Mediķu arodbiedrība aicina nekavējoties skatīt jautājumu par mediķu atalgojuma pieaugumu  (26)

LVSADA birojs otrdien saņēmis Eiropas Savienības atveseļošanas un noturības mehānisma plāna Veselības komponentes priekšlikumus, kurus trešdien izskatīja Finanšu ministrijas darba grupā. Iepazīstoties ar tiem, LVSADA konstatējusi, ka pašreizējais priekšlikumu projekts "tikai daļēji atbilst" Eiropas Komisijas 2020. gada rekomendācijai Latvijai nodrošināt veselības sistēmai papildu cilvēkresursus.

Arodbiedrība norāda, ka viens no priekšlikumos ietvertajiem pasākumiem paredz papildu 183 miljonu eiro piešķiršanu darba samaksai veselības aprūpes darbiniekiem trīs gadu periodā - no 2021. līdz 2023. gadam. Šāds papildus finansējuma apmērs, LVSADA vērtējumā, nenodrošināšot darba samaksas pieaugumu veselības aprūpes nozares darbiniekiem nākamajos divos gados, bet gan "tikai palīdzēs saglabāt to šī gada līmenī". Tādā veidā papildus cilvēkresursus nozarei piesaistīt neizdosies, uzskata arodbiedrībā.

"Veselības ministrijai ir laiks no skaistām frāzēm par "integrētu veselības aprūpes pakalpojumu koncentrāciju cilvēkresursu pieejamības vietās" pārslēgties uz konkrēta darba samaksas pieauguma plānošanu, lai nodrošinātu pacientiem vajadzīgo darbinieku skaitu nozarē jau tuvākajos gados," izteicies LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris.

Jau ziņots, ka Veselības ministrija (VM) plāno izmantot Eiropas Savienības atveseļošanās un noturības mehānisma līdzekļus trīs universitāšu un septiņu reģionālo slimnīcu stiprināšanai, pavēstīja VM Investīciju un Eiropas Savienības fondu uzraudzības departamenta direktore Agnese Tomsone.

Kopumā ministrija iezīmējusi trīs virzienus atveseļošanās un noturības mehānisma līdzekļu izlietojumam kopumā 213 miljonu apmērā. Pirmais virziens ir integrētu veselības aprūpes pakalpojumu attīstība, kas paredz ieguldījumus universitāšu slimnīcu un reģionālo slimnīcu infrastruktūrā.

Tāpat kā virziens iezīmēts veselības aprūpes sistēmas noturības stiprināšana epidemioloģiskajām krīzēm. Šajā kontekstā plānoti ieguldījumi epidemioloģiskās drošības stiprināšanā universitāšu un reģionālo slimnīcu infrastruktūrā, kā arī ieguldījumi ambulatoro iestāžu vides pieejamībā.

Vienlaikus kā atsevišķs virziens norādīta veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas modeļu attīstība, kas paredz pakalpojumu modeļu izstrādi un pilotēšanu, kā arī ārstniecības personu tālākizglītības modeļu ieviešanu. Citastarp plānots arī pilnveidot onkoloģisko slimību ārstniecību.