Covid-19: Mediju uzraugs konstatē nepatiesas informācijas izplatīšanu PBK  (220)

Programmā "Pirmais Baltijas Kanāls Latvija" izplatīta nepatiesa un maldinoša informācija par koronavīrusu un tā infekciozitāti, tādējādi apdraudot sabiedrības veselību vai radot nopietnus un smagus tās apdraudējuma riskus.

Medijs ir pārkāpis Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 26. panta pirmās daļas 9. punktā noteiktās programmu veidošanas prasības, kas nosaka, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un raidījumos nedrīkst ietvert saturu, kas apdraud sabiedrības veselību vai varētu radīt nopietnus un smagus tās apdraudējuma riskus.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums nosaka arī to, ka elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem ir jānodrošina, lai fakti raidījumos tiktu atspoguļoti godīgi, objektīvi, ar pienācīgu precizitāti un neitralitāti. Komentāri un viedokļi ir jāatdala no ziņām un jānosauc viedokļa vai komentāra autoru. Informatīvi dokumentālajos un ziņu raidījumos fakti ir jāatspoguļo tā, lai apzināti nemaldinātu auditoriju.

Nepatiesi apgalvojumi par koronavīrusu, tostarp apgalvojot, ka tā esot zema lipīguma infekcija, ir izplatīti PBK programmas "Pirmais Baltijas Kanāls Latvija" 2020. gada 27. decembra raidījumā "Zdorovje" ("Veselība"), kā arī 2020. gada 30. decembra raidījumā "Žitj Zdorovo" ("Dzīvot lieliski"). To, ka izplatītā informācija ir nepatiesa, apstiprinājusi arī LR Veselības ministrija un Slimību profilakses un kontroles centrs, pārbaudot virkni šajos raidījumos pausto apgalvojumu.

Raidījumā paustie nepatiesie apgalvojumi var palielināt infekcijas izplatīšanās riskus ģimenes locekļu vidū un īpaši veicināt senioru un bērnu inficēšanos. Tāpat maldinošā informācija var mazināt cilvēku līdzdalību drošības pasākumos izglītības iestādēs, kā arī veicināt sabiedrības vēlmi neievērot valstī noteiktos ierobežojumus. Tas, savukārt, var radīt un pastiprināt nekontrolējamu koronavīrusa izplatību.

Medijus uzraugošā NEPLP ir konstatējusi, ka PBK neveica nepieciešamos pasākumus likuma ievērošanai, tajā skaitā neizvērtēja raidījumā sniegtās informācijas patiesumu, ietekmi uz sabiedrības veselību un iespējamiem apdraudējuma riskiem, un ir pieļāvis nepatiesas informācijas izplatīšanu.

"Medijiem jāatceras, ka tie ir atbildīgi par to, lai programmās tiktu izplatīta pārbaudīta informācija un lai kopējais raidījuma konteksts vidusmēra skatītājam, kuram nav specifisku zināšanu attiecīgajā nozarē, nebūtu maldinošs. Bezatbildība var novest pie ļoti tālejošām un nopietnām sekām, un šajā gadījumā – radīt apdraudējumu sabiedrības veselībai," atzinis NEPLP loceklis Patriks Grīva.

Viņš uzsver, ka medijiem ir redakcionālā brīvība tiktāl, ciktāl tā nepārkāpj likumu prasības. Brīvība nav patvaļa. Katram medijam ir redakcionālā atbildība par tajā izplatītajiem raidījumiem un sniegto informāciju. Likums paredz pienākumu nodrošināt, lai raidījumos fakti un notikumi tiktu atspoguļoti godīgi, objektīvi, ar pienācīgu precizitāti un neitralitāti, kā arī ir pienākums izplatīt tādu informāciju, kura neapdraud sabiedrības veselību vai nevar radīt būtiskus tās apdraudējuma riskus. Tas nozīmē, ka visi fakti, kas tiek iekļauti raidījumos, ir jāpārbauda, vai tie atbilst patiesībai. Un par to saskaņā ar likumu ir atbildīgs elektroniskais plašsaziņas līdzeklis neatkarīgi no tā, vai tas ir paša medija veidots raidījums, vai to ir veidojis neatkarīgais producents.

"Laikā, kad valstī saistībā ar koronavīrusa izplatību ir izsludināta ārkārtējā situācija un kad publiskajā telpā jau tā pastāv augsts dezinformācijas risks, visa veida nepatiesas un nepārbaudītas informācijas izplatīšana elektronisko plašsaziņas līdzekļu raidījumos saistībā ar koronavīrusu var būtiski apdraudēt sabiedrības veselību vai radīt nopietnus un smagus tās apdraudējuma riskus," uzsvēris Grīva.

Abi PBK izdarītie pārkāpumi uzskatāmi par būtiskiem, jo tie skāruši īpaši aizsargājamas intereses – sabiedrības veselības intereses, turklāt ārkārtējās situācijas laikā. Raidījumā izplatītā informācija var atstāt sekas uz cilvēku izvēlēm, kas saistītas ar valstī noteikto ierobežojumu ievērošanu, tādējādi radot sekas arī veselības sistēmas darbībai kopumā.

Tādēļ Padome par konstatēto pārkāpumu 27. decembra raidījumā "Zdorovje" ir PBK piemērojusi likumā noteikto maksimālo naudas sodu - 10 000 eiro. Savukārt par 30. decembra raidījumā "Žitj Zdorovo" pieļauto pārkāpumu – 6000 eiro lielu naudas sodu.