Ierakstā bija minēts, ka PĶR (angliski – PCR) testi uzrāda parasto gripu kā "KOV", ar to atbilstoši kontekstam un citētajai personai, domājot Covid-19. "Ārste Doloresa Kehille (Dolores Cahill) pastāstīja par pētījuma rezultātiem, kurā pacienti ar "A" un "B" gripu tika testēti ar KOV PCR (Polimerāzes ķēdes reakcijas) testiem. Tika veikti 1500 PCR testi, kas uzrādīja pozitīvus rezultātus. PCR testi gripas vīrusu notur par KOV," tā savā ierakstā "Facebook" vēsta Mārcis Jencītis, draudzes "Kristus pasaulei" garīgais līderis.
RAKUS Nacionālās mikrobioloģijas references laboratorijas vadītāja pienākumu izpildītājs Sergejs Ņikišins vispirms portālam "Delfi" norāda: lai iegūtu izpratni par Covid-19 testēšanas metodēm, ir jāiepazīstas ar SARS-CoV-2 vīrusa noteikšanas principiem, kas tiek izmantoti polimerāzes ķēdes reakcijas testos. Proti, zināms, ka SARS-CoV-2 vīruss visbiežāk inficē (iekļūst) cilvēka elpceļus izklājošās šūnās un, tur vairojoties, izraisa Covid-19 raksturīgos simptomus.
"Šobrīd visā pasaulē Covid-19 izraisītāja SARS-CoV-2 vīrusa noteikšanai kā "zelta standartu" izmanto molekulārās bioloģijas principu – vīrusa ģenētiskā materiāla klātbūtnes noteikšanu no cilvēka paņemtajā materiālā (visbiežāk aizdegunes un rīkles gļotādas šūnās, bet tāpat arī citos cilvēka elpceļu šūnās saturošos materiālos, piemērām siekalas). Katram vīrusa veidam ir tikai tam raksturīgais ģenētiskais materiāls – nukleīnskābes (RNS) elementu – nukleotīdu unikāla secība. Attiecīgi testa princips ir šīs, tikai SARS-CoV-2 vīrusam raksturīgas, secības atrašana. Zinot šo secību, ir iespējams izveidot reaģentu komplektus, kas satur mākslīgus ģenētiskos elementus, kas spēj piesaistīties vīrusa ģenētiskajam materiālam un to iezīmēt," skaidro Ņikišins un piebilst, ka tas tiek veikts noteiktos apstākļos, kas spēj nodrošināt SARS-CoV-2 vīrusa ģenētiskā materiāla fragmenta iezīmēšanu un pavairošanu.
Ņikišins arī norāda: ja mākslīgais ģenētiskais elements saskaras ar vīrusa fragmentu, tiek radīts fluorescences signāls, ko uztver laboratorijas iekārtas fotodetektors un kura stiprums palielinās fragmentam pavairojoties reakcijas laikā. Pēc šī fluorescentā signāla parādīšanās arī nosaka – ir konstatēta vīrusa klātbūtne vai tomēr vīruss paraugā nav atklāts.
Līdz ar to laboratorijas vadītāja p.i. par feisbuka ierakstu uzsver: "Atbilde ir nē. Gripas vīrusu RNS nevar noturēt par SARS-CoV-2 vīrusa RNS".
Tiesa, šajā ierakstā aprakstītos apgalvojumus atspēkojusi arī aģentūra "Reuters," tās veikto faktu pārbaudi var lasīt šeit. Rakstā secināts, ka patiesībā PCR testēšana un vīrusu ģenētiskā sekvencēšana, par ko runājusi profesore Kehila, kalpo dažādiem mērķiem,
Foto: ekrānuzņēmums no "Facebook"
Mārča Jencīša ierakstā pieminētā Kehille jeb Dublinas Universitātes koledžas profesore Doloresa Kehila, kura vada arī Īrijas eiroskeptiķus pārstāvošu politisko partiju, pērn mediju virsrakstos nokļuva saistībā ar viņas sniegtu interviju tiešsaistē kādam galēji labējam aktīvistam. Sarunā viņa vēlējās "atmaskot vēstījumus par Covid-19 pandēmiju", pērn jūnijā rakstīja "The Irish Times". Intervijā, kas jau izņemta no "Youtube" un kas bija skatīta simtiem tūkstošu reižu, viņa apgalvoja, ka "lokdauns" un sociālā distancēšanās nav vajadzīga, lai apturētu vīrusa izplatību, un ka politiķi un plašsaziņas līdzekļi pandēmiju izmanto "kā bailes izraisošu propagandas rīku," lai atņemtu cilvēkiem tiesības, padarītu viņus vēl slimākus un piespiestu vakcinēties.
Viņa arī paudusi virkni apgalvojumu, ko pēcāk citi ārsti un zinātnieki atspēkojuši kā nepatiesus. Kehilas darbavieta, Dublinas universitātes koledža, pēc skaļi izskanējušās intervijas norādīja, ka tur Kehila paudusi tikai savas domas, un tās neatspoguļo skolas, koledžas, institūta vai universitātes nostāju.
Profesore arī izpelnījusies ārvalstu mediju – faktu pārbaudītāju – uzmanību, kad viņa savā "Facebook" lapā pērn novembrī apgalvojusi, ka nekāda pandēmija neeksistē un ka mirstība ar Covid-19 ir tikpat liela kā no parastās gripas. Šādi apgalvojumi bijuši arī citiem maldinošu ziņu paudējiem, atspēkojumus var lasīt šeit. Tāpat arī viņa ieteikusi sargāties no saslimšanas ar Covid-19 ar vitamīniem un ieteikusi pretmalārijas zāles hidroksihlorohīnu. Jau pērnā gada vidū bija klīnisks pētījums, kas apliecināja, ka šīs zāles nepalīdz pret Covid-19.
Portāls "Delfi" arī "Facebook" vēstulē uzrunāja ieraksta autoru Jencīti, jautājot, kādēļ viņš izvēlējās dalīties ar šādu informāciju, taču pagaidām atbilde vēl nav saņemta.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!