Ir darbs, bet nav, kas strādā – Saeimā turpina spriest par pieaugušo izglītību  (55)

Tā saucamais lūzums jeb vecuma posms, kad darbinieka algas palielināšanās apstājas vai sāk samazināties ir 40 gadi, norādīja pētījumu kompānijas "Fontes" valdes priekšsēdētāja Kristīne Āboltiņa. Turklāt šis lūzuma punkts turpina iestāties arvien ātrāk. Ašeradens atcerējās, ka pirms pāris gadiem šis vecums bija 46 gadi.

"Es gribu teikt, ka tas virzīsies vēl straujāk. Es piekrītu, kam mēs diezgan ātriem soļiem tuvojamies bīstamai situācijai," Saeimas komisijas sēdē teica Āboltiņa.

Darba vietu Latvijā netrūkst, taču trūkst pareizās prasmes, pauda komisijas vadītājs Arvils Ašeradens (JV). Zemāk redzamas prasmes, bez kurām iekļauties nākotnes darba tirgū būt teju neiespējami, kā norādīja Āboltiņa.

Kā šīs prasmes iegūt? Saeimas komisijas dalībnieki uzsvaru liek uz pieaugušo izglītību un mūžizglītību. Taču bez problēmas, ka daudzi cilvēki darbspējīgā vecumā ir ar nepabeigtu vidējo izglītību, pieminēja arī samilzušas problēmas starp tiem, kam vidējā izglītība ir.

"Mēs visi gribam [kļūt par IT speciālistiem], bet tam visam ir līdzi jānāk arī personīgām īpašībām, piemēram kognitīvajām prasmēm un loģikai. Mums tas jārisina pamatu pamatā, mēs redzam [problemātiku] arī jauniešu ķīmijas un fizikas eksāmenu rezultātos," teica Āboltiņa.

Par pieaugušo izglītību – Latvijā šobrīd 7% no strādājošajiem iesaistās mūžizglītībā. Turpretī Skandināvijā, Zviedrijā tie ir 30% nodarbinātie, vēstīja Ašeradens.

Tomēr ne pieaugušo izglītība sniedz piedāvājumu, kas sagatavotu cilvēkus veiksmīgai iekļaušanai darba tirgū, ne arī pieaugušajiem vienmēr ir laiks mācīties, sprieda Saeimas komisijas dalībnieki.

"Pieaugušie mācās citādāk nekā mācās skolēni. Pieaugušie izvēlas tādas programmas, kas nepieciešamas viņu karjeras attīstībai. Tas rada risku darba devējam. Attīstot papildu prasmes, pieaugušais nevis turpina strādāt pie tā paša darba devēja, bet izvēlas citu karjeru," lēsa "PwC Latvia" vecākā konsultante Diāna Kurpniece.

Tāpat būtu jāturpina sabiedrībā veidot domu, ka personas, kam nav augstākā bet kam ir specializētā izglītība, darba tirgū nereti var sasniegt labākus rezultātus, proti, lielāku algu, pauda Kurpniece.

Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts stāstīja, ka asociācija savā pētījumā ir secinājusi, ka aptuveni 70% nodarbināto vēlas vai ļoti vēlas mācīties. "Problēmas ir ar mācību īstenošanu. Lai palaistu nodarbinātos uz mācībām, viņu vietā stādā uzņēmumu vadītājs. Citu variantu nav," teica Bukonts.

Ašeradens vairākiem Saeimas komisijas dalībniekiem jautāja, vai nevajadzētu domāt par atsevišķa likuma par pieaugušo izglītību veidošanu, lai risinātu visas šīs nozares problēmas.

"Mums būtiski risināt jautājumu pēc būtības. Mēs redzam, ka augstākajā izglītība un zinātnē nepieciešamas apvienot likumus. Es neteiktu, ka pašmērķis ir radīt jaunu likumu, bet plašākas diskusijas mums nav bijušas," atbildēja Latvijas Darba devēju konfederācijas izglītības un nodarbinātības eksperts Rihards Blese.

Ar skaidriem ieteikumiem klajā nāca Valsts izglītības attīstības aģentūras pārstāve Dita Traidās: nepieciešami atbalsta pasākumi darba devējiem, nepieciešama nodokļu atlaides, lai veicinātu darba devēju investēšanu savu darbinieku izglītošanā, nepieciešams valsts budžeta finansējums pieaugušo izglītībai, nepieciešami vienoti neformālās izglītības kvalitātes kritēriji, kā arī nepieciešams likumos noteikt tiesības un apmaksātām darba dienām mācībām.

Lai gan Saeimas komisijas dalībnieki jau iepriekš diskusijās pauda, ka apzinās šī jautājuma problemātiku, skaidri soļi situācijas uzlabošanai netika apstiprināti.