Lai arī sākotnēji iesniegts ar domu līdz šī gada sākumam grozīt likumu un jūnijā gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās priekšvēlēšanu aģitāciju ļaut veikt tikai latviešu valodā, vairāku koalīcijas partiju iesniegtais likuma grozījuma projekts pieņemšanas gadījumā varētu attiekties tikai uz nākamajām Saeimas vēlēšanām 2022. gadā. Strīdīgais likumprojekts izpelnījies arī ļoti skarbu Saeimas Juridiskā biroja vērtējumu, tādēļ Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 10. martā, vienojās pagaidām neskatīt likumprojektu pirms otrā lasījuma komisijā, bet veidot atsevišķu darba grupu ar mērķi tik skaidrībā, vai šādi grozījumi vispār veicami.
Par Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma grozījuma projektu domas dalās arī pašā valdošajā koalīcijā, un tā līdzšinējā gaita Saeimas gaiteņos bijusi gana sarežģīta. Likumprojektu Saeimā pērn 26. augustā vēl Rīgas domes vēlēšanu kampaņas laikā, kad vairākas partijas aktīvi veica aģitāciju divās valodās, iesniedza desmit deputāti no Nacionālās apvienības, Jaunās konservatīvās partijas un frakcijas "Jaunā Vienotība".
Likumprojekts paredz noteikt, ka "priekšvēlēšanu aģitācija, kuras izvietošanas izdevumi tiek iekļauti izdevumos, uz kuriem attiecas ar normatīvajiem aktiem noteiktie priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumi, veicama tikai valsts valodā", un ka šāds grozījums stājas spēkā no 2021. gada 1. janvāra. 5. jūnijā ir paredzētas pašvaldību vēlēšanas, izņemot Rīgā, līdz ar to šis grozījums būtu attiecies jau uz šīm vēlēšanām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
