Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 9. martā, noraidīja deputāta Kaspara Ģirģena (KPV LV, PCL) rosināto priekšlikumu atteikties no normas līdz nullei promiļu samazināt pieļaujamo alkohola normu transportlīdzekļu vadīšanai.
Jau ziņots, ka 2. martā Saeimas deputāts Ģirģens rosināja samazināt pieļaujamo alkohola normu transportlīdzekļa vadīšanai līdz nulle promilēm. Šobrīd transportlīdzekļa vadītājs netiek administratīvi sodīts, ja konstatētā alkohola koncentrācija asinīs nepārsniedz 0,5 promiles.
Pret Ģirģena priekšlikumu balsoja seši komisijas deputāti un trīs atturējās, bet par Ģirģena piedāvātajiem grozījumiem Ceļu satiksmes likumā nebalsoja neviens komisijas deputāts.
Latvijā pērn reģistrēti 733 satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti transportlīdzekļu vadītāji reibumā. Gadu iepriekš tādi bija 663, bet vēl gadu iepriekš 684 negadījumi. 2789 protokoli pērn noformēti par braukšanu alkohola reibumā un 211 par braukšanu narkotiku reibumā. Dzērājšoferu skaits pērn, salīdzinot ar 2019. gadu, samazinājies par 750.
Ģirģens sacīja, ka jau no 0,2 promilēm autovadītājiem sākas problēmas ar koncentrēšanos, tomēr lielākās problēmas sākas autovadītājiem 1 un 1.5 promiļu reibumā.
Ģirģens minēja piemērus no citu Eiropas valstu prakses, kur ir ieviests "nulle promiļu" likums. Viņš kā vienu no būtiskākajiem apsvērumiem savam priekšlikumam minēja izpratnes veicināšanu autovadītājos, ka alkohola lietošana un automašīnas vadīšana nav savienojamas lietas.
"Protams, kāds teiks, ka, izdzerot kefīru vai kvasu var būt kāda papildu "nulle komats" promile. Es tomēr aicinātu izvērtēt, kā tas ir citās valstīs, kurās šādos gadījumos piemēro ne pārāk bargus sodus, piemēram, brīdinājumus vai nelielus sodus naudas izteiksmē," sacīja Ģirģens, papildinot, ka "nav arī pareizi izdzert vienu alu un sēsties pie stūres."
Savukārt Valsts policijas (VP) Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis izteica bažas par "nulle promiļu" nepieciešamību, jo lēmums nav pietiekami pamatots un izvērtēts. Viņš minēja, ka VP atbalsta ikvienu iniciatīvu, kas uzlabo ceļu satiksmes drošību, un šobrīd dzērājšoferu problēma ir gana aktuāla, taču aicināja ar šī jautājuma risināšanu nesteigties, jo ir nepieciešami pētījumi.
Tāpat viņš minēja, ka visproblemātiskākie autovadītāji ir tieši tie, kuriem ir "lielas promiles" – viņi ir potenciālie noziedznieki, kas apdraud satiksmi.
Narkoloģe Astrīda Stirna komisijas sēdē sacīja, ka jāņem vērā šī brīža iespējas precīzi noteikt promiles – izelpas gaisa aparāts tās precīzi nenosaka. Stirna minēja dažādus faktorus, kas var radīt minimālas promiles, piemēram, dažādu ēdienu un dzērienu lietošana, tāpat arī medikamenti, pieminot, ka pie 0,2 promilēm nav klīnisko simptomu.
Viņa ierosināja apdomāt šo priekšlikumu, jo tas būs papildu slogs veselības un tiesībsargājošajām iestādēm – būtu nepieciešamas medicīniskās pārbaudes, ekspertu atzinumu rakstīšana.
Arī Krapsis izteica bažas par tiesībsargājošo iestāžu un mediķu pārslogotību gadījumā, ja tiktu pieņemta "nulle promiļu" norma.
Savukārt Ģirģens atbildēja, ka viņa mērķis nav izķert "mazās promiles", bet gan informēt autovadītājus par to, ka alkohola lietošana un transportlīdzekļa vadīšana nav savienojamas. Viņš arī izteica bažas par to, vai cilvēki, lietojot konkrētus medikamentus, kuru dēļ izelpā var parādīties promiles, nerada bīstamību, sēžoties pie stūres.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
