai, norādīja Zariņš, proti, sociālo dienestu darbiniekiem ir jāpievērš uzmanība pašvaldības nelabvēlīgajām ģimenēm, kā arī visai sabiedrībai kopumā jāziņo par gadījumiem, ja rodas pamatotas bažas, ka bērna vecāki vienreizējo pabalstu izmantotu citu, ne tam paredzēto mērķu labā.

Arī VBTAI pārstāve Gorbunova norādīja, ka bāriņtiesa vai sociālais dienests ar pusaudžiem, kuri uzaug augsta sociālā riska ģimenēs, par dažādiem jautājumiem runā, tostarp arī par bērna tiesībām. "Augsta sociālā riska ģimenes ir sociālā dienesta redzeslokā. Sociālajam dienestam jābūt tam, kas reaģē uz pirmajiem signāliem," skaidroja Gorbunova.

Savukārt tad, kad jaunietis sasniedz 18 gadus jeb pilngadību, vecāka aizgādnība pār jaunieti beidzas.

"Saskaņā ar Valsts sociālo pabalsta likumu, kad bērns sasniedz 18 gadu vecumu, ģimenes valsts pabalstu, kas piešķirts par aizbildnībā vai audžuģimenē esošu bērnu, vai pabalstu, kas ar bāriņtiesas īpašu lēmumu piešķirts jebkurai personai, kura faktiski audzina bērnu, piešķir un izmaksā pašam ārpusģimenes aprūpē esošam bērnam," paziņojumā presei norāda LM, uzsverot, ka tas attiecas arī uz bērniem, kuri atrodas aprūpes iestādē un sasniedz 18 gadu vecumu.

Gadījumā, ja pilngadīgs jaunietis nespēj sevi apgādāt objektīvu iemeslu dēļ, piemēram, turpina mācības profesionālās izglītības iestādē vai augstskolā pilna laika klātienē, vecākiem jāturpina nodrošināt uzturlīdzekļus, paredz Civillikums. Līdz ar to arī ģimenes valsts pabalsts un vienreizēji izmaksājamais pabalsts jātērē jaunieša vajadzībām.

"Ja par materiālo atbalstu pilngadīgajam jaunietim ar vecāku, vai vecākam, pie kura jaunietis dzīvo ar otru vecāku, nav iespējama vienošanās sarunu ceļā, prasība tiesā jāsniedz kā pilngadīgai un rīcībspējīgai personai jaunietim pašam," informēja LM.

Vienreizēju finansiālu atbalstu 500 eiro apmērā par katru bērnu piešķir personai, kura saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likumu saņem:

Kā ziņots, valdība piektdien nolēma no valsts budžeta programmas neparedzētiem gadījumiem piešķirt LM 182,08 miljonus eiro, lai nodrošinātu vienreizēja atbalsta izmaksu personām, kuras audzina bērnus, 500 eiro apmērā par katru bērnu.

Covid-19 krīzes atbalsts ģimenēm 500 eiro apmērā tiks izmaksāts par kopumā 364 097 bērniem. Atbalstu par katru audzināšanā esošu bērnu piešķirs no 1. marta.