Skultes pagasta pievienošanu Saulkrastu novadam atzīst par neatbilstošu Satversmei (plkst.16.43)  (125)

Satversmes 1. pants nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, bet 101. pants paredz, ka "ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu. Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā. Ikvienam Eiropas Savienības pilsonim, kas pastāvīgi uzturas Latvijā, ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties pašvaldību darbībā. Pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda."

Apstrīdētais pielikuma 35. punkts nosaka, ka Saulkrastu novadu veido Saulkrastu pagasts, Saulkrastu pilsēta, Sējas pagasts un Skultes pagasts.

Pārējie Limbažu novada domes un Ikšķiles novada domes apstrīdētie šī pielikuma apakšpunkti tika atzīti par atbilstošiem Satversmei un Eiropas vietējo pašvaldību hartai.

ST izbeidza tiesvedību daļā par apstrīdētā likuma pielikuma apakšpunktu atbilstību iepriekšminētajai hartai, bet pielikuma 35.4 apakšpunkts tika atzīts par atbilstoši hartas 4. panta 6. daļai un 5. pantam.

ST spriedums nav pārsūdzams.

ST piektdien, 12. martā, pasludināja spriedumu lietā, kurā pērn 26. oktobrī tika apvienotas pēc Limbažu novada domes pieteikuma par Skultes pagasta pievienošanu Saulkrastu novadam ierosinātā lieta un lieta, kas ierosināta pēc Ikšķiles novada domes pieteikuma par Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta pievienošanu Ogres novadam. Sprieduma pasludināšanai iespējams bija sekot līdzi arī portālā "Delfi".

ST vērtēja Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma "Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības" 28.2., 28.19. un 35.4. apakšpunkta atbilstību Satversmes 1. un 101. pantam, Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. panta trešajai un sestajai daļai, kā arī 5. pantam.

Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. panta attiecīgās daļas nosaka, ka pamatā valsts pienākumus pēc iespējas realizē tā vara, kas atrodas vistuvāk pilsoņiem. Uzdodot kāda pienākuma izpildi citai varai, ņem vērā uzdevuma apjomu un būtību, kā arī efektivitātes un ekonomijas nosacījumus. Plānošanas un lēmumu pieņemšanas procesā par jautājumiem, kas tieši attiecas uz vietējo varu, ar tām nepieciešams konsultēties, cik iespējams savlaicīgi un atbilstošā veidā.

Savukārt hartas 5. pants paredz, ka vietējās varas teritoriju robežu izmaiņas nav atļauts izdarīt bez iepriekšējas konsultēšanās ar attiecīgo vietējo varu, pēc iespējas ar referenduma palīdzību, kur tas ir likumīgi atļauts.

ST spriedumā atzina, ka administratīvi teritoriālais iedalījums ir būtisks ikvienas valsts sekmīgas funkcionēšanas aspekts, atzīmējot, ka Latvijas teritorija mainījusies un tās administratīvi teritoriālais dalījums arī vairākkārt mainīts. Latvijai raksturīgi, ka teritoriālās vienības nosaka likumdevējs, turklāt Saeimai, lemjot par reformu, ir jāievēro sabiedrības kopējais labums, un šajā aspektā lēmuma pieņēmējam ir plaša novērtējuma brīvība.

Likumdevējs nevar savu novērtējuma brīvību īstenot patvaļīgi un pretēji likumiem, turklāt, lemjot par valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, ir jāņem vērā dažādi apsvērumi un jāsaskaņo atšķirīgas intereses. Likumdevējam, pieņemot šādus lēmumus, jāņem vērā gan vietējo iedzīvotāju intereses, gan apsvērumi, kas saistīti ar valsts interesēm.

Kā spriedumā atzina ST, novadu reformas mērķis un nozīme uzsvērti vairākos politikas plānošanas dokumentos, turklāt vairākos Latvijas un starptautiskos pētījumos un ziņojumos norādīts uz reformas nepieciešamību un esošā administratīvi teritoriālā dalījuma trūkumiem. Tikusi ieteikta lielāku novadu izveide, kā arī norādīts, ka nelielas pašvaldības nespēj veiksmīgi nodrošināt pašvaldībai tipiskos pakalpojumus pietiekami augstā kvalitātē. Turklāt līdzsvarota reģionu attīstība ir nozīmīga Latvijas ilgtspējībai.

Novadu veidošanas kritēriju neiekļaušana likumā norāda uz iespējamu Saeimas patvaļu un liedz pārliecināties, uz kādu kritēriju pamata veidoti konkrēti novadi, uz šo iepriekš Saeimas sēdē eksperta Edgara Pastara teikto spriedumā atsaucās ST, gan atzīmējot, ka tas, ka šo kritēriju vairs nav konkrētajā likumā, nenozīmē, ka to nav vispār. Konkrētajā situācijā katrs novada veidošanas kritērijs likumprojekta anotācijā ir pamatots ar sākotnējās situācijas novērtējumā identificētajiem trūkumiem un iespējamiem riskiem, politikas plānošanā noteiktajiem mērķiem un tendencēm.

Labāka un efektīvāka pārvalde, kā arī samērojamas pakalpojumu izmaksas atbilst sabiedrības kopējam labumam, tādēļ ST secināja, ka reformas mērķis ir vērsts uz sabiedrības kopējo labumu un tās pamatā ir novadu veidošanas kritēriji, kas ir vērsti uz reformas mērķu sasniegšanu.

Atbilstoši Limbažu novada apstrīdētajai normai, tā teritorijā līdz šim bijis iekļauts arī Skultes pagasts. Līdz ar reformu šis pagasts iekļauts Saulkrastu novadā. Šī lēmuma pamatā ir Saeimas izšķiršanās veidot jaunu – Saulkrastu novadu, līdz ar to Limbažu novads zaudētu daļu iedzīvotāju un finansējumu.

Jautājums gan esot par to, vai, pieņemot apstrīdēto normu, likumdevējs ir ievērojis reformas mērķi un tā sasniegšanas kritērijus, veidojot Saulkrastu novadu. Sākotnēji šāda novada veidošanu neesot atbalstījusi arī jomas ministrija, norādot, ka tas neatbilst izvirzītajiem novada veidošanas kritērijiem.

Vēlāk gan ministrija savā skaidrojumā ST norādījusi, ka novada veidošana ir pamatota un Saulkrastu sasaiste ar Skulti esot telpiski un ekonomiski pamatota. Turklāt Skultes pagasta lielākās apdzīvotās vietas esot tuvu Saulkrastiem. Arī Saeimas deputāti Saulkrastus iepriekš vērtējuši kā iespējamu perspektīvu attīstības centru Pierīgas reģiona un visas valsts attīstības kontekstā. Tāpat jaunajam novadam būšot arī lielāks attīstības potenciāls nekā atsevišķai administratīvai teritorijai.

Savukārt ST secināja, ka Limbažu novadu teritorija ir stratēģijā "Latvija 2030" noteikts reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centrs – Limbaži, bet Saulkrasti par šādu centru valsts attīstības plānošanas dokumentus nav noteikti. Likumdevējs, Skultes pagastu nodalot no līdzšinējā Limbažu novada un iekļaujot jaunajā Saulkrastu novadā, nav ievērojis reformas pamatā esošos kritērijus, kas prasa, lai novada teritorijā būtu valsts attīstības plānošanas dokumentos noteiktais reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centrs.

Šis ir viens no svarīgākajiem uz valsts ilgtspējīgu, policentrisku valsts sociāli ekonomisko attīstību vērstajiem kritērijiem, atzina ST. Stratēģijā "Latvija 2030" norādīts, ka šādi centri ir pilsētas, kas ir nozīmīgi reģiona kultūras vai ražošanas centri ar attīstītu sociālo infrastruktūru un kur pieejami daudzveidīgi pakalpojumi.

Iepriekš tikuši izteikti vispārīgi apsvērumi, nevis konkrēti, pētījumos balstīti apsvērumi, kas ļautu Saulkrastus par šādu centru uzskatīt. Tāpat ST netika sniegts racionāls pamatojums Skultes pagasta iekļaušanai Saulkrastu novadā, nevis tā saglabāšanu Limbažu novadā, kur administratīvais centrs Limbaži par šādu centru ir atzīts.

Pienācīgs pamatojums jauna reģionālas nozīmes attīstības centra noteikšanai būtu jāsniedz pašam likumdevējam, un jāveic arī attiecīgi grozījumi politikas plānošanas dokumentos, atzīmēja ST.

ST secināja, ka, nodalot Skultes pagastu no līdzšinējās Limbažu novada administratīvās teritorijas un nepamatojot to ar racionāliem apsvērumiem, likumdevējs nav ievērojis reformas pamatā esošo kritēriju un attiecīgi arī reformas mērķi. Līdz ar to secināms, ka likumdevējs ir rīkojies patvaļīgi, pieņemot konkrēto 35.4 apakšpunktu, spriedumā atzina ST.

Pieteikuma iesniedzējas – iepriekšminētās pašvaldības – bija paudušas uzskatu, ka reformas attiecībā uz šīm pašvaldībām neatbilst Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. pantā ietvertajam subsidiaritātes principam. Saeima bija paudusi uzskatu, ka šis princips ar apstrīdētajām normām netiek skats, jo ar šīm normām netiek pārdalītas funkcijas starp valsti un pašvaldību.

ST pārbaudīja, vai šis princips ar apstrīdētajām normām ir vai nav skarts un konstatēja, ka funkcionālajā aspektā valsts pārvalde ir organizējama subsidiaritāti – vietējo interešu pārvaldība nododama pēc iespējas tuvāk iedzīvotājiem un viņu vēlētai pašvaldībai.

Jaunais likums nosaka 42 administratīvās teritorijas 119 vietā. Lai arī vairākas pašvaldības būs lielākas, līdz ar reformu nav paredzēta funkciju pārdale starp pašvaldību un centrālo varu. Līdz ar to ST uzskatīja, ka šis princips nav skarts un tāpēc nevērtēja apstrīdēto normu atbilstību hartas 4. panta 3. daļai. ST izlēma izbeigt tiesvedību šajā prasījuma daļā.

Pašvaldības princips kā tāds netiek skarts ar mazāku novadu apvienošana lielākā, konstatēja ST Tiesa secināja, ka hartas 5. pants aptver gan tās prasības, kas attiecībā uz konsultācijām ir ietvertas hartas 4. pantā, gan vēl papildu prasības. Savukārt ar jēdzienu "vietējā vara" ir saprotamas vietējās kopienas – šis jēdziens ietver attiecīgās administratīvās teritorijas kopienu. ST atzina, ka Satversmes 1. un 101. pantā ietvertie tiesiskuma un labas pārvaldības principi, kā arī principi, kas ietverti iepriekšminētajā hartā, ir jāievēro, pieņemot reformu un to īstenojot. Tas attiecas gan uz procesuālajiem, gan saturiskajiem reformas aspektiem.

ST lietā skaidroja, vai apstrīdētās normas pieņemtas atbilstošā procesuālajā kārtībā un vai likumdevējs, tās pieņemot, nav rīkojies patvaļīgi.

Limbažu novada dome ST bija norādījusi, ka tā konsekventi paudusi nostāju, ka ir saglabājama līdzšinējā novada teritorija, turklāt konsultēšanās ar pašvaldību un iedzīvotājiem nav notikusi. Arī Ikšķiles novada dome bija norādījusi, ka konsultēšanās vairākos aspektos notikusi, pieļaujot pārkāpumus, turklāt tā nav dokumentēta. Limbažu novada dome bija norādījusi, ka attiecībā uz Skultes novadu, konsultēšanās termiņš esot bijis pārāk īss.

ST secināja, ka katrai pašvaldībai tās administratīvo robežu izmaiņu gadījumā ir jābūt pietiekami ilgam laikam apspriešanai un konsultācijām ar iedzīvotājiem, kā arī pašvaldībai būtu jābūt paļāvībai, ka lēmuma pieņēmējs tās viedokli par attiecīgajām izmainām ņems vērā. Konsultācijām jābūt atklātām un caurredzamām, tāpat pašvaldībām ir tiesības saņemt pilnīgu informāciju par izmaiņām gan pirms šīm konsultācijām, gan to laikā, turklāt vēlams, lai šīs konsultācijas tiktu protokolētas.

ST šajā lietā skaidroja, vai pašvaldībai bija iespēja pēc konsultācijām sagatavot savu viedokli un iesniegt to Saeimai vai tam paredzētais laiks bija pietiekams un vai iesniegtie priekšlikumi tika izvērtēti.

Limbažu novada dome bija norādījusi, ka Skultes novada nodalīšanai bija jārīko publiskā apspriešana un līdzīgu viedokli attiecībā uz izmaiņām tās teritorijā bija paudusi arī Ikšķiles novada dome. ST secināja, ka pienākums rīkot publisko apspriešanu pašvaldības teritorijas robežu maiņai attiecas tikai uz gadījumiem, ja robežu izmaiņas rosina pati pašvaldība, bet šī prasība neattiecas uz situāciju, kad valstī tiek veikta novadu reforma. Ja tas teritoriālās robežas tiek mainītas valstiskā līmenī, tad konsultēšanās un apspriešanas procesu regulē pašvaldību princips un harta. Tā kā novadu reformas gadījumā vienots regulējums apspriešanai nebija noteikts, tad pašvaldībai bija tiesības to izvēlēties un noteikt pašai.

Ikšķiles novada dome bija pieņēmusi lēmumu organizēt iedzīvotāju aptauju, norādot, ka tās teritoriju paredzēts apvienot ar citiem novadiem, lai gan pašvaldība katru gadu veido novada budžetu un veic iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, kā arī tā regulāri veic ieguldījumus iedzīvotāju dzīves uzlabošanā. Aptauja notika, un tajā piedalījās vairāk nekā 3000 iedzīvotāju, turklāt vairāk nekā 90% atbalstīja Ikšķiles novadu kā patstāvīgu teritoriālu vienību. Tāpat vēlāk rīkotas vairākas tikšanās un sanāksmes, kurās piedalījušies gan ministriju pārstāvji, gan vienā arī toreizējais vides ministrs Juris Pūce (A/P).

Ikšķiles novads ST bija norādījis, ka ir izteikta Pierīgas teritorija, kurā ir izteikta iedzīvotāju ikdienas migrācija Rīgas virzienā, kā arī augsts ienākumu līmenis, tāpēc novads aicināja Saeimu noteikt to kā Pierīgas pašvaldību un apvienot ar Salaspils novadu, tā sekmējot novada attīstību. Šis viedoklis esot ticis uzklausīts, secināja ST. Tāpat ticis apspriests arī priekšlikums par Ikšķiles novada apvienošanu ar Salaspils novadu.

Ikšķiles novads gan ST bija paudis, ka pirms likumprojekta skatīšanas Saeimā 3. lasījumā pašvaldībai neesot tikusi dota iespēja atkārtoti paust savus apsvērumus. Šī pašvaldība arī vēstulēs iepriekš bija norādījusi, ka neatbalsta pievienošanu Ogres novadam, bet lūdz apsvērt tās pievienošanu Salaspils novadam. ST secināja, ka pašvaldības intereses "atkal un atkal" tapt uzklausītai ir samērojamas ar citu novadu interesēm izteikties, kā arī ar to, vai attiecīgā Saeimas komisija jau lēmusi par konkrēto jautājumu. Komisijas sēdē pirms likumprojekta nodošanas izskatīšanai galīgajā lasījumā tai nebija obligāti vēlreiz jāuzklausa Ikšķiles novada dome. Tāpat ST secināja, ka konkrētajai pašvaldībai bijušas iespējas paust savu viedokli.

Limbažu novada dome ST bija norādījusi, ka pēc tam, kad plašsaziņas līdzekļos izskanējusi informācija par teritorijas nodalīšanu no līdzšinējās novada administratīvās teritorijas, tā nosūtījusi vēstules virknei amatpersonu un institūciju, aicinot novadu nesadalīt. Tam savākti arī vismaz 1700 iedzīvotāju parakstu. Arī Limbažu novada domes priekšsēdētājs paudis viedokli saglabāt novada nedalāmību. Vēlāk gan komisija nobalsojusi par pretējām izmaiņām. Turklāt Limbažu novada Skultes pagasta iedzīvotāji rīkojuši sanāksmi, kurā pausts atbalsts novada nedalāmībai. Vēlāk notikušas konsultācijas ar citu novadu pārstāvjiem. Limbažu novads ST bija norādījis, ka veicis lielus ieguldījumus Skultes pagastā, un, šo pagastu nodalot no Limbažu novada, pašvaldība zaudētu nozīmīgus finanšu līdzekļus. Limbažu novada dome vairākkārt informējusi amatpersonas un institūcijas par savu viedokli, kā arī iesniegusi priekšlikumus un iebildumus. Tie pēc būtības bijuši nemainīgi.

ST secināja, ka arī šī novada domei bija iespēja paust savu viedokli, priekšlikumus un argumentus. Arī sagatavot savu viedokli par Skultes pagasta iekļaušanu jaunajā Saulkrastu novadā pašvaldībai ir bijusi iespēja.

Vēl viens no iebildumiem, ko bija minējuši pieteicēji, bija tas, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nebija noteikusi vienotu procesu konsultācijām, turklāt vairākumā gadījumu tās, lai gan notikušas, neesot tikušas dokumentētas un protokolētas. Tam piekrita arī ministrija atzīstot, ka kopumā notikušas aptuveni 30 konsultācijas ar reformas skarto pašvaldību pārstāvjiem. Tās notikušas pēc iepriekš izstrādāta un publicēta plāna.

Savukārt ST secināja, ka konsultāciju protokolēšana un protokola nosūtīšana pašvaldībai ir vēlama, taču tas nemaina faktu, ka konsultēšanās ir notikusi pēc būtības. Pašvaldības bija informētas par konsultācijām, varēja tajās piedalīties un paust savu viedokli, priekšlikumus un iebildumus.

ST secināja, ka katras pašvaldības individuālais viedoklis par tai vēlamo iedalījuma modeli ne vienmēr sakrīt ar visas sabiedrības interesēm. Tas, ka atbildīgās valsts institūcijas negrozīja robežas atbilstoši novadu pretenzijām, nenozīmē, ka konsultācijas nebūtu notikušas vai tās būtu notikušas neatbilstoši. Saeimai novadu iedzīvotāju intereses bija zināmas, kā arī apstrīdēto normu izstrādes un izvērtēšanas procesā konsultēšanās ar pašvaldībām notikusi atbilstoši tiesību normām, spriedumā secināja ST.

Arī priekšlikumu izskatīšanu, apspriešanu un pieņemšana platformā e-Saeima nevis klātienē, pašvaldību pārstāvji bija minējuši starp pretenzijām pret likuma pieņemšanas procesu, jo šāds veids neatbilstot labas likumdošanas praksei. Tāpat tika norādīts, ka īpašas komisijas izveide novadu reformai nav bijusi atbilstoša tiesību normām.

Savukārt ST secināja, ka ir tikusi izveidota attiecīga komisija novadu reformai un Saeima kā tautas tieši leģitimēts likumdevējs bauda autonomiju cita starpā arī sava darba organizācijas jautājumos. Līdz ar to Saeimai bija tiesības veidot īpašu komisiju reformas īstenošanai un tās veidošana notikusi atbilstoši tiesību normām.

Ikšķiles pašvaldība arī bija norādījusi, ka, ja sēde tiek noturēta platformā e-Saeima, tad deputāti neatrodas fiziski vienuviet. Šādās attālinātās sēdēs, pat ja to sasaukšanai esot pamatoti iemesli, nevarot pieņemt būtiskus likumprojektus. Satversmes 15. pants nosakot Saeimas sēdes noturēšanas vietu – Rīgu, tāpēc to noturēšana elektroniskā platformā pēc būtības arī uzskatāma par "citu vietu". ST gan atzina, ka šajā gadījumā e-Saeima gan ir uzskatāma par veidu, kā sēdes tiek noturētas, nevis vietu.

ST vērtēja, vai sēžu noturēšana e-Saeimā atbilst tiesību aktiem un Saeimas sēdes atklātības principam, kā arī, to, vai platformā e-Saeima deputāti varēja īstenot savas tiesības atbilstošā veidā.

ST secināja, ka tad, kad apstrīdētais likumprojekts skatīts 3. lasījumā, arī tad Saeimas priekšsēdētāja informējusi par iepriekšminētās platformas darbības principiem. Deputātiem arī jau iepriekš tikušas sniegtas konsultācijas, lai viņi varētu strādāt attālināti platformā e-Saeima. Procesuālā kārtība, kādā notiek sēdes šajā platformā bija noteikta un deputātiem zināma un saprotama. Izskatot likumprojektu platformā e-Saeima tika nodrošināta sēdes translācija video formātā, vēlāk bijuši pieejami ieraksti, dokumenti, kā arī cita nozīmīga informācija. Konkrētajā Saeimas sēdē bija nodrošināts Saeimas sēžu atklātības princips.

Platforma e-Saeima ļauj katram deputātam, izmantojot videokonferences rīku, izteikt savu viedokli, balsot, kā arī sekot līdzi balsošanas rezultātiem. Visiem deputātiem bija iespēja izmantot savas tiesības, kas paredzētas Satversmē un Saeimas Kārtības rullī. ST spriedumā secināja, ka Saeimas sēdes noturēšana attālināti ir ārkārtas risinājums, kas ļauj sēdes noturēt apstākļos, kad deputātiem klātienē tikties nav iespējams, un ir būtiski, ka šāda iespēja ir tikusi nodrošināta. Neviena tiesību norma neierobežo Saeimas kompetenci lemt šādā veidā tikai par steidzamiem jautājumiem.

Līdz ar to apstrīdētās normas tika izstrādātas un pieņemtas atbilstošā procesuālā kārtībā, atzina ST.

Kā ziņots, ņemot vērā valstī joprojām noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu, tiesas sēdes ar lietas dalībnieku piedalīšanos notika attālināti video konferences režīmā.

Lietu ST sāka izskatīt 13. janvārī. ST uzklausīja gan novadu pārstāvjus, gan Saeimas pārstāvju un pieaicināto personu viedokļus. 10. februārī ST pabeidza lietas izskatīšanu pēc būtības un uzklausīja lietas dalībnieku uzstāšanos debatēs.

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu apstrīdējušas 21 novada domes: Alojas, Alsungas, Auces, Babītes, Carnikavas, Garkalnes, Iecavas, Ikšķiles, Ilūkstes, Inčukalna, Jaunjelgavas, Kandavas, Limbažu, Mazsalacas, Mārupes, Ozolnieku, Rugāju, Rundāles, Salacgrīvas, Salas un Varakļānu novada domes.

"Delfi" jau ziņoja, ka pērn 10. jūnijā Saeimā pieņemta novadu reforma jeb Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums, kas paredz 42 pašvaldības esošo 119 vietā. Jaunās pašvaldības darbu sāks 2021. gada 1. jūlijā.

Par likuma pieņemšanu galīgajā lasījumā nobalsoja 58 deputāti, pret bija 12 un atturējās 20. Par balsoja valdošās koalīcijas frakcijas, pret bija ZZS, "Saskaņa" atturējās.

Vienlaikus ar likuma pieņemšanu no opozīcijas pārstāvjiem un novadiem, kuri nav apmierināti ar reformas saturu un gaitu, izskanējuši solījumi likumu apstrīdēt ST.

Saeima ir lēmusi, ka Latvijā pēc reformas būs septiņas valstspilsētu pašvaldības – Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Ventspils, kā arī 35 novadi – Aizkraukles novads, Alūksnes novads, Ādažu novads, Augšdaugavas novads, Balvu novads, Bauskas novads, Cēsu novads, Dienvidkurzemes novads, Dobeles novads, Gulbenes novads, Jelgavas novads, Jēkabpils novads, Krāslavas novads, Kuldīgas novads, Ķekavas novads, Limbažu novads, Līvānu novads, Ludzas novads, Madonas novads, Mārupes novads, Ogres novads, Olaines novads, Preiļu novads, Rēzeknes novads, Ropažu novads, Salaspils novads, Saldus novads, Saulkrastu novads, Siguldas novads, Smiltenes novads, Talsu novads, Tukuma novads, Valkas novads, Valmieras novads, Ventspils novads.