Video: Kādus scenārijus Covid-19 ierobežošanai plāno valdība  (110)

Portāls "Delfi" piedāvā vērot preses konferences pēc valdības sēdes ierakstu.

Attālinātajā preses konferencē piedalījās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP), Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Pēc pailgas diskusijas valdība vienojās, ka Operatīvās vadības grupai Valsts kancelejas vadītāja Jāņa Citskovska vadībā līdz 9. marta Ministru kabineta sēdei sagatavot divus iespējamos turpmākās rīcības variantus. Viens no tiem būtu par ierobežojumu pastiprināšanu, bet otrs par ierobežojumu atvieglošanu pie augsta saslimstības ar Covid-19 līmeņa saglabāšanās, abos gadījumos modelējot iespējamās sekas. Kariņš aicināja visas ministrijas sadarboties pie šo rīcības scenāriju sagatavošanas, neraugoties uz atšķirībām viedokļos par turpmākiem ierobežojumiem.

Šī brīža epidemioloģiskā situācija un citu valstu pieredze, kur strauji izplatās jaunais vīrusa paveids, kas ir līdz pat 70% infekciozāks, ir nopietns signāls, lai Latvijā nemīkstinātu esošos drošības pasākumus. Tieši otrādi – tendences liecina, ka ir jārīkojas apsteidzoši un jālemj par stingrākiem nosacījumiem, lai nepieļautu arvien straujāku vīrusa jaunā paveida izplatību Latvijā, tādu paziņojumu otrdien izplatīja Veselības ministrija.

Šobrīd jaunākie dati liecina, ka Latvijā pakāpeniski pieaug vīrusa jaunā paveida īpatsvars – šobrīd tie ir aptuveni 8% no visiem saslimšanas gadījumiem, turklāt reģistrēti vairāk kā 10 lokāli uzliesmojumi, tai skaitā pirmsskolas izglītības iestādē. Ņemot vērā citu valstu pieredzi, prognozējams, ka arī Latvijā, līdzīgi kā citviet Eiropas Savienības valstīs, varētu būt straujš saslimstības pieaugums, ko izraisītu tieši jaunais vīrusa paveids. Jau iepriekš bija noteikts, ka kritiskā robeža, kad jāievieš stingrāki piesardzības pasākumi, būtu brīdis, kad vīrusa jaunā paveida īpatsvars sasniedz 5% no visiem saslimšanas gadījumiem, skaidro ministrija.

Šobrīd nav iespējams precīzi pateikt, kā situācija attīstīsies un cik slikta epidemioloģiskā situācija būs, tomēr ņemot vērā iepriekš minētās tendences un citu valstu pieredzi, jārēķinās ar sliktākajiem scenārijiem. Papildus jāņem vērā, ka Latvijā šobrīd "starta pozīcija" ir slikta – saslimstība jau sākotnēji ir augsta un saslimstības kritums ir apstājies, līdz ar to turpmākais pieaugums būs saistīts ar daudz lielākiem zaudējumiem, nekā, saslimstībai pieaugot no zemākiem radītājiem. Tādējādi mūsu situācijā būs nepieciešami nopietnāki drošības pasākumi, norāda Veselības ministrija.

Tāpēc veselības nozares speciālistu skatījumā šobrīd nav pamata runāt par jauniem drošības pasākumu atvieglojumiem, bet jārīkojas apsteidzoši, nepieļaujot brīdi, kas vīrusa izplatība Latvijā būs krietni augstāka. Pārāk daudz atvieglojumu nozīmētu papildu riskus. Kā rezultātā var rasties jauni slimības uzliesmojumi un strauji pieaugt pacientu skaits slimnīcās. Savukārt tas būs iemesls, lai atkārtoti ieviestu stingrus drošības ierobežojumus, radot gan ekonomiskos, gan sociālos zaudējumus.Vienlaikus jāņem vērā, ka Covid-19 augstās saslimstības dēļ joprojām ir ierobežoti citi veselības aprūpes pakalpojumi, kā sekas redzēsim vēl ilgu laiku, atgādina ministrija.

Par konkrētu rīcību visu ministriju speciālisti, iesaistīties dienesti un zinātnieki vēl diskutēs, lai pēc tam gala lēmumu pieņemtu valdība. Otrdien, 2. martā, valdības sēdes laikā Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs ieskicēja, ka būtu nepieciešams pastiprināt nosacījumus strādāt attālināti. Tāpat viens no iedarbīgākajiem drošības pasākumiem ir cilvēku pulcēšanās ierobežošana. Būtisks aspekts ir arī stingra esošo prasību kontrole sabiedrībā un darba vietās.

Jaunais Lielbritānijas Covid-19 paveids līdz šim Latvijā atklāts 20 pašvaldībās, Ministru kabineta sēdē otrdien, 2. martā, atklāja E. Gulbja laboratorijas pārstāvis Mikus Gavars.

Kā skaidroja Gavars, pagājušajā nedēļā kopumā laboratorijā apstiprināti 100 paraugi, kuros ir konstatēts Lielbritānijas paveids – 95 atlases kārtā, bet vēl pieci pēc nejaušības principa.

No 1071 pozitīva Covid-19 parauga pagājušajā nedēļā, Latvijā atklāts ne mazāk kā 9,34% Lielbritānijas Covid-19 paveida gadījumu, secināja Gavars. Kā papildināja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologs Jurijs Perevoščikovs, Latvijā kopumā tie ir 7-8% no kopumā sekvenētajiem paraugiem.

Jau ziņots, ka pēdējā diennaktī veikts 14 225 Covid-19 tests, reģistrēti 645 jauni saslimšanas gadījumi, bet 17 inficētie miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Mirušie bija šādās vecuma grupās: viens cilvēks 50-59 gadu vecumā, viens 60-69 gadu vecumā, četri 70-79 gadu vecumā, deviņi 80-89 gadu vecumā, divi 90-99 gadu vecumā.

Pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem: 4,5%.

14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju: 493,1.

Latvijā ar Covid-19 kopumā saslimuši 87 103 cilvēki.