Saeima ceturtdien, 4. martā, vienā dienā nodeva komisijai un pieņēma kā steidzamus divos lasījumos grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas pasargās no īpašuma zaudēšanas labticīgos mantas ieguvējus.
Par grozījumu pieņemšanu galīgajā lasījumā nobalsoja visi klātesošie 94 Saeimas deputāti. Tā kā deputātu pārliecinošs vairākums nobalsoja arī par steidzamību, likuma grozījumi tiks ātri izsludināti.
Lemjot par grozījumu pieņemšanu, skaidri tika pateikts, ka deputāti sarosījušies pēc tam, kad sabiedrības sašutumu raisīja mākslinieka Aivara Vilipsona ģimenes stāsts par iespēju zaudēt labticīgi nopirktu dzīvokli.
Saeimas deputāts Andrejs Judins (JV), kurš aktīvi iesaistījās šo likuma grozījumu gatavošanā, debatēs atzina, ka šis ir izņēmuma gadījums un steiga nepieciešama, jo māksliniekam Aivaram Vilipsonam jau nākamajā nedēļā var būt apgabaltiesas sēde, kura pieliks punktu šai lietai.
"Nākamajā nedēļā valsts var kļūt bagātāka, jo mums būs vēl viens dzīvoklis. Es domāju, mēs nedrīkstam to pieļaut. Valsts ir līdzvainīga šajā situācijā. Ir noziedznieki, kuri pastrādāja noziegumu, bet valsts neizdarīja visu, ko bija iespējams izdarīt, lai tādu noziedzīgu nodarījumu novērstu, nepieļautu. Tātad pasargāsim vienu cilvēku, pasargāsim citus cilvēkus, kas atrodas līdzīgās situācijās un strādāsim, lai mums būtu labāka, efektīvāka aizsardzība labticīgiem ieguvējiem kriminālprocesā," teica Judins.
Uz otro un galīgo lasījumu Saeimas Juridiskais birojs iesniedza vairākus precizējošus priekšlikumus, ko atbalstīja gan Juridiskā komisija, gan Saeima otrajā lasījumā. Līdz ar to tika mainīts likumprojekta teksts un izmaiņas izdarītas citā pantā, nekā sākotnēji piedāvāja Juridiskā komisija.
Pirmajā lasījumā tika pieņemts grozījums Kriminālprocesa likuma 357. pantā, kas saucas "Noziedzīgi iegūtas mantas atdošana". Saeima to vēlējās papildināt ar daļu, kas nosaka, ka "bezmantinieku manta, kas atzīta par noziedzīgi iegūtu mantu un uz kuru pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas tās labticīgajam ieguvējam Zemesgrāmatā ir nostiprinātas īpašuma tiesības, atstājama labticīgajam ieguvējam. No noziedzīgo nodarījumu izdarījušās personas valsts labā piedzen šīs mantas vērtību".
Otrajā un galīgajā lasījumā Saeima tomēr grozīja 360. pantu ar nosaukumu "Trešo personu tiesības", papildinot to ar jaunu daļu, kas nosaka, ka "ja noziedzīgi iegūta manta ir nekustamais īpašums, kas ir piekritīgs valstij, to atstāj trešās personas īpašumā, ja tā ir šīs mantas labticīga ieguvēja un tās īpašuma tiesības ir nostiprinātas publiskā reģistrā. No noziedzīgo nodarījumu izdarījušās personas valsts labā piedzen šīs mantas vērtību Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā."
Otrajā lasījumā arī atbalstīts priekšlikumus, ka pieņemtie grozījumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.
Pie otrā lasījuma Saeimā raisījās lielākas debates nekā rīta pusē pie pirmā lasījuma, jo tagad vairāki opozīcijas politiķi izmantoja iespēja, lai norādītu uz valdības atbildību, ka šī problēma nav risināta gadiem un tagad par to jālemj steigā.
Arī par grozījumu pieņemšanu pirmajā lasījumā rīta pusē nobalsoja 94 deputāti, priekšlikumi otrajam lasījumam bija jāiesniedz pusstundas laikā, un Saeimas darba pārtraukumā Juridiskā komisija sanāca uz sēdi.
Debatēs Judins atzina, ka kopumā ir nepieciešami sistemātiski uzlabojumi, pie kā Saeimā tiks turpināts darbs. Deputāts Jānis Butāns (JKP) debatēs atvainojās visiem cilvēkiem, kuri līdz šim nesakārtotas sistēmas dēļ cietuši līdzīgā veidā.
Likumprojektā ietvertais grozījums vērsts uz sabiedrības, jeb labticīga ieguvēja interešu un tiesību aizsardzību. Grozījums paredz papildināt likuma 357. pantu ar daļu šādā redakcijā – bezmantinieku manta, kas atzīta par noziedzīgi iegūtu mantu un uz kuru pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas tās labticīgajam ieguvējam Zemesgrāmatā ir nostiprinātas īpašuma tiesības, atstājama labticīgajam ieguvējam. No noziedzīgo nodarījumu izdarījušās personas valsts labā piedzen šīs mantas vērtību.
Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka no Satversmes tiesas sprieduma lietā "Par Kriminālprocesa likuma 356. panta otrās daļas un 360. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam, 91. panta pirmajam teikumam, 92. un 105. pantam'' izriet, ka cietušā tiesības ir jāaizsargā, atdodot izkrāpto īpašumu cietušajam, taču jāgarantē arī pienācīga labticīgā ieguvēja aizsardzība.
Šobrīd esošie tiesību aizsardzības līdzekļi, kuri paredzēti tādas personas aizsardzībai, kas īpašumu ieguvusi labā ticībā, bet vēlāk iegūtais īpašums tiek atzīts par noziedzīgi iegūtu, ir maz efektīvi. Tādēļ ir nepieciešams veikt grozījumu Kriminālprocesa likumā, lai nodrošinātu tiesisko regulējumu labticīgas mantas ieguvēja tiesību aizsardzībai, teikts anotācijā.
Grozījums paredz papildināt likuma pantu ar jaunu daļu, kas regulētu gadījumu un būtu izņēmums no vispārīgā regulējuma, kad bezmantinieku manta, kas ir atzīta par noziedzīgi iegūtu mantu un uz kuru pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas tās labticīgajam ieguvējam Zemesgrāmatā ir nostiprinātas īpašuma tiesības, tiek atstāta labticīgam ieguvējam, savukārt valsts labā tiek piedzīta šīs mantas vērtība no noziedzīgu nodarījumu izdarījušās personas, skaidrots anotācijā.
"Delfi" jau ziņoja, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 17. februārī apmierinājusi Valsts policijas (VP) lūgumu, ar kuru par noziedzīgi iegūtu mantu atzīts māksliniekam Aivaram Vilipsonam piederošais dzīvoklis. Atbilstoši normatīvajam regulējumam šis dzīvoklis pēc piederības atdots Latvijas valstij, taču šis tiesas lēmums vēl desmit dienu laikā ir pārsūdzams.
Jau vēstīts, ka policija 2019. gadā nolēma arestēt mākslinieka Aivara Vilipsona 2017.gadā iegādātu dzīvokli, jo tas 2011. gadā varētu būtu izkrāpts, viltojot testamentu. Tā kā nav neviena cietušā, kam dzīvokli atdot, policija rosina tiesai to kā noziedzīgi iegūtu mantu konfiscēt par labu Latvijas valstij, tajā pašā laikā atzīstot, ka iespējamos krāpniekus tik drīz pie atbildības nesauks.
Raidījums "de facto" vēstīja, ka nelielu dzīvokli Rīgā, Zirņu ielā, Vilipsons iegādājās 2017. gadā, samaksājot par to vairākus desmitus tūkstošus eiro. 2019. gadā pienāca vēstule no VP, kurā bija rakstīts, ka dzīvoklis ir arestēts kādas izmeklēšanas ietvaros. Ģimene noskaidrojusi, ka viņu iegādātais dzīvoklis pirms gandrīz 10 gadiem, iespējams, izkrāpts, viltojot testamentu. Pēc tam tas divas reizes tika pārdots tālāk, līdz to nopirka Vilipsons.
Lietā tiek izmeklētas vēl 10 citas epizodes. Par aizdomās turamām kopā atzītas 14 personas.
Kriminālprocess policijas Rīgas reģiona pārvaldē sākts 2014. gadā, bet 2017. gadā, kad Vilipsons dzīvokli nopirka, Zemesgrāmatā nebija vēl nevienas atzīmes, ka dzīvoklis ir saistīts ar izmeklēšanu. Kā norāda raidījums, ja policija būtu ātrāk informējusi Zemesgrāmatu par izmeklēšanu, Vilipsonu ģimene dzīvokli nemaz nebūtu nopirkusi.
Policija skaidroja, ka pierādījumus izdevās savākt tikai vēlāk. "Sākotnēji izmeklēšana tika uzsākta 2014. gadā saistībā ar viena nekustamā īpašuma izkrāpšanu. Izmeklēšanas laikā tika noskaidrots vēl par citām apkrāptām personām un tas, ka šo noziegumu sēriju izdara personu grupa. Ņemot vērā, ka noziegums tika atklāts vēlāk, arests nekustamajam īpašumam uzlikts 2019. gadā," pauda policijas pārstāve Gita Gžibovska.
Kā norāda "De facto", izmeklētāja Gita Zeltiņa pagājušā gada nogalē ierosināja tiesai Vilipsona dzīvokli atzīt par noziedzīgi iegūtu un konfiscēt to par labu cietušajam, šajā gadījumā atdot Latvijas valstij.
Izmeklētāja lēmumā atzinusi, ka izmeklēšanu tuvākajā laikā nepabeigs, tādēļ lūdz ātrāk izlemt jautājumu par mantu, ko likums ļauj.
Raidījums vēstīja, ka 2011. gada vasarā pie notāres ieradās trīs sievietes. Vienai no tām mirusī Zirņu ielas dzīvokļa īpašniece it kā bija atstājusi mantojumu. Abas pārējās apliecināja, ka testaments ir īsts — nelaiķe to sastādījusi viņu klātbūtnē.
Piecus gadus pēc izmeklēšanas uzsākšanas 2019. gadā ekspertīzē secināja, ka testaments ir viltots. Šajā epizodē policija tur aizdomās abas liecinieces Allu Keišu un Viktoriju Leibenzoni un Leibenzones vīru Sergeju Zeņkovu, kurš pēc tam uz pilnvaru pamata sniedza dokumentus Zemesgrāmatā un arī saņēma naudu, īpašumu pārdodot.
Zeņkovs rakstiskā komentārā "de facto" pauda, ka viņam krāpšanu inkriminē nepamatoti un viņu cenšoties iegāzt cita aizdomās turētā — Keiša.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
