'Gada vēsturnieks' ir LU Latvijas Vēstures institūta zinātniskais asistents Gusačenko

Biedrībā akcentēja, ka Gusačenko patlaban strādā pie disertācijas par tēmu "Krievu pretboļševiku kustība Latvijā 1920. -1940. gadā". Vairākums aptaujas dalībnieku ir "novērtējuši vēsturnieka uzņēmību un drosmi runāt un rakstīt par neērtām un noklusētām tēmām Latvijas vēsturē, kuras līdz šim nav bijušas pētnieku uzmanības lokā", piemēram, tai skaitā "balto" krievu lomu cīņā pret Pētera Stučkas spēkiem Latvijas Neatkarības karā.

Gusačenko pavēstīja, ka savos pētījumos viņš galvenokārt pievērsies pretboļševiku kustībai Latvijā starpkaru periodā. Viņš atzīmēja, ka, pretboļševiku spēkiem ciešot sakāvi un bēgot no Padomju Krievijas, izveidojās sava veida krievu emigrācijas fenomens pasaulē, kas pārauga sava veida pretošanās kustībā padomju režīmam.

"Latvija nebija izņēmums. Šos notikumus nevar skatīt atrauti no citām krievu emigrācijas izpausmēm, tāpēc var teikt, ka pētu visu, kas saistīts ar krievu kopienu Latvijā līdz 1940. gadam," tā par savu darbu stāsta Gusačenko. Ar laiku viņš iecerējies dziļāk pētīt pretboļševiku kustību arī 1940. gadā un vēlāk.

Aptaujas dalībnieki, kas izvēlējās balsot par Gusačenko, izcēluši arī vēsturnieka aktīvo dalību dažādās konferencēs un citos pasākumos gan, lasot lekcijas, gan sagatavojot publikācijas, tā ne tikai veicinot dialogu par minoritāšu lomu cīņā par Latvijas neatkarību, bet arī plašāku redzējumu uz Latvijas valsts izveides procesiem kopumā.

Aptaujas un balvas "Gada vēsturnieks Latvijā" mērķis ir popularizēt vēsturi un pievērst sabiedrības uzmanību vēsturnieku devumam iepriekšējā gadā. Balvas ieguvējs tiek noskaidrots sabiedriskā aptaujā, kuru biedrība organizē jau desmito gadu.

Pērn aptaujā par gada vēsturnieku atkārtoti tika izvēlēts profesors Ēriks Jēkabsons, kurš pirmo reizi balvu ieguva 2012. gadā. 2018. gadā balvu saņēma vēstures doktors Uldis Neiburgs, 2017. gadā – arheoloģe Elīna Guščika, 2016. gadā – asociētais profesors Jānis Taurēns, 2015. gadā – profesors Harijs Tumans, 2014. gadā – vēstures doktors Gustavs Strenga, 2013. gadā – profesors Aivars Stranga. Par pirmo gada vēsturnieku Latvijā 2011. gadā kļuva vēstures doktors Kaspars Zellis.