No nākamās nedēļas ir plānots celt sekvenēšanas jeb Covid-19 testu pārbaudīšanas uz Lielbritānijas Covid-19 paveida klātbūtni jaudu, pārbaudot ap 200 testiem nedēļā, preses konferencē pēc Ministru kabineta ārkārtas sēdes piektdien, 26. februārī, pavēstīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).
Viņš uzsvēra, ka nākamnedēļ plānots pārbaudīt aptuveni 200 testus, bet aiznākamajā nedēļā jau 300, jo valdība ir piešķīrusi papildu finansējumu testēšanas kapacitātes celšanai. Šonedēļ pārbaudīti aptuveni 100 testi.
"Šis jau būtu tas nepieciešamais līmenis, kas ir Eiropas Savienībā noteikts, ka ir nepieciešams sekvencēt aptuveni 5% no pozitīvajiem testiem, lai pārliecinātos, kāda veida vīrusa paveidi tie ir," skaidroja ministrs, uzsverot, ka šādu pārbaužu rezultātā var noskaidrot, kāda veida paveids tas ir – Lielbritānijas, Dienvidāfrikas vai kāds cits. Tomēr viņa rīcībā esošā informācija liecina, ka Latvijā citi paveidi šobrīd nav konstatēti – tikai no Lielbritānijas ievestais.
Papildus šim apjomam, sadarbībā ar Eiropas Slimību profilakses kontroles centru, plānots veikt arī papildu pētījumus laboratorijās Vācijā, kas būs vēl papildu 200-300 testu apjomam, ko veiks Latvijā, atklāja ministrs.
Tāpat viņš paziņoja, ka tiek strādāts pie eksperimentālas tehnoloģijas, lai "noskaidrotu varbūtību, ka tas ir konkrētais britu paveids jau testēšanas līmenī, kad tiek veikts PĶR [polimerāzes ķēdes reakcijas tests – red.] tradicionālais tests".
"Ja tas piepildīsies, tad mums drīzumā būs daudz operatīvāka, ātrāka un apjomīgāka informācija par šo vīrusa paveidu izplatību Latvijā," atklāja Pavļuts, piemetinot, ka šajā ziņā Latvija ir labākā situācijā nekā kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija.
Aicināts paskaidrot, kā sekvenēšanai tiek atlasīti testu paraugi, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs norādīja, ka paraugus atlasa pēc nejaušības principa, lai būtu plašāka ģeogrāfiskā un vecuma struktūra, īpašu uzmanību pievēršot uzliesmojumu vietām.
Epidemiologs norādīja, ka tiek pievērsta pastiprināta uzmanība novadiem ar augstu saslimstības līmeni, tāpat ir svarīgi nepieļaut, lai liela daļa paraugu būtu no viena uzliesmojuma.
Kā skaidroja Perevoščikovs, darbs ir skrupulozs, SPKC strādā, izmantojot savu datubāzi, kā arī šajā procesā palīdz laboratorijas, lai izvēlētie dati būtu pēc iespējas jaunāki.
Jau ziņots, ka ir manāms, ka saslimstības ar Covid-19 struktūra sabiedrībā mainās, un ir izplatītāka bērnu vidū, piektdien, 26. februārī, MK ārkārtas sēdes sākumā sacīja Pavļuts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
