Par Pēterbaznīcas likteni Saeimas komisijā joprojām daudz nezināmā  (12)

Tiesa, Saeimas komisija likumprojekta "Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums" pirmajā lasījumā konceptuāli vienojās, ka potenciālās baznīcas īpašuma tiesības pienāksies Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai (LELB). Likumu pirmajā lasījumā deputāti atbalstīja.

Tomēr, neskatoties uz to, šoreiz komisijas sēdē vienprātības par potenciālo īpašnieku vairs nebija. Kā Saeimas komisijas sēdes sākumā norādīja tās vadītājs Arvils Ašeradens (JV), uz baznīcas īpašumtiesībām "veidojas diezgan cienījams pretendentu skaits", kas ir:

Deputāte Anita Muižniece (JKP) komisijas sēdē vairākkārt uzsvēra, ka nepieciešams konkrēts rīcības plāns turpmākajam komisijas darbam. Proti, sākotnējos priekšlikumus deputāti, iespējams, atbalstījuši, ņemot vērā, ka īpašuma tiesības uz baznīcu saņemtu LELB. Ja vienprātības šajā jautājumā vairāk nav, tad ir jautājums – kas notiks ar priekšlikumiem, kas jau ir iesniegti šajā konceptuālajā versijā uz pirmo lasījumu, ko "mēs atbalstījām", jautāja Muižniece.

"Šeit ir jau atbalstīti un izskatīti jautājumi, kas iesniegti uz 2. lasījumu 1. lasījumā atbalstītajai likumprojektu redakcijai. Ja jūs vēlaties turpināt iet pa priekšlikumiem, tad jūs to varat darīt, jo pagaidām neviens nav prasījis atcelt vai pārskatīt to balsojumu, kas izdarīts iepriekšējās komisijas sēdēs," teica deputāte Evija Papule (ievēlēta no "Saskaņas"). Muižniece gan apliecināja komisijas sēdē, ka pārbaudīs iepriekšējās komisijas sēdēs pieņemto.

Sēdes noslēgumā, kas pienāca ātrāk, nekā plānots, Ašeradens paziņoja, ka nākamajā komisijas sēdē deputāti uzklausīs pretendentus uz baznīcas īpašuma tiesībām.

Kā norādīja Ašeradens, no Vācijas deputātes Latvija jau ir saņēmusi ziņu, kurā ir apstiprinājums programmai, no kuras piešķirtu līdzfinansējumu baznīcas ēkas atjaunošanai. Tiesa, kā vēlāk atklājās sēdē – Vācija līdzfinansējumu piešķirtu vien tad, kad apstiprinātu Vācu draudzi par īpašuma tiesību turētāju. Vairāki deputāti gan pauda bažas, ka šī informācija balstās tikai vienas deputātes sniegtajā informācijā, tāpēc Ašeradens apņēmās sagādāt drošāku informāciju.

Arī Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (AP) aicināja Saeimas komisijai, ka noskaidros vairākus būtiskus jautājumus līdz pretendentu uzklausīšanai. Staķis teica, ka Rīgas motivācija pieteikties par vienu no iespējamajiem Rīgas Svētās Pētera baznīcas īpašuma tiesību turētājiem balstās uz neoficiālu un nekur neapstiprinātu informāciju.

"Vācijas puse esot noteikusi nosacījumus, ka projektu veicējam ir jābūt tādam, kas spēj nodrošināt 50% līdzfinansējumu un kuram ir pieredze lielu projektu veikšanā. Izejot no šīs motivācijas, Rīga būtu viens no reālākajiem pretendentiem. [..] Mūsu pusē pat ir diezgan pretrunīga informācija šajā jautājumā, tāpēc, pirms mēs virzāmies tālāk, es aicinātu izmantot iespēju, ka Saeimai gan jau ir iespēja noskaidrot šo informāciju pilnīgi oficiāli," pauda Staķis. Tas, turklāt, ļoti varētu mainīt Rīgas vēlmi vai motivāciju šajā projektā piedalīties, piebilda Rīgas mērs.

Arī deputāts Raivis Dzintars (NA) aicināja katru, kuram ir informācija par kādu būtisku apstākli, piemēram, par līdzfinansējuma piesaistīšanas jautājumiem, "likt kārtis uz galda".

"Neskatoties uz ugunsgrēkos, vētrās un konfliktos piedzīvotajiem postījumiem, tā saglabājusi īpašu gotiskās arhitektūras veidola dinamisku, unikālu telpas garīgumu," pauda arhitekts Blūms. Viņš arī stāstīja, ka šī esot viena no retajām baznīcām, kuras iekšienē sajūtas pietuvinātas tām "mistiskajām sajūtām", kas rodoties, ieejot Parīzes Dievmātes katedrālē.

Tomēr, lai gan arhitekts apliecināja baznīcas kultūrvēsturisko vērtību, tās fiziskais stāvoklis nebūt nav labs. Viena no lielajām problēmām esot jumts. "Ūdens tek pa dzegām un fasādēm. Jumta segums uzlikts nepareizi un pavirši. Ir aizdomas par jumta konstrukcijas problēmām. Mums nav pārliecības, kas tas būs mūžīgi stabils," norādīja arhitekts

Arī ēkas pamati esot problemātiski, jo ūdeņi no nelabotajām notekām skalojas caur mūriem zem jumta bēniņos, gar pamatiem un zem bruģa.

"Es saskaitīju apmēram 50 vietas, kur tek ūdens. Velves dažviet jau smagi samitrinātas, kas veicina arī destrukciju. Šeit ir sekas, kuras rada mūsu nekontrolētu ūdeņu izplūšana ap ēku un ēkas pamatiem," komisijas sēdē pauda Blūms.

Kā novērojis viņš pats, bez pamatīgas iedziļināšanās redzamas 20 būves defektu grupas un vismaz 56 redzami būtiski defekti. Viņš gan piebilda, ka pēc izpētes defektu skaits būtu lielāks.

Tiem, kuri ir atbildīgi par šīs baznīcas uzturēšanu, proti, Rīgai, problēmas zināmas jau sen, teica arhitekts.

2018. gada rudenī, darbu uzsākot 13. Saeimai, tā pārņēma šī likumprojekta izskatīšanu no 12. Saeimas un decembrī nodeva atbildīgajai komisijai, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam nosakot 2019. gada 1. martu.