"Es uzskatu, ka šādam piemineklim bija jābūt jau sen, tāpēc šodien mēs esam iesējuši sēklu diskusijai par to. Ja mēs paskatāmies uz pilsētvidi, tad jāsaka, ka Rīgā ir maz pieminekļu drosmīgajām Latvijas sievietēm, ar kurām varam lepoties," preses konferencē uzsvēra Rīgas mērs.
Rīgas mērs preses konferencē izcēla Aspazijas nozīmīgumu politiskajā darbībā un to, ka viņa iestājusies par sieviešu līdztiesību.
"Par šo Aspazijas nelokāmo stāju viņa tika daudz vajāta un daudz cietusi, taču vienmēr palikusi nelokāma, un manās acīs viņa ir viena no drosmīgākajām Latvijas sievietēm," sacīja Staķis, uzsverot, ka "ir nepareizi, ka līdz šim Latvijas galvaspilsētā nav piemineklis šai izcilajai personai".
Viņš sacīja, ka diskusijā par pieminekļa nepieciešamību visi tās dalībnieki esot bijuši vienisprātis, taču līdz konkrētiem lēmumiem vēl nav nonākuši.
Atbildot uz žurnālistu jautājumiem par pieminekļa un tā idejas realizēšanu, Staķis nevarēja prognozēt, cik ilgu laiku tas prasīs: "Iespējams, gads, iespējams, divi gadi, bet šī apņemšanās ir. Piemineklis Aspazijai Rīgā būs," solīja Rīgas mērs.
To, ka Rīgā joprojām nav pieminekļa Aspazijai un ka tas ir nepieciešams, uzsvēra arī Memoriālo muzeju apvienības direktore Rita Meinerte, piebilstot, ka Aspazijas piemineklim ir jābūt nosacītam tēlam, ar kuru tiek paustas visas Aspazijas iedvesmojošās īpašības un veikums.
"Es domāju, ka Rīgas pilsētvidei šāds piemineklis sniegs pievienoto vērtību. Ļoti svarīgs ir pieminekļa idejiskais līmenis," preses konferencē žurnālistiem sacīja Raiņa un Aspazijas muzeja vadītāja Zanda Rozenberga.
Sabiedriskā aktīviste, Žaņa Lipkes memoriāla direktore Lolita Tomsone uzsvēra, ka ir svarīgi, lai Aspazijas piemineklis būtu pilsētas centrā. Tomsone uzsvēra ne tikai Aspazijas literāro pienesumu, bet arī veikumu sabiedrības labā.
"Šī ideja, ka Aspazijas piemineklim ir jābūt Rīgā, ir viennozīmīgi vienbalsīgi atbalstāma. Aspazijas neesošais piemineklis Rīgā ir parāds, kas mums jāatdod vēsturei. Skaidrs, ka Aspazijai ir pieminekļi citās Latvijas pilsētās, bet Rīga ir Latvijas galvaspilsēta," sacīja Rīgas domes deputāte Agnese Logina (AP).
Logina atzina, ka Rīgas pilsētvide kopumā neatspoguļo sieviešu sasniegumus pietiekami godīgi, jo galvaspilsētā ir stipri par maz ielu, kuru nosaukumos figurē sieviešu vārdi. "Mums ir jāsāk tas labot," sacīja deputāte, uzsverot, ka Aspazijas piemineklis var būt kā simbolisks sākums nopietnām pārmaiņām, lai pilsētvide kļūtu godīgāka un iekļaujošāka.
Nepieciešamību pēc Aspazijas pieminekļa Rīgā apstiprināja arī Rīgas domes deputāte Rita Eva Našeniece (JV), piebilstot, ka tas ir īpaši aktuāls tieši šobrīd politiskajā vidē Rīgā. "Tieši šīs spēcīgās sievietes, kas asociējas ar Aspazijas tēlu un ideju, šobrīd ir ļoti daudz," sacīja Našeniece.
Diskusijā piedalījās arī literatūrzinātniece, Aspazijas pētniece Gundega Grīnuma un rakstniece, lugas "Aspazija. Personīgi" autore Inga Ābele.
Šī gada 16. martā tiks atzīmēta Aspazijas 156. dzimšanas diena.
Portāls "Delfi" jau rakstīja, ka pērn septembrī Jūrmalā, Dubultos, kāpās iepretī Aspazijas ieliņai, atklāts vides objekts "Aspazija kāpās", kas veltīts izcilajai latviešu dzejniecei un dramaturģei Aspazijai.
Skulptūra atrodas vietā ar skatu uz jūru un arī uz Aspazijas māju, kur dzejniece aizvadījusi pēdējos desmit sava mūža gadus. Skulptūra kāpās ir saskatāma arī no Aspazijas mājas verandas loga.
Vides objekta atklāšanā klāt bija Valsts prezidents Egils Levits, kurš pauda, ka Aspazija ir viena no lielākajām latviešu personībām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
