Lai nodrošinātu darbu klātienē, no otrdienas, 16. marta, valsts un pašvaldību institūcijas vadītājam būs jānodrošina darbiniekiem individuālie aizsardzības līdzekļi, kā arī jānosaka pasākumi Covid-19 ierobežošanai darba kolektīvā, nosakot atbildīgo personu šo ierobežojumu ieviešanai un ievērošanai.
Ja darbs norit klātienē, turpmāk būs jānodrošina, ka kabinetā atrodas tikai viens darbinieks, savukārt atvērtā tipa birojā – vismaz 15 kvadrātmetri uz vienu darbinieku. Situācijā, ja nav iespējams ievērot šo principu, ir jāizstrādā darba grafiks, nosakot, kurš darbinieks nāk strādāt klātienē, piemēram, katru otro dienu. Tas neattiecas uz privātu uzņēmumu darbiniekiem.
Savukārt privātu uzņēmumu darba devēju pienākums no otrdienas būs identificēt tos darbiniekus, kuri, lai nodrošinātu darba nepārtrauktību, drīkstēs veikt darbu klātienē. Šie noteikumi neattieksies uz ražošanas un citām nozarēm, kur nav iespējams veikt darbu attālināti.
Lai gan līdz šim jau pastāvēja regulējums, kas paredzēja, ka darbs pēc iespējas ir jāorganizē attālināti, piektdien pieņemtie grozījumi paredz, ka turpmāk darba devējam būs pienākums identificēt tos darbiniekus, kuri drīkst strādāt klātienē.
Savukārt gadījumā, ja darba devējs un darbinieks nav vienojušies par darba veikšanu attālināti, tagad darba devējs drīkstēs vienpersoniski darbinieku tam norīkot. Līdz ar to arī darba devēja pienākums būs nodrošināt šīs attālinātā darba iespējas.
Vienlaikus darba devējiem ir jāizvērtē situācija un, ja darbinieks norāda uz objektīviem apstākļiem, kas viņam liedz veikt darbu attālināti savā dzīvesvietā, darba devējs var ļaut šo darbu veikt klātienē.
Kā preses konferencē pēc valdības sēdes norādīja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, darba devējs ir tas, kas, ņemot vērā darba raksturu, nosaka to, kādā formā – klātienē vai attālināti – tiek darbs pildīts un, lai to apliecinātu, nebūs vajadzīgas izziņas.
Nākamnedēļ Finanšu ministrijā plāno precizēt administratīvo slogu par 30 eiro kompensācijas izmaksu darbiniekiem par attālinātu darbu.
Jau ziņots, ka otrdien, 9. martā, MK konceptuāli vienojās par papildu ierobežojumu ieviešanas A rīcības scenāriju, izvēloties vieglāko no diviem ekspertu piedāvātajiem rīcības variantiem.
Tomēr protokollēmumā arī noteikts, ka jāizstrādā kritēriji, lai valdība vajadzības gadījumā varētu lemt par D scenārija rīcības variantu, ja situācija ar saslimstību pasliktinās.
Valdības konceptuālais lēmums nozīmē, ka no 15. marta uz trim nedēļām varētu tikt ieviesti zināmi papildu ierobežojumi. Līdz ceturtdienai tiks precizētas detaļas, tajā skaitā arī izvērtēt ierosinājumu rīkot mācības ārtelpās.
Savukārt nedēļas laikā Starpinstitūciju koordinācijas grupai būtu jāizstrādā stratēģija, ko darīt un atvieglot, ja triju nedēļu laikā situācija būtiski uzlabosies.
Par to, ka nepieciešams pieņemt lēmumu par iespējamām izmaiņām esošajos Covid-19 ierobežojumos, Ministru kabinets vienojās pagājušā nedēļā, secinot, ka saslimstības līkne Latvijā samazinās lēni un vienlaikus arvien straujāk izplatās vīrusa līpīgākais paveids.